Facebook
GoogleLietuvai kauja par piekto Eiropas finālu
@MarisNoviks
Foto: www.fibaeurope.com
Piektdien, 20. septembrī, Eiropas čempionātā tiks izspēlēti pusfināli. Lietuvas basketbolisti plkst. 18:45 sacentīsies pret Horvātiju, savukārt plkst. 22:00 iepriekšējā fināla atkārtojumā laukumā izies Spānijas un Francijas valstsvienības. Dienas sākumā Ukrainas un Itālijas izlases tiksies mazajā pusfinālā par piekto vietu.
Pusfināla spēļu secība parasti netiek mainīta, taču šoreiz FIBA pieņēmusi nestandarta lēmumu. Ievērojot televīzijas prasības, Spānijas un Francijas cīņa notiks pēc Lietuvas un Horvātijas tikšanās, lai gan vajadzēja būt otrādi.
Lietuva (7-2) – Horvātija (8-1)
Ceturtdienas uzvara pār Itāliju lietuviešiem bija ļoti svarīga. 2011. gadā Kauņā un 2012. gadā Londonā komanda nepārvarēja ceturtdaļfināla barjeru, zaudējot attiecīgi Maķedonijas un Krievijas izlasēm. Ļubļanā nepatīkamā sērija tika pārtraukta, pateicoties teicamam aizsargu sniegumam. Mants Kalnietis, Renalds Seibutis un Martins Pocjus trijatā savāca 45 punktus, turklāt ceturtās ceturtdaļas sākumā sekmēja 15:0 izrāvienu, pēc kura itālieši vairs neatguvās.
Lietuva sesto reizi cīnīsies par Eiropas čempionāta medaļām. Visi pieci iepriekšējie mēģinājumi bijuši veiksmīgi. 1937. gadā Rīgā, 1939. gadā Kauņā un 2003. gadā Stokholmā izcīnīts zelts, 1995. gadā Atēnās nopelnīts sudrabs un 2007. gadā Madridē iegūta bronza.
Horvāti godalgu cīņās iesaistījušies trešo reizi. 1993. gadā Minhenē un 1995. gadā Atēnās viņi finišēja trešie, tātad divreiz zaudējuši pusfinālos. Pirmajā piegājienā Horvātija netika galā ar Krieviju (76:84), otrajā mēģinājumā zaudēja Lietuvai (80:90). Tagad komandu ceļi no jauna krustosies cīņā par vietu finālā.
Jasmīna Repešas vīri Slovēnijā var lepoties ar astoņu uzvaru sēriju. Ceturtdaļfināla panākumā pār Ukrainu izšāva Manta Kalnieša komandas biedrs “Lokomotiv-Kubaņ” vienībā – uzbrūkošais aizsargs Krunoslavs Simons iemeta 5 no 8 tālmetieniem un guva 23 punktus. Horvātu vadošais snaiperis Bojans Bogdanovičs tāpat kā Lins Kleiza pārstāv Turcijas milžus “Fenerbahce”, bet Dontaje Dreipers un Martins Pocjus spēlējuši Madrides karaliskā kluba “Real Madrid” sastāvā.
Spānija (6-3) – Francija (6-3)
“Sarkanā fūrija” nonākusi divu uzvaru attālumā no trīs titulu sērijas. Pirms diviem gadiem Kauņā spāņi un francūži tikās zelta spēlē, taču šoreiz tikai vienai komandai būs lemts piedalīties izšķirošajā cīņā. Pēc trešdien veiktās serbu sagraušanas (90:60, cīņas gaitā pārsvars sasniedza četrdesmit punktus) stiprākas izskatās Huana Orengas vīru pozīcijas.
Spāņi spēlēs astotajā pusfinālā pēc kārtas (!) un svinējuši uzvaras pēdējos trijos no tiem. 2007. gadā sakauta Grieķija (82:77), pēc diviem gadiem Katovicē sāncenši apspēlēti vēlreiz (82:64), bet 2011. gadā pieveikta Krievija.
“Les Bleus” pēdējo ievērojamo panākumu pret spāņiem guvuši 2005. gadā Belgradā, bronzas spēlē sagraujot pretiniekus ar 30 punktu pārsvaru – 98:68. Toreiz francūžu labā 25 punktus guva Tonijs Pārkers, kurš joprojām ir galvenais komandas dzinējspēks. Aizsarga rēķinā ir 165 punkti jeb vidēji 18,3 punkti spēlē, kamēr rezultatīvāko divdesmitniekā nav neviena Spānijas pārstāvja.
Otrs ievērojamākais vīrs Francijas rotācijā ir Nikolā Batums. Viņa ietekme augusi tieši pēdējās trīs spēlēs, kurās “Portland Trailblazers” zvaigzne izcēlusies ar vidēji 15,0 punktiem un sekmīgu cīņu pret sāncenšu līderiem. Spāņu trumpis ir saspēles vadītāju trio Kalderons, Rodrigess un Rubio. Ļoti iespaidīgu sniegumu pēdējās spēlēs rāda “Memphis Grizzlies” centrs Marks Gazols, bet uzbrukumā spožs ir Rūdijs Fernandess.
Pasaules kausa kvalifikācija
Finālturnīrā spēlēs 24 komandas, bet 2019. gadā plānota 32 komandu līdzdalība. Eiropu pārstāvēs, minimums, septiņas komandas – rīkotāja Spānija un sešas komandas, kuras sasniegs labākos rezultātus kontinenta čempionātā.
Atlases sacensības
| Turnīrs | Laiks | Vieta | Ceļazīmes | Ieguvēji |
|---|---|---|---|---|
| Rīkotāji | - | - | 1 | Spānija |
| Londona 2012 | Augusts 2012 | Londona | 1 | ASV |
| AfroBasket 2013 | 20.-31. augusts | Ziloņkaula Krasts | 3 | Angola/Ēģipte/Senegāla |
| Ameriku čempionāts | 30. augusts-11. septembris | Venecuēla | 4 | Puertoriko/Meksika/Dominikānas Republika/Argentīna |
| Āzijas čempionāts | 1.-11. augusts | Filipīnas | 3 | Irāna/Filipīnas/Koreja |
| EuroBasket 2013 | 4.-22. septembris | Slovēnija | 6 | Francija/Slovēnija/Horvātija/Lietuva |
| Okeānijas čempionāts | 14.-18. augusts | Jaunzēlande/Austrālija | 2 | Austrālija/Jaunzēlande |
| Wild-card | - | - | 4 | - |
Wild-card
2009. gadā septiņpadsmit valstis izrādīja interesi un četrpadsmit federācijas samaksāja 500 tūkstošus eiro, lai pieteiktos “wild-card”. Pusfinālā tika atlasītas astoņas komandas: Kamerūna, Vācija, Lielbritānija, Koreja, Libāna, Lietuva, Nigērija un Krievija. FIBA “wild-card” piešķīra Vācijai, Libānai, Lietuvai un Krievijai.
Vienai kontinentālajai zonai nevar piešķirt vairāk par trīs “wild-card”. FIBA parasti dod priekšroku ietekmīgajām Eiropas federācijām, tādējādi pārējām pasaules daļām var nākties samierināties ar vienu “wild-card”.
Eiropas komandas 2010. gada Pasaules čempionātā: Horvātija, Francija, Vācija, Grieķija, Lietuva, Krievija, Serbija, Slovēnija, Spānija, Turcija (rīkotāja).
Izmantotie resursi:
EuroBasket 2013
[+] [-]
+3 [+] [-]
+2 [+] [-]
-1 [+] [-]
+1 [+] [-]
-4 [+] [-]
-1 [+] [-]
+4 [+] [-]
LATVIEŠI IR BALTU TAUTA! TAS, KA TE KRIEVI UN CITAS TAUTAS IR IEBRAUKUŠAS, TAS NEKO NEMAINA! MUMS VISS KOPĒJS, VALODA, TICĒJUMI TRADĪCIJAS. Vaidelotes, jonines (jāņi), dejas dziesmas! Runājot par viduslaikiem, Lietuvas-Polijas valsts bija Latvijas teritorijā, bet poļi ir visur, arī ASV, Anglijā un Latvijā! Tas neko nemaina! Tas, ka Lietuvā un arī Latvijās ienāca kristietība neko nemaina! Pēc tavas teorijas sanāk, ka krievija ir mongoļu tatāru valsts, jo 300 gadu bija viņu jūgā!
KGB aģent, maskvas provokator nu tu dod labāk nekā Gēbelss!
+4 [+] [-]
+2 [+] [-]
Ja ar saviem spriedelējumiem gribi pazemināt saiknes nozīmi, kas latviešiem un lietuviešiem ir caur valodu u.c. lietām, tad mēģini, cik tīk..
Ja gribi vilkt uz to, ka vācieši latviešiem iemācīja dziedāt vai tml., nu, tad tu stājies garā rindā ar sekliem nekauņām, kas katru dienu pūlas iederdzināt kko mūsu tautai, mūsu vēsturei un tradīcijām. Kurās vēl tautās ārpus Baltijas notiek tādi forumi kā dziesmu svētki mūsdienās??
tu tikai neapstājies, turpini, audzē mūsu spēku!
-1 [+] [-]
[+] [-]
-1 [+] [-]
Kas ir vaidelotes? Jāņi un Jāņiem gandrīz identiski svētki ir visās Ziemeļeiropas tautās. Arī zviedriem, somiem, igauņiem, utml. Kādas dejas un dziesmas mums ir kopīgas un kuras no tām tu pēdējā gada laikā esi dziedājis un dejojis? Par kādiem ticējumiem un tradīcijām tu runā? Kā šie ticējumi un tradīcijas ietekmē tavu pašreizējo dzīvi?
Nevajag jaukt kultūru ar kultūrvēsturi un Brīvdabas muzeja materiāliem.
Tieši reliģija ir kultūras stūrakmens, tādēļ ir pilnīgi aplami apgalvot, ka kristietības ienākšana te neko neizmainīja.
Iesaku tev izglītoties un palasīt par Latvijas aizvēsturi. Ķemmes bedrīšu kultūras (somugru senči) pārstāvji šeit dzīvoja tūkstošiem gadu un nekur nav pazuduši. Auklas keramikas kultūras pārstāvji (baltu senči) bija salīdzinoši mazskaitlīgi. Vēl līdz pat mūsdienām daļa šo seno Latvijas somugru pēcteču nav līdz galam asimilēti. Latvijā viņus pazīst ar lībiešu vārdu.
Attiecīgi latvieši nekādā veidā nevar būt "baltu tauta". Baltu ciltis ir tikai daļa no mūsu senčiem. Tikpat intelektuāli godīgi būtu mūs saukt par somugru tautu. Tas ir pirmkārt.
Otrkārt, baltu ciltis nekad nav bijis kaut kas vienots. Tas ir mīts. Tās visai bieži bija savstarpēji karojošas ciltis. Palasi kaut vai par Livonijas krusta kariem.
Tas baltu tautas koncepts kā tāds ir balstīts vien uz nacionālā romantisma mītiem.
-1 [+] [-]
Savukārt es vēlos pateikt, ka:
1) latvieši un lietuvieši nav viena tauta;
2) latviešiem un lietuviešiem ir atšķirīga vēsture un mentalitāte;
3) latvieši kopā ar igauņiem ir vairāk piederīgi vācu un citām Ziemeļeiropas kultūrām, savukārt leiši - poļu un katoliskajai Centrāleiropas kultūrai.
Kurai no šīm 3 tēzēm tu nepiekrīti un kādēļ? Kādi ir tavi argumenti? Kādēļ šādi uzskati mani padara par nekauņu un Kremļa provokatoru?
[+] [-]
+1 [+] [-]
[+] [-]
+1 [+] [-]
[+] [-]
-2 [+] [-]
-1 [+] [-]
[+] [-]