Blūms: "35 gados jūtos daudz labāk nekā 25. Zinu, kas ir nepieciešams"

Atslēgvārdi - mērenība un regularitāte

Divdesmit gadus esot profesionālajā sportā, mans galvenais secinājums ir – jāvadās pēc sajūtām. Neatbalstu diētas, ne arī vegānu uzturu. Jāēd sabalansēti, pārspīlēt nevajag. Tāpat, ja organisms prasa, piemēram, kaut ko saldu – sev to neliedzu. Pieturos pie trim pamata ēdienreizēm un divām uzkodu reizēm. Nevajadzētu starp ēdienreizēm ieturēt pārāk lielas pauzes. Piemēram, neiesaku pēc brokastīm nākamo ēdienreizi ieturēt sešas stundas vēlāk. Man enerģijas batoniņš kabatā ir nepārtraukti. Krievijā ir labs uztura bagātinātājs Hematogen, Latvijas aptiekās nopērkamajos ir par daudz cukura.

Ēdienkarti veidoju, lai nejustos smagi, tajā pašā laikā, nepieciešams spēks un enerģija. Starp pamata ēdienreizēm parasti uzkožu kādu maizīti, riekstus vai banānu. Dienās, kad ir divi treniņi vai arī vakarā spēle, pieturos pie šādas ēdienkartes:

Brokastis
2 glāzes ūdens (tukšā dūšā)
Auzu pārslu putra (uz ūdens bāzes) ar godži ogām vai čia sēklām
Olas (vārītas vai ceptas)
Grauzdiņš ar zemesriekstu sviestu

Pusdienas
Pasta ar Bolognese mērci un vistu

Vakariņas
Vistas gaļa (vai pa retam steiks) ar griķiem, kartupeļiem vai grillētiem dārzeņiem
No saldumiem vakarā izvairos

Trīs lietas man zāļu skapītī stāv

Divi enerģijas avoti, kas man palīdz būt stipram un turēties formā, ir miegs un ēšanas disciplīna. Miegs ir svarīgs ne tikai, lai ķermenis atjaunotos, bet arī nervu sistēmai. Cenšos naktī gulēt 8-9 stundas un 1- 1,5h arī pa dienu. Ar ēšanas disciplīnu ir vienkārši - sekoju līdzi tam, ko un kad ēdu, ievēroju regulāras ēdienreizes, lai nav tā, ka vēders ir tukšs ilgu laiku. Ja tiešām sakārojas kaut kas mazāk veselīgs, sev to neliedzu.

Trešā lieta – esi laimīgs. Pat, ja viss nenotiek, kā iecerēts, es cenšos lietas uztvert ar humoru. Ja spēlēju basketbolu, tad izbaudu to. Ļoti svarīgi ir rast prieku tajā, ko dari.

Katras zemes vietējie produkti ir labākie

Esmu karjeras laikā spēlējis astoņās valstīs un sapratis – visur jāēd vietējais. Ja spēlēju Krievijā, tad ēdienkartē iekļauju zupas, silto ēdienu. Savukārt, spēlējot Grieķijā, Itālijā vai Spānijā, uzturā vairāk ēdu makaronus ar dārzeņiem un augļus. Piemērs - savulaik, kad spēlēju Kazahstānā, kur termometra stabiņš ziemā mēdz nokristies līdz pat -40 grādiem, ēdot salātus, jutos ļoti slikti. Pamainīju ikdienas ēdienkarti, sāku ēst karstas zupas, kartupeļu biezeni, gaļu, un uzreiz jutos labāk.

Latvijā arī labprātāk izvēlos vietējo ražotāju pārtiku. Gaļa ir būtiska manas ēdienkartes sastāvdaļa. Pamatā tā ir vistas gaļa, bet dažkārt pēc spēlēm vai smagāka treniņa vakariņās ēdu ko niknāku, piemēram, liellopu gaļas steiku. Vistu izvēlos biežāk, jo organisms to ātrāk pārstrādā. Par to ir dzirdēti dažādi mīti. Ar komandu esam bijuši mūsu pašu Ķekavā, zinu, ka nav taisnība – putni netiek baroti ne ar hormoniem, ne antibiotikām.

Sezonas laikā, esot citā valstī, vienmēr pie vietējiem noskaidroju, kur vislabāk iepirkties. Un parasti produktus iegādājos specializētajos veikalos vai tieši no ražotāja. Gaļu pērku gaļas veikalos, augļus attiecīgi augļu bodītēs. Tā ir garšīgāk, un vienmēr arī svarīgs personisks kontakts ar pārdevēju.

Lai labi justos, sevi jāpazīst

Zināšanas, kāds uzturs ir ķermenim labākais, nāk ar laiku. Tas, kas der visiem, iespējams nederēs katram. Es savos 35 gados jūtos daudz labāk nekā 25. Pazīstu sevi un zinu, kas man nepieciešams. Ko varu atļauties ēst, bet no kā labāk izvairīties. Esmu no sava uztura pilnībā izslēdzis piena produktus, maizi, kafiju un arī svaigos salātus, to vietā izvēlos grillētus dārzeņus. Jūtos ideāli, nav noguruma. Kafiju dzeru ļoti reti. Bet šis ir ļoti individuāli. Cits var izdzert vairākas kafijas krūzītes dienā un arī justies labi. Tāpēc mans galvenais ieteikums – iepazīt savu organismu un dzīvot saskaņā ar to. Manīsiet, kā pašsajūta uzlabojas.