Latvija pretargumentus Austrālijas ātrumam neatrod: sagrāve ar -45
Latvijas U19 izlase šodien aizvadīja sliktāko spēli turnīrā, neatrodot nekādus pretargumentus pret Austrāliju un piedzīvojot neveiksmi ar 45 punktu starpību - 44:89. Rītdien Latvija noslēgs turnīru ar spēli par 11. vietu pret Irānu vai Turciju.
Latvijas izlase cīņu par devīto vietu iesāka ar pārliecinošu uzvaru pār Koreju ar 90:67. Tajā rezultatīvāko spēli turnīrā aizvadīja Krišs Helmanis, kurš izmantoja savu auguma priekšrocību un guva 30 punktus. Austrālija, kura turnīrā bija mērķējusi iekļūt vismaz ceturtdaļfinālā, cīņu par devīto vietu uzsāka ar graujošu panākumu pār Puertoriko 95:52. Uzvarētāja svētdien cīnīsies par devīto vietu, bet zaudētāja 11. vietu. To pretinieces būs Turcijas vai Irānas valstsvienības.
Sākumsastāvi
Latvija: Skuja, Macoha, Helmanis, Feierbergs, Šulcs
Austrālija: Denielss, Gaks, Gelovejs, Džounss, Beilss
Jau pirmajā ceturtdaļā Austrālija nodemonstrēja savu spēku. Pirmajās divās minūtēs Austrālija pierādīja, ka tai ir spēcīgs aizsargu duets, gūstot divus tālmetienus (10:2), uz ko Latvija atbildēja ar precīzu Rodija Mačohas caurgājienu. Redzami bija iepriekšējie trūkumi - neprecīzas piespēles, kuras rezultējās kļūdās un ātrās pretinieku pārejās. Iniciatīvu Austrālija neizlaida, piedāvājot ātras pārejas no aizsardzības uzbrukumā, kam tempa ziņā Latvija nespēja turēt līdz. Pieļautās piecas kļūdas rezultējās tikai sešos gūtos punktos un -19 (6:25) pēc pirmās ceturtdaļas.
Otrajā ceturtdaļā Austrālija samazināja apgriezienus uzbrukumā, kas deva iespējas izcelties mājiniekiem. Trīs minūšu laikā, pateicoties Skujas, Helmaņa un Vanaga punktiem, Latvija bija guvusi vairāk punktus kā visas pirmās ceturtdaļas laikā. Latvija turpināja iekrist aizsardzībā, nenostrādājot līdz galam, lai nosegtu tālmetienu līniju. Austrālija bija uzķērusi ritmu, pirmā puslaika laikā realizējot sešus trejačus un no tālās distances metot ar 35% precizitāti. Puslaika izskaņā Austrālija sodīja latviešus par lēno lēmuma pieņemšanu pat atrodoties labākajās metiena pozīcijās, otrā laukuma galā izceļoties. Pirmais puslaiks neiepriecināja - 18:46.Atkārtojās turnīrā novērotās problēmas spēlēt pret komandām, kurām ir gari un atlētiski spēlētāji. Metieni no distances tika realizēti ar 22.58 % precizitāti (7/31), kā arī pieļautas desmit kļūdas pret tikai divām Austrālijas.
Otro puslaiku Nikolajs Mazurs iesāka ar izmaiņu pamatsastāvā, Viljamsonu sūtot Helmaņa vietā. Lai arī latvieši uzlaboja spēli aizsardzībā, pirmos astoņus punktus puslaikā guva pretinieki (18:54). Arī Austrālija atbildēja ar presingu par visu laukumu, izprovocējot trīs mūsējo kļūdas minūtes laikā. Uzbrukumā nedienas turpinājās, visas ceturtdaļas laikā gūstot tikai četrus punktus, kamēr aizsardzībā tika pieļauta viena taktiska kļūda pēc otras. Ceturtdaļas izskaņā saķērās Šulcs ar vienu no Austrālijas spēlētājiem, pēc kā situācijā iesaistījās Slivackis, saņemot tehnisko piezīmi.
Ceturtā ceturtdaļa iesākās ar -47 (22:69). Pēdējās desmit minūtes atgādināja treniņspēli. Vienā no epizodēm kritienu piedzīvoja Rodijs Mačoha, kurš laukumu pamest spēja tikai ar komandas biedru palīdzību. Paviršāk sāka darboties arī Austrālija, ļaujot latviešiem gūt visvairāk punktu kādā no ceturtdaļām (22).
Latvija - Austrālija 44:89 (6:25, 12:21, 4:23, 22:20)
Latvija: Viljamsons 8 (11 atl.b), Vanags 7, Skuja 6, Mačoha 6, Feierbergs 5, Helmanis 4, Denafs 3, Kļanskis 3, Slivackis 2, Briedis, Šulcs
Austrālija: Denielss 19, Gaks 16, Smits 12, Dengdits 11, Beilss 8, Ārmstrongs 7, Gelovejs 5, Vigness 5, Adebajo 4, Jāks 2, Okvera, Džounss
Latvijas U19 izlase
# | Spēlētājs | Poz. | Dzimš.d. | Augums | Klubs 2021 |
---|---|---|---|---|---|
4 | Noa Viljamsons | F/C | 18.04.2002 | 213 | Latvijas Universitāte |
5 | Toms Skuja | PG | 02.01.2002 | 189 | Fuenlabrada (Spānija) |
6 | Kristiāns Feierbergs | F | 26.08.2002 | 203 | GBA Sojky Pelhrimov (Čehija) |
7 | Rodijs Mačoha | F | 29.10.2002 | 201 | Fuenlabrada (Spānija) |
8 | Valters Briedis | G | 28.01.2003 | 184 | Ādaži |
9 | Rihards Parādnieks | SG | 04.01.2002 | 188 | A.Kraukļa VEF skola |
10 | Kristiāns Šulcs | G/F | 26.09.2002 | 194 | BK Ventspils |
11 | Ričards Daniels Vanags | SG | 29.12.2002 | 201 | A.Kraukļa VEF skola |
12 | Noels Enrijs Slivackis | G | 01.09.2003 | 194 | VEF BA Valkā/DSN |
13 | Ričards Kļanskis | F | 02.10.2003 | 201 | Orlandina (Itālija) |
14 | Dāvis Denafs | SG | 25.03.2002 | 191 | Ogre |
15 | Krišs Helmanis | F/C | 07.04.2002 | 211 | Joventut Badalona (Spānija) |
Galvenais treneris: Nikolajs Mazurs (Ogre)
Treneri: Jānis Butāns, Uldis Švēde, Artūrs Bērziņš
Vingruma treneris Dāvis Feikners
Fizioterapeite Sintija Priede
Menedžeris Jānis Laganovskis
[+] [-]
[+] [-]
-2 [+] [-]
+2 [+] [-]
-1 [+] [-]
Realitātē ir tā, ka valsts pazaudēja pusmiljonu, no kuriem lielāka daļa ir darboties spējīgā vecumā, gandrīz visi strādā algotus darbus un maksā nodokļus to valstu kasēs, atbalsta šo valstu ekonomikas iepērkoties veikalos. Sūta savus bērnus šo valstu skolās, līdz ar to, tā paaudze vairs nepapildinās Latvijas iedzīvotāju skaitu, to aizņems krāsainie kebabi un citu dīvainu kultūru slinķi
-1 [+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
Bet aizsardzībā abas komandas dūšīgi un nopietni sitās, frančiem tuč tuč pārsvars augumos un atlētismā, bet serbi tāpat apņēmīgi ikvienu uzbrukumu gāja, spēlēja līdz galam.
Man serbi patika vairāk, jā. Labi sagatavoti džeki
[+] [-]
[+] [-]
-1 [+] [-]
[+] [-]
Lai izdodas, no sirds novēlu 💪
-1 [+] [-]
-2 [+] [-]
[+] [-]
+2 [+] [-]
Bet zinu tādus, kuri aizbraucot tik tiešām ir zaudējums valstij (tādi, kas aizbraucot citā valstī tiešām kaut ko sasniedz, iekārtojas, izaug arī kā personības), tā tas ir bijis un būs daudz kur.
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
Es Turu badā? Mīļo cilvēk, mani darbinieki saņem krietni vairāk, nekā minimālā alga šeit, un es stipri šaubos, ka mani darbinieki, kuru algas ir virs 1500 pēc nodokļiem sūdzās par badu, rēķinot, ka daudzus ikdienas tēriņus, pat hobijus, ārpus darba mācības un aktivitātes sedz viņiem uzņēmums.
Otrkārt, ja ir vēlēšanās un centība, mācīšanās gribēšana arī Latvijā var pelnīt labu naudu, šie 70-80% nevēlās to darīt, viņiem nav izglītības (ne tāpēc, ka nebija ar ko mācīties, bet tāpēc ka pīpot, dzerstīties, slapstīties bija svarīgāk),, arī nav vēlēšanās, bet prasības tādas, ka maz neliekās, ir norma neierasties darbā pat nebrīdinot, sataisīti kredītu mazo un lielo parādi un tad nu bēg to piepelnīt anglijā darot visu melno darbu, kurus paši angļi u.c.valstu iedzīvotāji nevēlās darīt, ir norma viņiem tur pa 5-10 cilvēki īrēt istabu un dzīvot kā bezpajumtnieki, lai gan īrēt barā arī šeit varētu un nauda paliktu tēriņiem vairāk.
Tu saki, ja labi maksā tas mudina labāk strādāt esi devis kādam darbu? Apmācījis viņu? Nesaukšu pilsētu un konrētu uzņēmumu, piemērs, ražotnē mazpilsētā cilvēkam dod algu pēc nodokļiem 1400 , bet viņš aizdzeras un neierodas darbā uz ko apstājas viņa maiņas darbs cehos, tā ir norma bet darba devējs vēl ir P IIIIII jo redz gudriniekam dēļ tā ka jau visas blakus pilsētas zin šī superstrādīgā manieres nevēlas ņemt darbā. Izglītības nav un uzzinot viņa superstrādīgā panākumus anglijā viņš tur arī mētājās no darba uz darbu, atbrauc reizi gadā uzsauc pusmazpilsētas draugiem tusuuu un saka, cik labi tur, bet te sūdīgi, bet anglijā leeepni dzīvo istabā ar trim indusiem.
Varētu jau teikt nu labi daži tādi, zinu anglijā, Dānijā, Somijā, Norvēģijā utt. cilvēkus, kuri ir darba devēji un zinu, kādi tur ir tie "strādīgie, motivētie pat pie labām algām. piedod, statistika nav labvēlīga".
Ja es zinu arī tādus, kuri izsitušies, taču viņiem arī bija mērķis paplašināt zināšanas, rast lielākas iespējas, un viņi arī šeit izsistos, taču izdarīja izvēli tur, jo elementāri ir biznesi, kuri šeit piemēram nebūs ejoši un super peļņas pilni, bet tur dēļ tirgus lieluma var to panākt (piemērs: auto aplīmēšanas biznes, aplīmē ne tikai auto, busus, kraviniekus, tehnsiskos objektus un daudz ko citu, šeit tam nav superpieprasījuma, a tur nespēj visus pat apkalpot. Tādi cilvēki izsitās, tas nav viegli, bet par tiem man no sirds prieks.
Tāpat zinu, jaunieti, kurš vēlējās mācīties valodu, iemācījās un sākot no parasta apstrādes ceka mazgātāja, tagad ir galvenaisatbildīgais par vairākām ražotnēm, jo sevi pierādījis, daudz to piemēru, bet diemžēl absolūti nepiekrītu teicienam, aizbrauc labākie.
Runājot par basi, nav jau problēma tajā ka zaudēja, problēma ir tā, kā zaudē mūsu šī izlase.
-1 [+] [-]
Ir elementāra salīdzināšana pa darba kategorijām, vidējà ienākuma līmenis utml, kas it Tevis nosauktie cipari uz reālas ainas fona? Da nekas, mazs spļāviens jūrā. Tātad ir tīrākā mutes bruķēšana bez jebkāda seguma. Cipari ienākumiem ir daudzviet 3-4 reizes zemāko nekā cituviet, cenas nav, tās ir augstākas. Nevajag stāstīt pasaciņas. Ar tādu sapņainu muldēšanu nekur netiksi.
+1 [+] [-]
Tu tak tik gudrs, cik tad Tu dod darba vietas, tīri interesanti palika?
Tu runā par sviestu, tātad Tavu prāt visi šie uzņēmēji, kurus pazīstu d**š par super strādīgajiem latviešiem ? Lai tā būtu.
-1 [+] [-]
Jā, ja viņiem nerada darba vietas un apstākļus, rada pārāk ilgstošu depresīvu bezizejas sajūtu, viņiem ir nosliece sevi izklaidēt ar alkoholu un dīkdienību, tur neko nevar darīt, šāds trūkums ir raksturīgs viņiem kopumā neatkarīgi no valsts, kurā viņi dzimuši, tas nav izteikti raksturīgs tieši mūsu darba roku masai, līdzko bezcerība ieilgst, viņi dodas meklēt laimi un mieru citur, valsts no tā neko neiegūst, tikai zaudē. Jocīgi, ka neesi bijis spējīgs šo vienkāršo likumsakarību saskatīt.
[+] [-]
Britānijā un daudzviet citur strādā kaudzēm Latvijas darba roku, ļoti pat augstu tiek vērtētas, gan darba kvalitātē, gan čaklumā. Viss pārējais ir neveiksminieku biznesmeņu īdēšana, jo izrādās, ka maitas negrib strādāt no sirds par miņimalkām
[+] [-]
+1 [+] [-]
Manis nosauktie nebūt nav vidējā cilvēku daļa, nejauc, un par laimi tas nav pamatslānis.
Lai nu tā būtu, ka Tu esi supergudrais, tikai manis sauktie ir reāli piemēri iz dzīves, un ja Tu man tagad stāsti, ka mazpilsētā laukos, kur pat daži vadītāji mazos kantoros nesaņem pat 600 euro, cilvēkam ir vairāk kā divas reizes lielāka alga, bet viņam šādi apstākļi ir slikti un jākož? Tu joko šiem cilvēkiem nekas un nekur nebūs labi.
Man prieks, ja Tev ir labi piemēri, apsveicu, arī man tādi ir, bet runāju par lielāko daļu un šaj daļai nebūs labi nekad, ne apstākļi nekas.
Un Tu runā par tukšu mūldēšanu? Tu tā arī neatbildēji, cik darbavietas Tu dod cilvēkiem, Tu taču labāk zini no dīvāna tad cik?
+1 [+] [-]
Nezinu par uzņēmējiem nevieksminiekiem, kā Tu saki, taču pie šiem cilvēkiem strādā gan latvieši, gan igauņi pat, gan poļi, lietuvieši, ukraiņi un viņiem maksā labi. Taču fakts ir tāds, no 5 latviešiem viens nuuu labākajā gadījumā 2 ir tiešām labi darbinieki. No manis personīgi zināmajiem darba devējiem neviens nealgo darbiniekus par minimalku.
Lai nedaudz varbūt attaisnotu arī bēdīgi zināmos vaiantus, jāteic, ka tādu ir gana daudz arī no polijas (kur dzīve itkā labāka nekā Latvijā), ar lietuviešiem iet bēdīgāk nekā ar latviešiem.
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]