Video: Bagatskis: "Puertoriko bija nevis labāka, bet veiksmīgāka"
Latvijas basketbola valstsvienība noslēgusi Rio olimpisko spēļu kvalifikācijas turnīru, pusfinālā atzīstot Puertoriko pārākumu. Piedāvājam Ainara Bagatska pēcspēles komentāru.
Bagatska sasniegtais ar izlasi manuprāt ir vērtejams kā lielākais sasniegums Latvijas basketbola vēsturē,protams ja neskaita 1935 gadu.
Spele musejie labi, to nevar noliegt. Man vislielaka vilsanas ir, ka si bija NEMAMA spele un, ka mes nekad neuzzinasim kã butu bijis ar serbiem. Tur mums 100% nebutu psihologiskas barjeras, jo katram ir skaidrs, ka, ja zaud serbiem, tad neviens paskaidrojumus neprasis.
Kartejo reizi parliecinos, ka musu sportistiem, ar retiem iznemumiem, ir psihologijas problemas, ne meistaribas. Kartejo reizi atbildiga spele aizrijamies.. ne tikai basi. Nesenaka atmina palikusi handbola izlases aizrisanas, kad jau viss ir pasu rokas. Vakar pie 68-68, mums bija svarigakais uzbrukums spele, bet mes to nosledzam ar truli, kuri mums nekrita! Kaut visus atlikusos taimautus vareja izmantot, bet bija taja uzbrukuma jatiek prieksa!
Vilsanas, jo mes varejam. Ja nebutu varejusi.. bet varejam.
Nevajag pārāk dramatizēt šito zaudējumu. Pa lielam bija jābūt uzvarai, pāris veiksmīgu epizožu attālumā.
Spēles beigās pieredzējušais un visu karjeru augstā līmenī spēlējošais Aroyo nodemonstrēja savu meistarību.
Kāpēc vispār ir jāvaino kāds, ja komanda meta ar katastrofālu procentu brīvu metienus?
Vainot Bagiju ir vispār ārprāts. Tieši Bagijs ir pacēlis LV izlases līmeni un NEKAD iepriekš LV izlase nav spēlējusi tik labi. Un nejau Bagija vaina ir tajā, ka nespēj trāpīt brīvos vai izcīnīt svarīgas bumbas, vai nekļūdīties piespēlēs.
Ja mums nav tāda līmeņa spēlētāju, tad viņiem ir nevis psihologa palīdzība vajadzīga, bet statistikas analīzes stunda. Ar psiholoģiju tur nekāda sakara nav. Tas pieņēmums, ka visai izlasei, profesionāliem spēlētājiem kolektīvi drebēja celīši un trīcēja rokas ir pilnīgi nepamatots un aizvainojošs.
Un mest monētu drošāk ir praktiski vienmēr, jo trīspunktnieku procents vidēji ir zem 50%.
2013. gads, Ļubļana. Durvis uz pasaules čempionātu jau ir puspavērtas, taču iznāk 56:60 pret Beļģiju. Tālmetieni 29/5 (17%), līderi pazuduši – Freimanim 2/0, Blūmam 6/1, Bertānam 5/0, Janičenokam 4/0, Strēlniekam 4/1.
2015. gads, Lille. Pirmā iespēja nodrošināt vietu olimpiskajā kvalifikācijā, pret Grieķlju trešās ceturtdaļas vidū esam vadībā ar 56:39, tomēr beigās iznāk 90:97. Tālmetieni 29/8 (27%), no kopējās katastrofas protokolā glābj Janičenoka 5/5 trāpijumi. Strēlniekam 6/0, Blūmam un Bertānam pa 5/0, Freimanim 2/0.
2015. gads, Lille. Pēdējā iespēja tikt pie olimpiskās ceļazīmes, Latvijas izlase absolūti nav gatava spēlei un ar 70:97 zaudē Čehijai. Tālmetieni 21/4 (19%), bez trāpījumiem paliek Bertāns (3/0), Blūms (2/0), Strēlnieks (1/0), Freimanis turnīru pabeidz ar katastrofālu 16/1. Oficiāli Latvijas izlase paliek bez olimpiskās kvalifikācijas, tomēr pie rīkošanas tiesībām tiekot Itālijai un Serbijai, turpinājums seko.
2016. gads, Belgrada. Olimpiskā kvalifikācijas turnīra pusfināls. Latvijas izlase nav sliktāka par Puertoriko, taču 26/3 (12%) tālmetienos ir izšķiroša aile. Puertoriko līderi svarīgākā brīdī trāpa, arī no tālienes ( Aroijo). Bertānam 6/1, Blūmam 2/0, Strēlniekam 4/1, Timmam 4/0, Siliņam 6/1. Kārtējais sapņu un cerību sabrukums.
Nepilnu trīs gadu laikā Latvijas izlasei ir bijušas četras zīmīgas spēles. Komandas līderu (ja tā tos varam saukt…) statistika ir apbrīnas vērta – Bertānam 19/1, Strēlniekam 15/2, Blūmam 15/1.
Visu rakstu samkelējiet la.lv paši.
Bet Bertāna statistika tiešām ir aizdomīga atslēgas spēlēs. Pārāk mazs atlases lielums, lai kaut ko kategoriski spriestu, bet nu uz pārdomām tas noteikti vedina. 1/19 ir katastrofāls rādītājs.
Ja mēs varam iemest 1 no 3 trīspunktniekiem, kas galīgi nav snaiperu cienīgs rādītājs, tad varbūtība iemest tikai 3 no 26 ir akurāt 1%.
Vienā no 100 spēlēm kaut kas tāds var atgadīties. Ja vienam no metējiem mēs pamainām to procentu uz augšu vidēji, tad gandrīz nekas nemainās.
Treneriem par to būtu jābūt lietas kursā un jāpielāgo spēlētāju lietojums.
Tad nonākam pie tā,ka lai spēlētu savādāk, vajag citus spēlētājus? Ir mums tie citi, kas varētu dot iespēju izmainit spēles rokrakstu? Nosauc lūdzu, kas ir tie, kuri spēlē nozīmīgas lomas labos klubos, kuri netika paņemti?
Ja līderi izlasei uzliek mīksto, tad mēs nekad nebūsim Lietuvas līmeņa komanda. Ar strēlniekiem un blūmiem mēs jau esam tuvu saviem griestiem un Olimpiāde Tokijā mums spīd tikpat ļoti, cik šogad.
Un es neuztveru abu talantu nespēlēšanu izlasē šogad, kā mīkstā likšanu vai uzmešanu. ŠObrīd tam bija acīmredzmi iemesli.
Par spēlētājiem, esošeim vai citiem, neko neesmu teicis.
Es saku ka taktika, ko izmanto ir vienveidīga. Gadiem.
Ja neiet plāns A, tad plāns B vienkārši īsti nav. Kapec? Tapēc ka pie ta nestrādā. Tu vakar redzēji ātru basketbolu? Tu redzēji spēka basketbolu zem groziem? Meijers un Meijeris, vakar kopā pa abiem speleja 10 min. Un zem groziem uzbrukumā mums ir savāktas 10 bumbas. 10 atlēcošās pie uzbrukma basketbola ar tālemtienu dominaci. Protams ir pilns ar teorijām,pat slavenā pari 100 pt skrein un met teorija, bet pat tajā ir akcents u spēli par atlēkušajām bumbām, jo tāpat, ka jebkrā sporta spelē, kurš kontrolē bumbu, tas kontrolē spēli.
Velreiz, es uzskatu ka Bagatskis neprot izmantot to, kas ir, spele vienveidigi un absoluti neadekvāti ta, ko spēj viņam pieejamie splētāji.