TwitterMazurs: ''Lielākā problēma bija, ka nespējām realizēt soda metienus''
Latvijas U19 izlases galvenais treneris Nikolajs Mazurs pēc sāpīgās neveiksmes B apakšgrupas ietvaros pret Serbiju ar 70:71 pēcspēles komentārā atzīmēja, ka pirmajā puslaikā ierobežot serbu darbības uzbrukumā ļāva ievērotā disciplīna, bet zaudējums piedzīvots nespējā realizēt soda metienus. Savukārt Krišs Helmanis atzīmēja otrajā puslaikā pazaudēto agresivitāti uzbrukumā.
Šodien sāpīgu neveiksmi U19 Pasaules kausā piedzīvoja Latvija, kura nenoturēja 17 punktu pārsvaru un galotnē ar 70:71 piekāpās Serbijai. Visticamāk, Latvija grupu turnīru noslēgs trešajā vietā un trešdien astotdaļfinālā Daugavpilī spēkosies pret Lietuvu. Gadījumā, ja Latvija finišēs otrie, tad Nikolaja Mazura vadītie basketbolisti par vietu astoņu labāko vienību pulkā cīnīsies pret Senegālu.
''Par 90% sanāca izpildīt spēles plānu. Protams, tādu metienu pāri rokām, kādu iemeta pēdējā uzbrukumā, kontrolēt ir ļoti grūti. Domāju, lielākā problēma bija, ka nespējām realizēt soda metienus. (11/21 - T.M.) Apzināti gājām uz piezīmēm, gājām cauri, izprovocējām sodus, taču beigās bija zems metienu procents, īpaši pēdējās piecās minūtēs. Jāturpina strādāt un jāgatavojas rītdienas spēlei,'' pirmos komentārus pēc spēles pauda Nikolajs Mazurs.
Pirmo puslaiku Latvija aizvadīja lieliski. Latvieši spēlēja ar augstu pašatdevi abos laukuma galos, meta ar labu precizitāti un ierobežoja serbu darbības uzbrukumā. Galvenais treneris veiksmīgo puslaiku skaidro kodolīgi: ''Disciplīna. Komandas disciplīna. Līdz ko sākās nogurums, parādījās kļūdas. Serbi ir meistarīga komanda, kas to, protams, izmantoja. Par katru kļūdu pēdējā ceturtdaļā spēja aukstasinīgi realizēt savus metienus.''
Viens no izlases līderiem Krišs Helmanis spēli pabeidza deviņiem punktiem un piecām atlēkušajām bumbām, tiesa, arī četriem noteikumu pārkāpumiem. ''Sāpīgi, protams. Bijām tik tuvu. Tas ir basketbols, kur tāds metiens, kādu pretinieks iemeta, var gan iekrist, gan neiekrist. Šoreiz viņš iemeta un ar to viņi arī dabūja uzvaru. Paši otrajā puslaikā vairs nebijām tik agresīvi, neuzbrukām uz grozu, dabūjām ātri piezīmes. Sākām paļauties uz tālajiem metieniem, kuri neiekrita.''
''Jau pirms spēles zinājām, ka serbi labi cīnās par bumbām. Domāju, ka izdarījām labu darbu, taču varējām izdarīt labāku. Viņi izcīnīja vairāk bumbas uzbrukumā, tas varbūt beigās arī bija viņu trumpis,'' cīņu par atlēkušajām bumbām skaidroja Helmanis. Serbija kopumā mačā izcīnīja par septiņām atlēkušajām bumbām vairāk, par četrām vairāk tieši uzbrukumā.
''Parādījām, uz ko esam spējīgi. Neuzvarējām, taču varam paņemt daudz pozitīvā no šīs spēles,'' apakšgrupas spēles vērtēja Helmanis, kurš atklāja, ka jūtas labi.
[+] [-]
[+] [-]
+2 [+] [-]
+1 [+] [-]
Bet nevar teikt tikai trūkumus, puikas centās spēlēt asāk un fiziskāk, dažiem bija tik tiešām veiksmīgi nogriežņi, līdz ar centību pat varēja sajust, ka visai komandai aug pārliecība.
+2 [+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
Basī piemēram ir talantīga paaudze, bet šobrīd sasniegt kaut ko ir liedzis - mačs ar Slovēniju (ko es gan uzskatu, ka Bagijs slikti novadīja), lielo onkuļu naudas dalīšana starp ULEB un FIBA un LBS idiotiskie lēmumi ar čomu virzīšanu treneru amatos.
[+] [-]
Runājot par resursi, nezin, kā tā sagadījies, bet tieši slovēņi ir ideāls piemērs. Kā gan tā ir sagadījies, bet viņi ir arī tikpat mazi, kā mēs. Kā tā sagadījies, ka viņiem bija izcilais Gorans Dragičs? Bet tagad ir Dončičs? Abi ir nereāli kruti tieši nereālas meistarības ziņā, laukumā spēj darīt pilnīgi visu. Nu vot kā tā? Varbūt tomēr kaut ko nosaka arī tas, cik labi un kvalitatīvi tas nelielais resurss tiek sagatavots? Cik labus pamatus ieliek, cik daudzas lietas jau skolas laikā paskaidro un iemāca izpildīt?
Piemēram, pieradina visu laiku spēlēt caur kontaktu
[+] [-]