Facebook
GoogleŠmits par iespēju izcīnīt vietu OS: ''Šāda iespēja ir vienreiz dzīvē. Man laikam pēdējā''
Šmits sarunai ar mediju pārstāvjiem pievienojās pēc ilgākas sarunas ar vienu no valstsvienības treneriem Žani Peineru, kurš izlasē atbildīgs par analītiku. Vaicāts, vai skaitļos, kam komanda pievērš uzmanību kas šajā vasarā mainījies, valmierietis atbildēja noliedzoši: ''Viss tas pats. Esam tie paši spēlētāji, tas pats treneru korpuss, viss ir identiski. Vakar nebija mūsu spēle. Tiešām spēlējām slikti, bet pretinieks spēlēja ļoti labi. Mani personīgi tas pārsteidza. Protams, ka šajā atlasē visas komandas ir labas. Viņi iemeta visus metienus, bet mēs pilnībā nespēlējām savu basketbolu.''
''Normāli,'' savu pašsajūtu pēc garās sezonas klubā un divām spēlēm divās dienās valstsvienības kreklā raksturoja Rolands Šmits. ''Tad, kad pievienojos izlasei, bija lielāks nogurums, bet tagad ar katru dienu ir arvien labāk. Nav laika par to aizdomāties, ka esi noguris vai kas sāp. Šāda iespēja varbūt ir vienreiz dzīvē. Uzskatu, ka man laikam tā ir pēdējā. Ir vienkārši jāmauc uz 100%. Nevar par neko citu domāt.''
Ceturtdien Latvijas basketbolisti aizvadīja neilgu treniņu ''Rimi'' Olimpiskajā centrā, cenšoties atjaunoties pēc mača: ''Izgājām uzbrukuma sadarbības. Bija video analīze. Domāju un ceru, ka spēle pret Filipīnām iedos mums pareizo virzienu, lai saprotam, kur mēs atrodamies, ka tā vairāk nevar notikt. Ceru, ka zaudējums mums nāk par labu.''
''Jāiemet metieni. Brīvie metieni man noteikti jāiemet. Tie ir mani metieni, ko visu sezonu esmu metis. Nevar satraukties, bet tie iekritīs. Ceru, ka vajadzīgā brīdī tas notiks un viss būs kārtībā,'' lietas, kas pašam jāuzlabo, uzskaitīja Šmits.
Latvijas basketbolisti pret filipīniešiem realizēja tikai 23,8% izpildīto tālmetienu (10/42). Kas vainojams pie zemās precizitātes? ''Tas nav izskaidrojams. Tā vienkārši notiek – vienu dienu tev krīt, otru dienu tev nekrīt. Varbūt tev krīt nedēļu, bet pēc tam divas nedēļas nekrīt. Tas ir sports. Tā notiek,'' sacīja viens no Latvijas valstsvienības līderiem.
Kad iepriekš Šmits spēlējis pret tāda stila komandu kā Filipīnas? ''Uz ātro grūti atcerēties. Viņi tiešām daudz spēlēja caur garajiem, tik daudz kustināja bumbu starp viņiem. Bija ļoti liela komandas spēle, tāpēc arī bija daudz brīvo metienu. Mēs sasteidzām uzbrukumus, viņi savāca atlēkušās bumbas – divas, trīs piespēles un ir ātrais uzbrukums. To mēs nevaram darīt. Ir jāspēlē, kā spēlējām pret Gruziju – komandas spēle, kad visi pieskarās bumbai. Tad pareizais metiens atnāk īstajā laikā.''
''Protams, Rīgā savi fani ļoti daudz palīdz. Mājās vienmēr foršāk spēlēt. Kā katru reizi, kad arēnā ir spēles, ir tiešām patīkami spēlēt. Ir pilna arēna un visi tevi atbalsta. Labākās sajūtas,'' spēlēšanu savu skatītāju priekšā raksturoja Šmits.
''Nezinu, nesekoju visiem līdzi,'' par brīvā laika nodarbēm izlases laikā sacīja uzbrucējs. ''Vakar aizbraucām uz brīdi pie ģimenes. Tagad esam atpakaļ.''
2024. gada Parīzes olimpisko spēļu pusfinālu pret kamerūniešiem Latvijas basketbolisti ''Arēnā Rīga'' aizvadīs sestdien, pulksten 19.00.
+2 [+] [-]
[+] [-]
+1 [+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
-1 [+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
-2 [+] [-]
viņš ir no "jāspēlē sava spēle" grupas
[+] [-]
Bet tikai tikt uz olimpiādi ir pieticīgs mērķis. Tur jānospēlē cienīgi. Par medaļām laikam gan atkal jāaizmirst.
Vienīgi nesaprotu kāpēc šī tēma nepatīk ne sporta funkcionāriem, ne basketbola speciem, ne daudziem faniem. Kāpēc tāds mazvērtības komplekss? Medaļas pēdējos 25 gados ir izcīnījuši turpat 20 valstu basketbolisti, arī nelielu valstu pārstāvji. Mums ir tradīcijas, talantīgi basketbolisti, aizrautīgi fani,bet medaļas kā nav, tā nav un krītam sajūsmā par vietām aiz pjedestāla.
Gribētu dzirdēt basketbla specu analīzi un atbildi.
+1 [+] [-]
[+] [-]