Skaidrojam: vai Latvijai, nespēlējot EČ, jāsatraucas par kritumu FIBA rangā?

FIBA ranga jauno formātu ieviesa 2017. gada izskaņā, pamatīgi mainot veidu, kādā nosaka izlašu vietu pasaules rangā. Šobrīd tajā tiek iekļautas katras izlases visas spēles iepriekšējo astoņu gadu laikā, un par katru spēli tiek saņemti punkti (ierēķinot spēles rezultātu, vietu, nozīmi, aktualitāti un pretinieku spēku). Izlases reitingu veido vidējais punktu skaits, pēc kura tad izlases arī tiek sakārtotas FIBA rangā.

Par augstām vietām FIBA rangā nekādas medaļas netiek sniegtas, taču tīri par butaforiju to nedrīkst uzskatīt. FIBA rangs tiek izmantots dažādiem praktiskiem mērķiem, galvenokārt, izlašu iedalīšanai grozos pirms turnīru apakšgrupu izlozēm. Piemēram, Latvija PK2023 priekškvalifikācijā bija pirmajā grozā, bet pēc tam PK2023 kvalifikācijā ceturtajā no astoņiem groziem. Atrašanās augstākā grozā nozīmē, ka pretinieki būs no zemāka groza un vismaz teorētiski vājāki.

Tāpat FIBA rangs arī vēl pavisam nesenā pagātnē nospēlēja Latvijai ļoti par sliktu – 2019. gadā nepietiekami augstā vieta rangā nozīmēja, ka FIBA izvēlējās divas citas Eiropas izlases dalībai Tokijas spēļu kvalifikācijas turnīrā.
2019. gada vasarā, kad FIBA izziņoja rangu kā kritēriju "wild card" piešķiršanai, Latvijas izlase atradās 15. vietā. Līdz rudenim vairs iespēju pakāpties uz augšu nebija, jo septembrī notika Pasaules kausa finālturnīrs, kurā Latvija nepiedalījās. Neaizvadot oficiālas spēles, Latvijas izlase 2019. gada rudenī bija jau noslīdējusi uz 28. vietu. Kāpēc tik daudz? Jo FIBA sistēma paredz, ka kvalificēšanās finālturnīram tiek apbalvota ar ranga punktiem nevis uzreiz, bet gan pastarpināti ar dalību finālturnīrā, proti, spēlēm PK un "EuroBasket" tiek piemēroti daudz augstāki koeficienti.

FIBA ilgtermiņa plānus (ieskaitot ranga attīstību) ietekmēja pandēmija, kas atstāja krietnu robu spēļu kalendārā. Tokijas spēles notika ar gada novēlošanos, turklāt tajās piedalījās tikai 12 izlases un tikai sešas no Eiropas, attiecīgi liela kustība rangā nenotika. Taču kopš marta, kad pēdējoreiz atjaunots FIBA rangs, aizvadītas vairākas PK kvalifikācijas spēles visos reģionos, izspēlēts Āzijas kauss, gaidāms EČ finālturnīrs un "AmeriCup" Ziemeļamerikā, un tas noteikti atsauksies arī ar krietnām izmaiņām FIBA rangā.

Skatoties uz lielo kritumu 2019. gadā, kad Latvija nepiedalījās PK finālturnīrā, bet 24 komandas, ieskaitot 12 no Eiropas to darīja gan, saprotamas ir bažas, ka arī šoreiz Latvijai nāksies rangā atkāpties. Kā nekā, "EuroBasket 2022" piedalās 24 valstis, un no ranga "Top20" eiropiešiem nav tikai Latvijas (15. starp Eiropas komandām) un agresorvalsts Krievijas (11. Eiropā). Vēl vairāk – no ranga "Top27" eiropiešiem nav tikai Latvijas, Krievijas un Islandes.

Latvijas izlases reitinga attīstība FIBA rangā

FIBA ranga aprēķins ir visnotaļ sarežģīts, attiecīgi arī šajā materiālā izmantotie dati nākamā ranga sakarā uzskatāmi tikai par aptuveniem. Taču, ja mēs ņemam par piemēru Latvijas tuvāko sekotāju rangā no Eiropas, tā ir Ainara Bagatska vadītā Ukrainas izlase. Latvijai vidējais punktu skaits ir 391.3, kamēr Ukrainai 331.4. Ukrainai tagad garantētas vismaz piecas finālturnīra spēles, trīs no tām būs pret rangā krietni augstāk esošām komandām (Grieķiju, Itāliju un Horvātiju), divas pret zemāku vietu īpašniecēm (Igauniju un Lielbritāniju), un, pat ja Ukraina visās spēlēs zaudēs ar vismaz 20 punktu starpību, tā par katru maču tik un tā saņems 250-320 punktus, kas gandrīz ir jau tās pašreizējais vidējais rādītājs. Savukārt, piemēram, uzvara ar pārsvaru līdz deviņiem punktiem pār Igauniju sniegtu Ukrainai apmēram 650 punktus, bet zaudējums Grieķijai ar 1-9 punktiem nozīmētu apmēram 500 punktu ieguvumu. Turklāt, ja izdodas kvalificēties astotdaļfinālam, šī spēle jau skaitītos ar koeficientu 1.25, bet ceturtdaļfināls jau ar koeficientu 1.50.

Aprēķināt visu izlašu iespējamos scenārijus šobrīd nav ne iespējams, ne nepieciešams, taču galvenā doma skaidra – "EuroBasket" finālturnīrs ir lieliska vieta, kur nopelnīt ranga punktus. Katrai izlasei garantētas piecas spēles ar EČ koeficientu 1.00 (kvalifikācijas spēlēm tas bija 0.50), turklāt tās visas būs arī ar maksimālo koeficientu 1.00 aktualitātes ziņā kā spēles no šī vai pagājušā gada. Savukārt, piemēram, visām "EuroBasket 2017" spēlēm, kur Latvija ieguva piekto vietu, aktualitātes koeficients jau noslīdējis līdz 0.5.

Un Ukraina ir tikai tuvākā sekotāja, kamēr nemaz tik tālu nav arī Somija, Gruzija, Beļģija, tāpat arī Izraēla, Ungārija, Bosnija un tā pati Lielbritānija. Šīs visas izlases ir 150 punktu intervālā no Latvijas, kas ir daudz, taču ar veiksmīgu sniegumu Eiropas čempionātā teorētiski sadeldējams atstatums.

FIBA rangs, 2022. g. 1. martā

FIBA rangs Eiropas zonā, 2022.g. 1. martā

Taču atšķirībā no 2019. gada, kad vasarā un rudenī Latvijai oficiālu spēļu nemaz nebija, šovasar Latvijas izlase ir kārtīgi pastrādājusi un FIBA rangā varētu pat būt parūpējusies par kāpumu, nevis kritumu EČ dēļ. Proti, Latvija aizvadīja četras PK kvalifikācijas turnīra spēles, un visās četrās guva uzvaras. (Pārbaudes mači rangā netiek ņemti vērā), kas nozīmēs, ka Latvijas rangs būs audzis. Šeit mums parocīga ir FIBA prioritāte par labu Pasaules kausam, jo tas tiek uzskatīts par visvērtīgāko turnīru ar koeficientu 2.5 (OS ir tikai 2.0). Priekškvalifikācijas spēles bija ar koeficientu 0.625, bet šovasar aizvadītie kvalifikācijas mači – ar koeficientu 1.25, kas ir pat vairāk nekā EČ grupu turnīra spēlēm.

Interesantā kārtā Latvijas izlases uzvara pār spēcīgāko pretinieci (Serbiju) saņems tieši mazāko punktu skaitu no šīm četrām spēlēm, jo panākums tika gūts ar nelielu pārsvaru un savā laukumā, un Serbijas augstā vieta rangā to kompensēja tikai daļēji. Tas tāpat Latvijai sniegs apmēram 800 punktu, par uzvaru pār britiem gaidāmi apmēram 900 punkti, kamēr sagrāves pār Turciju un Slovākiju jau nozīmēs pienesumu virs 1000 punktiem. Latvijai šobrīd FIBA rangā vidējais reitings ir 391.3, attiecīgi skaidrs, ka šīs visas četras uzvaras vidējo rādītāju palielinās.

Lai šie ranga punkti taptu nedaudz skaidrāki, apskatīsim FIBA formulu piemērojumu konkrēt iSerbijas un Slovākijas spēlēm. Serbijas gadījumā - uzvara ar 1-9 punktu pārsvaru sniedza 600 punktu, spēles aizvadīšana savā laukumā nozīmēja 70 punktu atskaitīšanu, pretinieku sestā vieta FIBA rangā ļāva pieskaitīt 114 punktus, kas viss pareizināms ar spēles koeficientu 1.25 kā PK kvalifikācijas mačam un aktualitātes koeficientu 1.00, jo spēle notika šogad. Kopā sanāk 805 punkti, kas FIBA oficiālajā aprēķinā gan varētu izskatīties nedaudz citādi (jo pretinieku vieta rangā tiks ņemta vērā tā, kas bija spēles brīdī, nevis publiski pieejamā no marta). Savukārt pret Slovākiju – uzvara ar vairāk nekā 20 punktiem nozīmē 800 punktus, spēle viesos sniedz vēl 70 punktus, pretinieku rangs ir zemāks nekā serbiem, taču tāpat sniedz 30 punktus, kas kopumā ar spēles koeficientu rada 1125 punktu rezultātu.

Turklāt jebkurā gadījumā Latvijai līdz PK finālturnīra grozu noteikšanai (kas, ļoti cerams, Latvijai šoreiz būs aktuāls pasākums) vēl būs iespējas uzlabot savas pozīcijas, jo šosezon vēl ieplānotas četras PK atlases spēles.

Latvijas izlases spēles kopš iepriekšējā FIBA ranga aprēķina

* Punkti norādīti aptuveni, balstoties uz publiski pieejamo informāciju, taču FIBA savā rangā izmanto arī nezināmus lielumus, proti, rangs tiek atjaunināts pēc katras spēles, taču publicēts tikai apmēram reizi pusgadā, kā arī tiek piemērots īpašs koeficients komandām, kas nav aizvadījušas pietiekami daudz spēļu.

Izmantotie resursi:
https://www.fiba.basketball/ranking...
https://www.fiba.basketball/documen...
https://www.fiba.basketball/documen...