Matuļa "tērvetnieki": labāk nesmuka uzvara, nekā smuks zaudējums

Igaunija, protams, ir Eiropā. Vēl vairāk: pirmā oficiālā starpvalstu spēle Eiropā notika 1924. gada 29. aprīlī Tallinā un tajā sacentās Igaunija un Latvija. Jā, mums basketbola laukumā tīk uz igauņiem raudzīties it kā no augšas, nu apmēram tā kā leiši skatās uz mums. Bet igauņiem vienalga, ko mēs domājam, viņi katrā spēlē nāk laukumā un sitās uz nebēdu. Tā kā piektdien Rīgā. Jā, mēs zinām, ka igauņiem patīk skriet un daudz mest, kā tīk spēlēt arī latviešiem. Ekspertu viedoklim pirms mača, ka vajag spēlēt savu spēli un viss būs OK, arēnā daudz piekritēju nebija. Lukas Banki brigāde tāpat kā pret Turciju bija izvēlējusies lādēt trīspunktniekus. Un atkal nesekmīgi. Bet konkurenti atkal šajā jomā izcili precīzi. Vienā spēlē var uzkrist dažam turku nemetējam, bet, ja tā notiek divās spēlēs pēc kārtas (Igaunijai – 10 no 28, spēles sākumā precizitāte bija lielāka), tad, Luka, kaut kas tavā basīša Sicīlijā nav kārtībā. To, ka Latvijas spēlētāji nervozē, spēlē uztraukti un haotiksi neredzēja tikai aklais.

Ar fizisku basketbolu igauņi slāpēja gandrīz visas mūsu aktivitātes, lielāko daļu spēles laika atrodoties vadībā. Eksperts Mārtiņš Gulbis pat prognozēja, ka tas var aiziet līdz kautiņam… Uh! Neaizgāja, bet Andrejam Gražulim tomēr acs tika pārsista, Artūrs Kurucs diezgan stingri bija ieķēries kāda igauņa kreklā, tak ne jau mainīties gribēja, bet ekspresīvais Rihards Lomažs un ne mazāk ekspresīvais Luka Banki nopelnīja arī pa tehniskai piezīmei. Citējot klasiķi: “Labi, ka tā!” Labi, ka 72:70, nevis 70:72. Jo tas, kā čaļi spēlēja – aizmirsīsies, bet rezultāts tabulā paliks.

Melotu, ja teiktu, ka arī man nebija grūti. Esot sporta estētam, uz Lielo balvu - Zaļo droši vien izvirzītu Kristapa Porziņģa metienu grozā no augšas. Nu man tādi nesanāk pat sapņos… Vai pāris Artūra Žagara piespēles. Tā bija ekstraklase. Bet man jau vērtējums Tērvetes Zaļajos un Sarkanajos darbojas visas 40 min, nevis pārdesmit sekundes.

Kas man patika? Tas, ka komanda bija ieklausījusies manī un varbūt arī Gulbī, un daudz piespēlēja Porziņģim. Kas arī deva rezultātu – 26 punkti no 72 ir baigi daudz, lai es liepājnieku neizvirzītu kā pirmo Zaļo nominācijā. Te mazliet jāpatin arī filma atpakaļ, jo tauta pārmet, ka Sarkanais KP par Turcijas maču nu nekādi nepienākoties. Un vispār Sarkanais esot gardāks par Zaļo…Ja es kā žūrija meklētu tikai utis, tad: KP pret “viduvējo” Igaunijas izlasi nopelnīja četrus sodus uzbrukumā un garām aizmeta visus četrus trīspunktniekus. Negribu prognozēt, kā būtu, ja nebūtu, bet… uzvarēt Igauniju bez Porziņģa būtu baigi grūti, atļaušos pat apgalvot, ka neiespējami. Pārējos statistikas pamatrādītājos NBA klase: divpunktnieki – 8 no 8, sodiņi – 10 no 13, septiņas bumbas zem groziem.

Kur ķeneris bija Dāvis, tā uz krekla rakstīts, ar 11 atlēkušajām bumbām, vai estēts Žagars ar sešām piespēlēm. Uz Zaļo kā pretendenti būtu arī Rolands Šmits un Gražulis.

Kuru nominēt Sarkano izspēlē? Pēc cipariem tas būtu… Lomažs. Ar milzu spēles laiku – 33:46 (!) baigi daudz lādējis garām, divači – 2 no 7, trejači – 1 no 10. Taču ir vismaz trīs bet. Mēs ar Gulbi aicinājām Banki vairāk ļaut spēlēt Lomikam, itālis paklausīja. Nu nevar kļūdīties uzreiz trīs tādi speciālisti! Tāpēc Sarkano pietaupīšu noliktavā. Var noderēt nākotnē. Tāpat kā Lomažs.

Galīgais spriedums: zaļais – Porziņģim, sarkanais – paliek noliktavā.

Par akciju:

Es, Jānis Matulis - īstais basketbola eksperts visa Eiropas čempionāta laikā vērtēšu un analizēšu Latvijas izlases sniegumu un dalīšos ar ‘’Tērvetes’’ zaļajiem un sarkanajiem ( viens Zaļais = sešpaka, viens Sarkanais = sešpaka), veidojot mūsu izlases basketbolistu iekšējo rangu. Turpinājums sekos…

ALKOHOLA LIETOŠANAI IR KAITĪGA IETEKME. TĀ IEGĀDE VAI NODOŠANA NEPILNGADĪGAI PERSONAI IR AIZLIEGTA.