Latvietis Serbijas izlasē: Mikus Zupiņš paver priekškaru Jokiča un citu zvaigžņu ikdienā Rīgā

''Tas bija marts vai aprīlis. Nezinu, kāpēc biju vēlu augšā un apskatījos ''Facebook'' – ''hei, piesakies par atašeju''. Nekad neesmu to darījis, bet iepriekš esmu strādājis basketbolā ar ''TTT Rīga'' un ''Valmiera Glass/ViA''. Domāju – kāpēc nepamēģināt? Pieteicos uz visām pozīcijām, kas bija iespējamas, un mani ielika tieši par atašeju. Tā arī šeit nokļuvu,'' par nonākšanu Serbijas izlases atašeja pozīcijā sarunā ar ''Sportacentrs.com'' sacīja Mikus Zupiņš.

Zvaigžņotā Serbijas valstsvienība ar pasaules labāko basketbolistu Nikola Jokiču priekšgalā Rīgā ieradās 25. augustā, taču atašeju apmācības sākušās ātrāk – bija jāpiedalās FIBA tehniskajās sapulcēs, kurā izskaidroti pienākumi un prasības komandu atašejiem. ''Darbs sākās tajā dienā, kad viņi ielido – mēs viņus sagaidām lidostā. No tā momenta visas pusdienas, vakariņas, visi autobusi, treniņi un spēles ir ar viņiem,'' teica Mikus Zupiņš, kurš gan nav vienīgais latviešu atašejs Serbijas komandā. Kopā ar viņu un Serbijas izlasi darbojas arī Ilze Vaivode.

''Mums ir sajūta, ka esam vieni no komandas menedžeriem. Ja kāds menedžeris kaut ko nevar, viņi prasa mums un mēs uzreiz palīdzam. Tās ir visas ikdienas lietas – sākot ar printeru vai treniņu sakārtošanu, visi autobusi, visi braucieni, ēdienreizes. Jāizdara viss, lai spēlētāji var koncentrēties tikai uz savu darbu – lai nav nekas no blakuslietām. Tajā brīdī, kad mēs to izdarām, vari redzēt, ka ir labs rezultāts,'' savus galvenos pienākumus ieskicēja Zupiņš.

Sarunā ar ''Sportacentrs.com'' Serbijas valstsvienības atašejs norādīja, ka pirmās dienas bijušas saspringtākas. ''[Piemēram,] printeris uz treneru istabām, tehniskās lietas. Kad to visu sakārto, tas ritenis forši aiziet un viss ir gludi.''

Mikus Zupiņš arī izcēla ēdināšanu – tā nodrošināta augstākajā līmenī, un ieskicēja Serbijas izlases iecienītāko pārtikas sastāvdaļu. ''Viņi ir ļoti lieli ēdāji, tas ir skaidrs. Viņiem patīk ēst, patīk ēst miltus. Izteiktas prasības nav – esmu dzirdējis par citām izlasēm.''

Kas ir bijis amizantākais lūgums no basketbolistiem? ''Mazās lietas – ''aizskrien, man vajag košļeni''. Uz soliņa [Vasilije] Micičs paprasa, vai tev ir košļene. Man nav. Tu vari man dabūt? Protams, ka dabūšu, un tad skrienu uz rimčiku pakaļ košļenēm vai mitrajām salvetēm. Nezinu kāpēc, bet visu laiku ir saskarsme ar Miciču.''

Līdzīgā situācijā Zupiņš nonāca arī tad, kad serbu basketbolisti pēc treniņa vaicājuši pēc tumbiņas. Tad nu nācies skriet pa arēnu un meklēt to. Kad tas izdevies, bijis gandarījums par paveikto un novērtējums no spēlētājiem. ''Viņi klausās serbu folkmūziku. Viņiem patīk arī jungle house mūzika, serbu reps, dažādas ārzemju dziesmas, bet pārsvarā tie trīs mūzikas veidi ir tie, kas iet uz riņķi.''

Atašeja darbs ļauj arī gūt plašu ieskatu komandas iekšienē. Sarunā ar ''Sportacentrs.com'' Zupiņš norādīja, ka esot viegli redzama Serbijas sastāva kodola ilgā kopā būšana un brālība, kas spēļu dienās kļūst nopietna. ''Var redzēt, ka viņi pārslēdzās. To var riktīgi just. Tas attiecīgi arī pāriet uz mums – okei, ir spēles diena, jūti, ka arī jābūt fokusā un neko nevari palaist garām. Ikdienā ir sajūta, ka tie ir 12 čomi.''

''Man personīgi ar [Nikola] Jokiču nav bijusi tieša saskarsme, kad kaut ko izrunātu, bet, piemēram, tu ej, viņš redz, ka esi Serbijas atašejs serbu kreklā, viņš iedod pieci. Ar Bogi, kad vēl bija šeit, kaut ko parunājām, varēja just, ka viņš ir kapteinis. Neesam baigie draugi, zinām savu lauciņu, bet respektu noteikti jūt. Viņi zina, ka esam komandā. Tas pats arī visiem treneriem. Sākumā aptausti ūdeņus, saproti kas kam vajadzīgs. Tagad ir aizgājis tā, ka sasitam rokas. Ir sajūta, ka abi ar Ilzi esam daļa no komandas, un var just, ka viņi mums sāk uzticēt diezgan interesantas lietas,'' attiecības ar Serbijas izlases lielākajām zvaigznēm iezīmēja Mikus Zupiņš, norādot, ka serbi komandas ķīmijas uzlabošanas nolūkos izrādījuši interesi aizbraukt uz zirgu stalli – aizrautība ar tiem esot ne tikai Jokičam, bet arī citiem Serbijas izlases basketbolistiem.

Ko Serbijas izlase dara brīvajā laikā? ''Man neko viņi nav prasījuši – varbūt tikai kādu foršu kafejnīcu, kur izdzert kafiju. Man šķiet, ka grupu turnīrs ir ļoti intensīvs – nav īsti laika kaut kur aizbraukt kaut ko paskatīties. Pa pilsētu noteikti viņi staigā. Prasīju, kā patīk Rīga? Teica, ka ļoti skaista pilsēta. Paldies Dievam, ka laiks ir labs. Mierīgi un nosvērti.''

Taisnības labad jāmin, ka spēlētājiem viesnīcā ir nodrošināts viss nepieciešamais – ir izveidotas īpašas spēlētāju atpūtas telpas ar dažādam iespējām relaksēties, lai nebūtu diža nepieciešamība doties ārpus tās. Tāpat spēlētājiem nodrošina arī frizieru pakalpojumus turpat viesnīcā. ''Esmu redzējis, ka [Nikola] Jovičs griež matus un rindā gaidā [Džedi] Osmans no turkiem. No FIBA un organizatoru puses viss ir ļoti forši sakārtots. Mēs kā atašeji arī varam tur iet, sēdēt un runāties ar viņiem. Skatāmies spēles – ir izveidotas divas telpas. Sēžam mēs, atnāk [Svetislavs] Pešičs un skatāmies kopā. Tad atnāk portugāļi vai kāds cits. Viss ir ļoti forši sakārtots.''

''Esmu ļoti, ļoti pateicīgs, ka mani paņēma. Pieredze ir neaprakstāmi forša. Ja kāds jaunietis šo klausās – ja ir iespēja, obligāti piesakieties,'' sacīja Zupiņš.

Pilna saruna ar Miku Zupiņu

Noderīgas saites:

EuroBasket 2025 jaunumi, komentāri un spēļu analīze
SPORTLAND EuroBasket 2025 prognožu spēle
Trāpi skaitli un laimē 50 eiro no KSENUKAI
Baudi EČ basketbolā lielākajā sporta bārā Latvijā O'LEARYS