Somi gandrīz izglābjas, bet Grieķijai pirmā EuroBasket godalga kopš 2009. gada
Eiropas meistarsacīkstēs basketbolā vīriešiem šogad trešo vietu izcīnīja Grieķijas valstsvienība, ar 92:89 pārspējot Somijas izlasi.
Pirmie punkti šajā cīņā tika gūti vien trešajā minūtē, kad no tālienes trāpīja amerikānis Tailers Dorsijs. Somi pirmajā ceturksnī izmantoja tikai pa trim no deviņiem divpunktu un trīspunktu metieniem, turpretim grieķi bija precīzi piecos no astoņiem trejačiem, kā iznākumā ziemeļnieki ievada desmitminūtē nokļuva iedzinējos ar 15:24.
Eiropas pirmā četrinieka jaunpienācējai ugunīgs izrāviens padevās otrā ceturkšņa pirmajā pusē, kad somi pietuvojās līdz 26:27, grozus triecienos no augšas rībinot Miro Litlam un 18 gadīgajam Mīkam Mūrinenam. Atspēlēšanos apturēja Dorsija tāls divpunktu metiens. Sākotnēji tika ieskaitīti trīs punkti, kas naturalizētajam basketbolistam būtu bijis ceturtais precīzais tālmetiens piecos mēģinājumos.
Somijas komandas ierastajam vilcējspēkam Lauri Markanenam nevedās metieni no spēles, centram netrāpot pirmos četrus no tiem. Vien 16. minūtē viņš papildināja punktu krājumu, neskaitot soda metienus.
Puslaika izskaņā brāļu, Kosta un Jaņņa, Adetokunbo, kā arī Vasileja Toliopulosa centieni uzbrukumā un dienvidnieku sīkstā aizsardzība ļāva spēles favorītei veikt astoņu punktu izrāvienu un atelpā doties ar ērtu +14 (48:34).
Pēc pārtraukuma somiem salīdzinoši neilgi izdevās tikt zem desmit punktu atstatuma (46:53, 53:59), lielāko daļu laika Grieķijai droši pārvaldot situāciju. Tomēr pēdējās trijās minūtēs Somija no 69:85 pietuvojās līdz 82:86. Jannis atbildēja ar 2+1 gājienu, noslāpējot pretinieku cerības. Pārkāpumā piekto piezīmi izpelnījās Olivers Nkamuā, kurš iepriekšējā somu uzbrukumā trāpīja trejaci, gūstot komandas 80., 81. un 82. punktu. Nākamajā uzbrukumā Markanens no tālienes trāpīja metienu pāri Jaņņa rokām, 40 sekundes pirms pamatlaika noslēguma panākot 85:89. Grieķu atbildē Jannis iestrēga stūrī, kļūdoties piespēlē. Bumbu pārtvērušais Litls izpelnījās divus soda metienus, trāpot abus (87:89). 17,6 sekundes pirms beigu sirēnas Sluks izmantoja tikai vienu no diviem brīvmetieniem, bet somu haotiskā prettriecienā atbildību metienā uzņēmās Eliass Valtonens. Pret viņu noteikumus pārkāpa Kosts Papanikolau. Valtonens netrāpīja trešo soda metienu, rezultātam esot 89:90. Pirmais pie atlēkušās tika viņa tautietis Mikaels Jantunens, kura metiens nebija precīzs. Vēl vienu labu iespēju grieķi pretiniekiem vairs nesniedza.
Uzvarētāju rindās Jannim 31 minūtē 30 punkti (9/11 - 2p., 12/16 - s.m.), 17 atlēkušās bumbas, septiņas kļūdas un sešas rezultatīvas piespēles. Dorsijam 20 punkti (5/9 - 3p.).
Somu labā 19 punkti (6/16 metienos no spēles) un desmit atlēkušās 31 minūti spēlējušajam Markanenam, bet Valtonenam 18 punkti.
Grieķija – Somija 92:89 (24:15, 24:19, 21:22, 23:33)
Grieķija: Jannis Adetokunbo 30 (17 atl.b., 6 rez.p., 7 kļ., 2 blk.), Dorsijs 20, Toliopuloss 15 (5 piez.), Mitoglu 8 (4 atl.b.), Sluks 7, Kalaidzakis 5, Papanikolau 4 (6 rez.p., 4 piez.), Kosts Adetokunbo 3 (4 atl.b.), Samodurovs, Tanasis Adetokunbo, Kacivelis (4 piez.).
Somija: Markanens 19 (10 atl.b., 4 piez.), Valtonens 18 (5 atl.b., 4 piez.), Nkamuā 15 (5 atl.b., 5 piez.), Jantunens 13 (6 atl.b., 7 rez.p., 4 piez.), Grandisons 8, Litls 6 (6 atl.b., 4 piez.), Salins 5, Mūrinens 5 (4 piez.), Madžhuni, Gustavsons.
Spēles statistika
Grieķija | Somija | |
---|---|---|
2 punktu metieni: | 14/29 (48%) | 15/32 (47%) |
3 punktu metieni: | 14/30 (47%) | 13/39 (33%) |
Soda metieni: | 22/34 (65%) | 20/25 (80%) |
Atlēkušās b. (uzbr.): | 41 (9) | 34 (10) |
Rezultatīvas p.: | 21 | 21 |
Kļūdas: | 14 | 9 |
Pārtvertas bumbas: | 7 | 10 |
Bloki: | 4 | 0 |
Piezīmes: | 23 | 29 |
Eiropas meistarsacīkšu basketbolā vīriešiem medaļnieces
Gads | Zelts | Sudrabs | Bronza | Gads | Zelts | Sudrabs | Bronza | ||
---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
2025. | ? | ? | Grieķija | 2022. | Spānija | Francija | Vācija | ||
2017. | Slovēnija | Serbija | Spānija | 2015. | Spānija | Lietuva | Francija | ||
2013. | Francija | Lietuva | Spānija | 2011. | Spānija | Francija | Krievija | ||
2009. | Spānija | Serbija | Grieķija | 2007. | Krievija | Spānija | Lietuva | ||
2005. | Grieķija | Vācija | Francija | 2003. | Lietuva | Spānija | Itālija | ||
2001. | Dienvidslāvija | Turcija | Spānija | 1999. | Itālija | Spānija | Dienvidslāvija | ||
1997. | Dienvidslāvija | Itālija | Krievija | 1995. | Dienvidslāvija | Lietuva | Horvātija | ||
1993. | Vācija | Krievija | Horvātija | 1991. | Dienvidslāvija | Itālija | Spānija | ||
1989. | Dienvidslāvija | Grieķija | PSRS | 1987. | Grieķija | PSRS | Dienvidslāvija | ||
1985. | PSRS | Čehoslovākija | Itālija | 1983. | Itālija | Spānija | PSRS | ||
1981. | PSRS | Dienvidslāvija | Čehoslovākija | 1979. | PSRS | Izraēla | Dienvidslāvija | ||
1977. | Dienvidslāvija | PSRS | Čehoslovākija | 1975. | Dienvidslāvija | PSRS | Itālija | ||
1973. | Dienvidslāvija | Spānija | PSRS | 1971. | PSRS | Dienvidslāvija | Itālija | ||
1969. | PSRS | Dienvidslāvija | Čehoslovākija | 1967. | PSRS | Čehoslovākija | Polija | ||
1965. | PSRS | Dienvidslāvija | Polija | 1963. | PSRS | Polija | Dienvidslāvija | ||
1961. | PSRS | Dienvidslāvija | Bulgārija | 1959. | PSRS | Čehoslovākija | Francija | ||
1957. | PSRS | Bulgārija | Čehoslovākija | 1955. | Ungārija | Čehoslovākija | PSRS | ||
1953. | PSRS | Ungārija | Francija | 1951. | PSRS | Čehoslovākija | Francija | ||
1949. | Ēģipte | Francija | Grieķija | 1947. | PSRS | Čehoslovākija | Ēģipte | ||
1946. | Čehoslovākija | Itālija | Ungārija | 1939. | Lietuva | Latvija | Polija | ||
1937. | Lietuva | Itālija | Francija | 1935. | Latvija | Spānija | Čehoslovākija |
Valstsvienību izcīnīto godalgu skaits
Komanda | Godalgas | Zelts | Sudrabs | Bronza | |
---|---|---|---|---|---|
PSRS | 21 | 14 | 3 | 4 | |
Dienvidslāvija | 17 | 8 | 5 | 4 | |
Spānija | 14 | 4 | 6 | 4 | |
Lietuva | 7 | 3 | 3 | 1 | |
Itālija | 10 | 2 | 4 | 4 | |
Grieķija | 6 | 2 | 1 | 3 | |
Čehoslovākija | 12 | 1 | 6 | 5 | |
Francija | 10 | 1 | 3 | 6 | |
Krievija | 4 | 1 | 1 | 2 | |
Ungārija | 3 | 1 | 1 | 1 | |
Vācija | 3 | 1 | 1 | 1 | |
Latvija | 2 | 1 | 1 | ||
Ēģipte | 2 | 1 | 1 | ||
Slovēnija | 1 | 1 | |||
Serbija | 2 | 2 | |||
Polija | 4 | 1 | 3 | ||
Bulgārija | 2 | 1 | 1 | ||
Izraēla | 1 | 1 | |||
Turcija | 1 | 1 | |||
Horvātija | 2 | 2 |
Saites
EuroBasket 2025 jaunumi, komentāri un spēļu analīze
SPORTLAND EuroBasket 2025 prognožu spēle
Ja arī Tu vēlies izmēģināt individuālos treniņus kā profesionāli basketbolisti, nāc uz ProBaller Arena
[+] [-]
Aizmeta sodiņu garām ničam un aizmet no groza apakšas garām/sasteidz metienu uzvaras grozam
+1 [+] [-]
[+] [-]
Ja Jannim būtu labāka komanda viņš būtu MVP un viņi vinnētu visu eirobasketu , bet ar šādu komandu, neko vairāk izcīnīt NEBIJA UN NEKAD NEBŪS iespējams...
Tas kā beigās nospēlēja Papanikolai tam ir izcils piemērs...
-2 [+] [-]
bet pret šitajiem vilkiem mums ies grūti tuvākajā laikā...
+3 [+] [-]
[+] [-]
Cik pamatoti no taktiskā viedokļa rīkoties tā kā somi : izmest gala autu tuvu esošajam spēlētājam, tad skriet līdz centram un mest dullu metienu no centra?
Man vienmēr ir licies prātīgāk no gala auta veikt tālu piespēli uz pretinieka laukuma pusi, izcīnīt bumbu tādā gadījumā vienalga iespējas ir lielākas kā 50 %, bet iespējamā veiksmīgā metiena % grozam ir stipri augstāks.
Līdz ar to saliekot šos faktorus kopā, neredzu iemeslu, kamdēļ, šoreiz somi, bet bieži arī citas komandas praktizē variantu ar metienu no savas laukuma puses vai centra.
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
+1 [+] [-]
Ar šādu sastāvu(traumas) gan neticu, ka varējām grieķus uzvarēt!
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
Šoreiz varēja būt uz otru pusi, bet reāli paveicās!
+1 [+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]