Kalniņš: “Sākot ar spēli pret Serbiju, Latvijas aizsardzība izmainījās”

“Pirmdienas rītā svaru zālē ar Andri Biedriņu un mūsu treniņu biedru smējāmies, ka Andris varbūt nemaz nenāks uz Portugāles spēli, jo joprojām sāpīgas atmiņas par jūsu kopīgo 2007. gadu,” pasmējās Ģirts Kalniņš, atgādinot, ka vienreiz pret Portugāli jau bija ciests ļoti sāpīgs zaudējums, kad Kārļa Muižnieka vadītā izlase pirms 18 gadiem piekāpās EČ grupu turnīra noslēdzošajā spēlē. 2025. gada mačā gan viss beidzās bez lieliem pārsteigumiem, un Latvijas izlase attaisnoja savu favorītes statusu.

“Bet šoreiz spēle sanāca kā pa kalniem, it īpaši otrajā puslaikā,” turpināja Kalniņš. “Taču visas spēles garumā bija sajūta, ka viena komanda zina, ka uzvarēs, kamēr otra komanda sajūt, ka šoreiz, visticamāk, nesanāks. Pirmajā puslaikā patika vairākas lietas – metienu procents beidzot bija līmenī. Latvijas izlasei jau vienmēr labākās spēles ir bijušas nevis tās, kurās mēs dogmatiski pieturamies pie plāna, bet gan tās, kurās ņemam to, ko dod aizsardzība. Un pirmajā puslaikā portugāļi mums deva daudz. Protams, arī Porziņģim “atslēdzās” vaļā tālmetieni, tad nu viņš savu distanci pacēla ne tikai līdz NBA attālumam, bet arī vēl tālāk. Bet otrais puslaiks parādīja, ka ir lietas, kas mums joprojām pieklibo. Nu, un, protams, vislielākais satraukums par izlases veselības problēmām, tas šajā mačā bija vissliktākais.”

Kārlis Muižnieks piekrita, ka šī bija tā spēle, par ko varēja izteikties, ka pirmajā puslaikā Latvijai patiešām krita un veicās: “Portugāļi gan ar aizsardzībā spēlēja tieši tā, kā mums patīk. Viņi deva mums brīvību, nebija tāda agresīva spiediena, nebija presinga pa puslaukumu. Uz spēlētājiem ar bumbu nebija spiediena, nebija tās agresīvās Porziņģa grūstīšanas, kas bija grupu turnīra sākumā, tad nu mūsējie varēja parādīt savas labākās īpašības. Bija brīvība piespēlēs, bija brīvi un pusbrīvi metieni. Porziņģim gan to dažbrīd nevajadzēja, metot pat no desmit metriem.”

Muižnieks norādīja, ka Portugāle otrajā puslaikā vairs nav skrējusi pa galvu un pa kaklu, jo sapratusi, ka jau var sākt domāt par nākamo spēli, kas viņiem būs izšķiroša, un attiecīgi apgriezienus samazināja arī Latvijas izlase: “Spēlējām jau varbūt pārāk brīvi, devām portugāļiem iespējas pievilkt klāt, un sanāca beigās varbūt ne tik labi, kā skatītājiem gribējās. Bet uzdevums bija jau izpildīts.”

Lai gan otrajā puslaikā Latvijas pārsvars bija ļoti liels un sastāvā jau bija radušies robi traumu dēļ, līdz šim maz spēlējušie Klāvs Čavars un Mārcis Šteinbergs arī šajā mačā laukumā devās vien uz īsu laiku. Muižnieks izteicās, ka Latvijas izlases treneru kolektīvs droši vien vēlējies noturēt komandu uzvarētāju garā: “No malas man pat izskatījās, ka Banki pēdējā ceturtdaļā bija vairāk satraucies un vairāk ar tiesnešiem ņēmās nekā pat spēlē pret Turciju. Tajā pašā laikā – jā, nu varbūt varēja vairāk rezervistus iespēlēt. Bet, domājot par sastāva rotāciju, šobrīd tāpat vissvarīgākais ir redzēt, kā Žagars un Zoriks no savām traumām iznāks.”

“Šteinbergs, manuprāt, ļoti uztraucies iznāca laukumā,” par šo tēmu norādīja Kalniņš. “Izskatījās pat sadarbības piemirsis izspēlē no auta, un tad, šķiet, Mareks viņu aiz rokas aizvilka tur, kur jābūt. Bet es arī piekrītu, ka varbūt varēja viņu arī ceturtās ceturtdaļas sākumā pamēģināt. Šobrīd izskatās, ka mums noderēs katrs spēlētājs, kurš kaut vai uz minūti varēs dot sevu pienesumu.”

Kalniņš atgādināja, ka jau iepriekš izteicis priekšlikumu FIBA izlašu turnīros paplašināt spēlētāju pieteikumu, uzskatot, ka tik intensīvā spēļu režīmā 12 spēlētāju sastāvs ir pārāk mazs. Klāt nākot vēl traumām, viņaprāt, izlasēm vajadzētu būt iespējām pieteikt plašāku sastāvu. “Es būtu tikai par to, ka uz PK un EČ brauc kādi 14 spēlētāji.”

Runājot par visu līdz šim aizvadīto turnīru kopumā, eksperti studijā pauda prieku, ka izdevies jau pirms pēdējās spēļu dienas iesoļot izslēgšanas spēlēs, kā arī uzsvēra, ka turnīra gaitā spēles kvalitāte iet uz augšu, kas ir pozitīva tendence.

Kalniņš turnīra sākumu raksturoja karstasinīgi un emocionāli, norādot, ka viņam nav patikusi izlases koncentrēšanās uz basketbola analītikas piedāvātajiem secinājumiem. Paši spēlētāji bija publiski izteikušies, ka spēlē pret Turciju izvēlējās dot iespējas metieniem dažiem pretinieku spēlētājiem. Kalniņš norādīja, ka, lai arī turku spēlētāju sezonas statistika varbūt nav izcila, ir nepareizi uzskatīt, ka Turcijas izlases līmeņa spēlētāji “Fenerbahce” un “Galatasaray” klubos ir spēlētāji, kurus var atstāt brīvus, "jo tā, redz, rāda dati", sacīja Kalniņš.

“Kaut kas izmainījās, sākot no spēles pret Serbiju. Tajā mačā par aizsardzību neko nevarēja pārmest,” teica Kalniņš. “Aizsardzība sākas no vēlmes vispār nosegt pretinieku, un tam tad seko tehniskās detaļas. Protams, Jokiču pilnībā nosegt nevar, tāpat kā Dončicu un Adetokunbo, viņus var tikai ierobežot. Taču var nosegt pārējos spēlētājus, un pret Serbiju mums tas izdevās. Mēs spēlējām ļoti vīrišķīgi aizsardzībā, un cepuri nost Porziņģim, kurš ļoti fiziski spēlēja pret Jokiču, mēs citā kvalitātē ieraudzījām arī Dāvi, sitās arī citi “mazie” spēlētāji. Tas ir tas, ko mēs vēlamies. Tāpēc mans novēlējums būtu, protams, ņemt vērā arī basketbola analītiku, taču padomāt, kā šīs lietas sabalansēt.”

Nākamā “Basketbola pēcgarša” paredzēta pēc Latvijas un Čehijas izlašu spēles trešdienas vakarā, kad kopā ar Kārli Muižnieku studijā viesosies arī Salvis Mētra

Pēcgarša pēc Latvija-Portugāle spēles

Svarīgas saites:

EuroBasket 2025 jaunumi, komentāri un spēļu analīze
SPORTLAND EuroBasket 2025 prognožu spēle
Trāpi skaitli un laimē 50 eiro no KSENUKAI
Baudi EČ basketbolā lielākajā sporta bārā Latvijā O'LEARYS