Blogs: mežonīgā Stambula, pašus turkus pārsteigusī Turcijas izlase

Nolēmām doties līdz “Fenerbahce” stadionam, kas atrodas minūšu 10-15 brauciena attālumā no arēnas. Iesildījušies stadionā esošajā “Fenerbahce” atribūtikas veikalā, devāmies dziļāk pilsētas džungļos. Kulturālos kontrastus noķērām gana spilgtus, beidzot nomēģinājām vietējo kebabu, apskatījām ostu Bosfora jūras šaurumā, kas šķir Āziju no Eiropas un kur cilvēki par pusotru liru pārceļas no viena kontinenta uz otru.

Neskaitāmi kaķi un mazi kaķēni, kuri saprot - divkājainās radības ir nevis kas biedējošs, bet potenciāls barības avots. Suņi, kas izmantos katru ēnas pleķīti, lai atvilktu elpu karstajā gaisā. Savvaļas vistas, zivju ķērāji, visu rasu un reliģiju cilvēki. Ūsaini bārmeņi, kas atgādina vīru uz 20 liru banknotes. Bērni, kas rauj nost drēbes manekeniem, un citi zvēri. Pārpildītas ielas blakus šaurām mazām pamestām ieliņām.

Vienas līnijas tramvajs, kas izved cauri rajonam. Motorolleri, kas bez sirdsapziņas pārmetumiem brauc pa pretējo joslu vai pat ietvi, ja tur ceļš ir brīvāks. Ceļu satiksme, kur galvenais noteikums ir katram braukt vai parkoties kā pašam ērtāk, bet, ja kaut kas nav paticis uz šosejas esošā satiksmes līdzdalībnieka darbībā, piebraukt dakšiņas garuma attālumā un pa atvērtu logu ar brīvo roku (jo priekš kam gan vajadzētu turēt stūri abām rokām, pff!) pavicināties. Tāda ir Stambulas Āzijas daļa.

Latvijas komanda trešdienas treniņu aizvadīja vēlu vakarā, un mediji pie trenera Bagatska un centra Meiera tika vien neilgi pirms deviņiem. Pirms tam savu treniņu aizvadīja arī Turcijas izlase, taču nevis galvenajā arēnā, bet treniņhallē. Pēc treniņa turku mediji tika arī pie galvenā trenera komentāriem, bet latvieši ķēra pa kādam runāt gatavam spēlētājam. Piemēram, centrs Semihs Erdens kolēģim atteica, norādot: “No English, only Turkish!” Kad garām nāca Kenans Sipahi, viņš atrada piecas minūtes no savas dzīves, ko veltīt arī Sportacentrs.com.

Runājot par basketbolu, ko rāda turki, šis vairs nav tas gadījums, kad Turcijas izlase spēlētu lēnu pozicionālu spēli, kā savā jaunajā raidījumā mēģināja iestāstīt visu sporta veidu eksperts Valdis Valters. Gluži otrādi - komanda ir ātra un agresīva, turklāt ļoti rezultatīva. “Ar lēnu spēli uzvarēt talantīgākas komandas, kurās ir individuāli spēcīgāki spēlētāji, šai Turcijas izlasei nav iespējams,” iemeslu šādam Turcijas izlases jaunā modeļa stilam skaidro Turcijā dzīvojošs latvietis Daniels Suha. Turcija vidēji mačā guvusi 77,3 punktus, kas it kā ir vien 12. rādītājs čempionātā, bet šobrīd tas ir otrais visu laiku labākais rādītājs Turcijas izlases vēsturē (Eiropas čempionātos kopš 1949. gada), turklāt augstāka rezultativitāte piedzīvota pavisam nesen, pirms diviem gadiem notikušajā finālturnīrā (80,3 punkti, taču arī ar to nepietika, lai aizcīnītos tālāk par pirmo “play-off” kārtu). Tie laiki, kad turki spēlēja lēni un pacietīgi, ir garām.

Vienam no Turcijas izlases mīnusiem vajadzētu būt tam, ka pagājušās klubu sezonas laikā virkne izlases spēlētāju laukumā tika minimāli, vairāki pat sezonas otro daļu vispār bija bez komandām. Rēķinoties ar šādiem apstākļiem, izlases treneris Ufuks Sarica pirms čempionāta zelta kalnus nesolīja - nevaram garantēt uzvaras, bet varam garantēt cīņu par katru bumbu līdz pēdējam. “Turnīra sākumā vispār neviens vietējais neticēja šai komandai, jo zināja, ka tai ir limitēts līmenis un kvalitāte. Šodien visas biļetes jau ir izpārdotas,” Suha norāda uz turku līdzjutēju ticības termometra straujajām svārstībām finālturnīra laikā. Arēnu piepildīt palīdz arī fakts, ka beigušās nacionālās brīvdienas un liela daļa potenciālo skatītāju atgriezušies no atvaļinājumiem ārzemēs. Tā daļa, kas ir spējīga samaksāt par biļetēm, jo, kā jau Daniels sacīja mūsu pirmajā tikšanās reizē, kad atlidojām, biļešu cenas nav pa rokai katram basketbolu redzēt gribošam vietējam līdzjutējam.

45 gadus vecais Sarica šobrīd saucams par labāko treneri Turcijā un piemērotāku vadoni komandai, kas tiek uzskatīta par pastarīti, atrast Turcijā ir grūti. 2015. gadā Sarica aizveda 2-3 miljonu eiro budžeta Izmiras “Pinar Karsiyaka” komandu līdz fantastiskam sasniegumam, pārspējot desmit reižu bagātākas komandas ceļā uz Turcijas čempiontitulu. Pagājušajā sezonā jau pie Stambulas “Bešiktaš” stūres Sarica ar 3-4 miljonu budžetu pusfinālā apspēlēja 20 miljonu komandu “Anadolu Efes” un iekļuva finālā, kur gan piekāpās Obradoviča sapņu komandai “Fenerbahce”. Treneris, kurš spējīgs iedvest savos padotajos cīņas garu par spīti jebkurai problēmai vai blakus apstākļiem. Līdz ar to šovakar pat būtu labāk, ja Latvija visa mača garumā saglabātu 5-7 punktu pārsvaru, kas ļautu noturēt uzmanību, nevis jau ātri izvirzītos vadībā ar 10-15 punktiem, kas varētu likt zaudēt koncentrēšanos. Neliela atslābināšanās, neliela iemigšana var rezultēties mirklīgā prettriecienā, un svaru kausi jau būs nosvērti uz otru pusi.

“Turki baidās no Porziņģa un Timmas, jo zina, ka viņiem nav spēlētāju, kas varētu apturēt šos vīrus,” vietējo basketbola speciālistu domas atstāsta Suha. Sagaidāms, ka turki daudz spēlēs ar īso sastāvu, mēģinās daudz izmantot Osmanu un Guleru perimetrā, jo groza tuvumā mums turki redzot pārākumu. Turklāt ir tikai viens spēcīgs centrs Semiha Erdena personā, taču viņš ir starp tiem spēlētājiem, kam klubu sezona bija izgāzta. Lai gan viņš ne tuvu neesot uzņēmis optimālo formu, minūšu skaits viņam tik un tā būšot liels, jo pienācīgas maiņas nav. Salīdzinoši nesen vēl NBA spēlējušais Furkans Aldemirs šajā čempionātā biežāk skatās mačus no ekskluzīvām vietām pirmajā rindā rezervistu soliņa tālajā galā, nekā piedalās cīņās pats. Pirmkārt, arī viņam sezona bijusi nekāda. Otrkārt, spēlēšana ar baltiem cimdiem neatbilst Saricas kaujinieciskajam komandas garam. Šī iemesla dēļ būtu svarīgi izvairīties no piezīmju problēmām mūsu garajiem spēlētājiem.

Kritika izskan Meliha Mahmutoglu virzienā - “Fenerbahce” uzbrūkošais aizsargs var būt letāls snaiperis (pret britiem trīspunktniekos 7/11, pret serbiem - 5/9, precizitāte turnīrā - 56%), taču 27 gadu vecumā aizvien trūkst stabilitātes. Runājot par līderiem, turki savu spēli veido caur Džedi Osmanu - 22 gadus vecais un 204 centimetrus garais basketbolists, kurš jaunajā sezonā debitēs NBA kā Lebrona Džeimsa komandas biedrs Klīvlendā, ir labākais savā komandā sešos galvenajos rādītājos (efektivitāte, punkti, atlēkušās bumbas, piespēles, pārtvertas bumbas, bloķēti metieni). Viņš arī spēlējis teju bez maiņām. No rezervistu soliņa ar enerģiju noteikti iesaistīsies Furkans Korkmazs - otrs turku spēlētājs, kurš jaunajā sezonā debitēs NBA (“76ers” komandā). Tikai 20 gadus vecais spēlētājs apveltīts ar labām ātruma īpašībām un var paveikt daudz melnā darba.

Galu galā enerģija šovakar var būt atslēgas vārds - skaidrs, ka turkiem tās netrūkst un, ja tomēr pietrūks, to nekavējoties centīsies labot “Ulker” arēnā sanākušie un ar savas komandas spēli pārņemtie līdzjutēji. Svarīgi nezaudēt šajā elementā - dot pretī tādu pašu spēku, agresivitāti un enerģiju. Uzlādēties no valdošās atmosfēras un izlikt šo enerģiju basketbola elementu izpildē. Ja ar to viss būs kārtībā, mums vajadzētu izcīnīt panākumu un finišēt grupu turnīru otrajā vietā.