Lietuva otrajā puslaikā neitralizē Šrēderu un pieveic Vāciju
Pie ceturtās uzvaras Eiropas čempionātā basketbolā tikusi Lietuvas izlase. Lietuvieši cīņā par uzvaru B grupā tikās ar Vācijas izlasi, pēc ļoti laba otrā puslaika tiekot pie panākuma ar rezultātu 89:72.
Līdzīgi kā A, arī B grupā izšķirošā cīņa par uzvaru grupā notika jau dienas pirmajā spēlē. Mazliet negaidīti cīņā par pirmo vietu Lietuvas galvenā konkurente bija labi spēlējošā Vācija, kas piedzīvoja tikai vienu zaudējumu, izlaižot uzvaru pār Izraēlu. Lietuva turnīra ievadā nespēja pieveikt Gruziju, bet šajā brīdī tas neko vairs neizšķīra. Lietuvas mērķis noteikti bija uzvara grupā, gaidot savu pretinieku astotdaļfinālā - Grieķiju vai Poliju. Vācija arī nealka, iespējams, tikties ar Franciju vai Slovēniju, tāpēc vēlējās finišēt pirmajā vietā grupā.
Spēli labāk sāka Lietuvas izlase, izvirzoties vadībā ar 6:0. Sekoja Robina Benzinga precīzais tālmetiens, tālāk jau cīņai ritējot daudz līdzīgāk. Lietuva gan spēja saglabāt nelielu vadību, neatdodot to pretiniekiem. Ceturtdaļas vidū vācieši panāca izlīdzinājumu, bet tas arī bija viss. Produktīvs uzbrukumā un cīņā par atlēkušajām bumbām bija Mindaugs Kuzminsks, palīdzot Lietuvai uzvarēt pirmo ceturtdaļu ar rezultātu 23:19.
Otrās ceturtdaļas ievadā Lietuvas basketbolisti turpināja kontrolēt notikumus laukumā, pēc trīs spēlētām minūtēm izvirzoties vadībā ar 33:24. Izrāvienu apturēja Aismets Akpinara precīzais tālmetiens, bet lietuvieši ar precīziem soda metieniem pirmo reizi ieguva 10 punktu vadību. Spēli uz sevi uzņēmās Vācijas izlases līderis Deniss Šrēders, palīdzot savai komandai pārņemt vadību. Pirmā puslaika izskaņā lietuviešiem izdevās atgūt vadības grožus un doties lielajā pārtraukumā pie labvēlīga rezultāta 47:43.
Otro puslaiku labāk sāka Lietuvas basketbolisti, ar Jona Valančūna pūlēm atjaunojot 10 punktu pārsvaru (59:49). Īstajā brīdī tālmetienu realizēja Benzings, nepieļaujot tālāku atrāvienu. Jaunais vācu talants Aizaia Hartenštains sadeldēja deficītu līdz pieciem punktiem, bet otrā laukuma galā groza apakšā saimniekoja Valančūns. Hartenštains vilka Vācijas izlasi uzbrukumā, bet ar to bija par maz. Lietuvieši noslēdza trešo ceturtdaļu ar 8:0 izrāvienu, iegūstot 12 punktu pārsvaru (72:60).
Ceturtajā ceturtdaļā pusotru minūti komandas nespēja gūt punktus, bet tad tālmetienu realizēja Donāts Motejūns. Lietuvieši turpināja sekmīgi neitralizēt Šrēderu, kas bija viena no galvenajām panākumu atslēgām. Pēc trīs ar pusi minūtēm rezultāts jau bija 77:60 Lietuvas izlases labā. Šrēders un Benzings sadeldēja deficītu, bet lietuvieši kontroli pār spēli neatdeva, atjaunojot 15 punktu pārsvaru (85:70). Vāciešiem atlikušajās minūtē ne uz brīdi neradās vairs iespējas pacīnīties par uzvaru, lietuviešiem gūstot panākumu ar rezultātu 89:72 un triumfējot B grupā.
Rezultatīvākais uzvarētāju rindās ar 27 punktiem un 15 atlēkušajām bumbām bija Jons Valančūns, bet 15 punkti Donātam Motejūnam. Vācijas izlases labā 26 punktus guva Deniss Šrēders.
Eiropas čempionāts basketbolā, B grupa, 6. septembris
Vācija - Lietuva 72:89 (19:23, 24:24, 17:25, 12:17)
Vācija: Šrēders 26, Benzings 11, Hartenšatains 10, Voigtmans 9, Bartels 6, Tīmans 4, Akpinars 3, Lo 3, Hekmans, Taiss, Tada (8 ab, 6 rp), Štaigers.
Lietuva: Valančūns 27 (15 ab), Motejūns 15, Ulanovs 11, Kalnietis 10 (9 rp), Juškevičs 9, Kuzminsks 7 (6 ab), Grigonis 6, Gudaitis 2, Mačulis 2, Gecevičs, Milaknis, Bendzjus.
B grupa
V | Komanda | S | U | Z | +/- | Punkti |
---|---|---|---|---|---|---|
1. | Lietuva | 5 | 4 | 1 | 426:359 | 9 |
2. | Vācija | 5 | 3 | 2 | 355:346 | 8 |
3. | Itālija | 4 | 2 | 2 | 275:253 | 6 |
4. | Gruzija | 4 | 2 | 2 | 321:321 | 6 |
5. | Izraēla | 4 | 1 | 3 | 294:341 | 5 |
6. | Ukraina | 4 | 1 | 3 | 279:328 | 5 |
Sestā septembra spēles Eiropas čempionātā
Sākums | Grupa | Izlases | Rezultāts |
---|---|---|---|
14:45 | B | Vācija-Lietuva | 72:89 |
14:45 | A | Slovēnija-Francija | 95:78 |
17:30 | B | Gruzija-Itālija | |
17:30 | A | Grieķija-Polija | |
20:45 | A | Somija-Islande | |
20:45 | B | Izraēla-Ukraina |
[+] [-]
Kā arī fakts, ka leišiem ir tāds čalis kā Kalnietis
Kāpēc tad leiši labi saprot latviešu valodu?
Esmu, biznesa dēļ, arī nedaudz iepazinis zviedrus, dāņus - nu, nē, nepiekritišu, ka viņi ir mums tuvāki!
-1 [+] [-]
Lietuva var kļūt par izglītotu, kulturālu valsti un jau ir daudzus soļus spērusi šajā virzienā. Galvenais turēties pie Rietumu civilizācijas vērtībām, nevis aizrauties ar aplamiem nacionāliem mītiem un īstenību aizvietot ar māņiem.
Nezinu, par kādu tēmu runā, jo es runāju par vēsturi un politiku. Kā var politika politizēties, un kādēļ tas ir slikti?
-2 [+] [-]
[+] [-]
Pec manas pieredzes - leisu un estinu kompanijas jutos loti labi un brivi, skandinavu - ne tik labi, brizam vinus nesaprotu galigi
[+] [-]
[+] [-]
+2 [+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
Basketbola sakariba, Valteram visciesaka draudziba PSRS izlase ka reiz bija ar leisiem Saboni, Kurtinaiti. Valters vel Saboni vilka dzert (Gomelska atminas)
+1 [+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
Kas attiecas uz slāviem: slāvu "rase" veidojusies sajaucoties baltu un irāņu tautu grupām. Ja pareizi atceros, sen-lietuviešu valodā aizvien esot vārds "sarmata", ar kuru apzīmē gan "kauns", gan arī tās slāvu tautas, jo baltu asiņu sajaukšana tika uzskatīta par nevēlamu/kaunu. Par baltu un slāvu tautu kopīgo un/vai atšķirīgo vispār nevajadzētu diskutēt: balti ir ārkārtīgi sena tauta - viena no pamatrasēm, kamēr slāvi, kā jau minēju, esot radušies baltu un irāņu tautām sajaucoties, un tas notika vien šajā tūkstošgadē. Tā ka slāvi ir pavisam jauns "veidojums" - vēstures viņiem kā pastāvīgai tautu grupai praktiski nav.
Leiši malači! Tā būtu fantastika, ja mēs ar leišiem finālā uzspēlētu
[+] [-]
[+] [-]
Holandiešiem, dāņiem ir Letland.
Somiem, norvēģiem, angļosakšiem ir Latvia
[+] [-]
Es vienā online spēlē komunicēju ar leišiem. Tie kuri ir lietuvieši, tie ir draudzīgi, tie daži Lietuvas krievi - daži no viņiem sē naidu. Nu līdzīgi, kā te daži krievi/nodevēji pie šī raksta.
P.S. Tiem, kas ir analfabēti, tad jūsu zināšanai pastāv gan tāds baltu gēns.
https://www.diena.lv/raksts/pasaule...
-1 [+] [-]
[+] [-]
Caur Latviju iet robeža starp Ziemeļeiropu, Centrāleiropu un Austrumeiropu.
Mums šeit ir dažāda veida ietekme un šeit dzīvo dažādu kultūru pārstāvji. Runa gan ir par latviešu tautu kopumā. Rīga un Vidzeme - tās garīgais šūpulis. Latgale ir pilnīgi cits stāsts. Arī krievu imigrantu ietekme ir acīmredzama.
[+] [-]
[+] [-]