Siliņš: "Daudz laika svinēt nav - jau ceturtdien spēle"

"Ļoti liels prieks par uzvaru. Nāca grūti, jo visas sezonas laikā, ne tikai Itālijas līgā, bet arī Izaicinājuma kausā bija ļoti grūti uzvarēt viesos. Gan pirmajā kārtā pret beļģiem uzvarējām viesos ļoti svarīgu spēli, gan otrajā kārtā pret slovēņu Krka viesos uzvarējām tikai pagarinājumā, un tikai tas ļāva tikt izslēgšanas mačos. Varējām arī mierīgi apstāties tur. Pēdējā ceturtdaļā toreiz paveicās, ka Muričs aizmeta garām soda metienu," uz rakstura un veiksmes nepieciešamību ceļā uz Izaicinājuma kausu norādīja Siliņš. "Tas, protams, šo uzvaru padara saldāku. Liels prieks, ka pilsētai beidzot ir pirmā lielā uzvara kopš kluba radīšanas pirms 40 gadiem."

"Kad iekļuvām "Final Four" un uzzinājām, ka tas notiks mūsu mājās, protams, mērķis bija tikai viens - uzvara. Cerējām un laika gaitā pārliecinājāmies, ka būs pilna zāle ar līdzjutējiem. Sapratām, ka ir jāuzvar vai vismaz jāiekļūst ULEB Eiropas kausā, tātad vismaz jātiek finālā," Ojārs norādīja, ka spriedze pilsētā un klubā bija jūtama pirms turnīra. "Sezonas laikā gan nekāda spiediena nebija. Izaicinājuma kauss bija atstāts otrajā plānā, galvenais te ir, kas notiek Itālijas čempionātā. Mājas spēlēs Izaicinājuma kausā bija mazāk skatītāju nekā uz vietējo čempionātu. Protams, tiekot aizvien tālāk, apetīte rodas arvien lielāka un bija jāiet līdz galam."

"Tāpat kā Itālijas čempionātā, tāpat arī šajā turnīrā - kādā spēlē labi, kādā ne tik labi. Diezgan nestabili," savu sniegumu Izaicinājuma kausā raksturoja basketbolists. "Prieks par to, ka pietiekami daudz tieši svarīgās spēlēs nospēlēju veiksmīgi - pret beļģiem pirmajā kārtā un ceturtdaļfinālā abos mačos pret Samaras "Krasnye Krylya", domāju, nospēlēju labi. Arī tagad pusfinālā sanāca laba spēle. Izaicinājuma kausā tā bija nozīmīgākā un labākā. Svarīgu metienu ziņā arī pret beļģiem pirmajā kārtā trāpīju vajadzīgus metienus komandai vajadzīgā brīdī."

"Atzīmējām panākumu, vispirms jau ģērbtuvē visus pēc kārtas, sākot ar spēlētājiem un beidzot ar prezidentu, nolējām ar šampanieti un ūdeni. Braucām uz Redžo pilsētas robežu, kur ir trīs tilti. Pie viena no tiem bija karogi, liels uzzīmēts kauss, kādi simt fani. Pasvinējām ar viņiem kādu laiku un tad jau pusnaktī braucām vakariņās, kas ieilga visas nakts garumā. Līdz ar rīta gaismu beidzām un pa mājām, jo daudz laika svinēt nav - mums jau ceturtdien ir spēle Venēcijā. Šodien brīvdiena, bet rīt sākam gatavoties un trešdien pēc treniņa jau dodamies ceļā. Vēl neesam iekļuvuši "play-off", tā kā katra nākamā spēle ir svarīga."

Uz Redžo šajā laikā bija devies arī Ojāra sporta skolas treneris Daugavas Sporta namā (DSN) Mārtiņš Fomins, kurš apmeklēja arī izšķirošos mačus Boloņā. "Protams, bija ļoti patīkami, ka Fomins ar [Artūru] Strautiņu un viņa tēvu bija klātienē. Sestdien pavakariņojām, parunājām, pastāstīju par savu pieredzi. Treneris šeit bija pirmo reizi, redzēja, kā man te iet, uzdāvināja DSN džemperi, redzēja divas svarīgākās spēles manā līdzšinējā profesionāļa karjerā. Satiku arī [Edgaru] Šnepu, bet ilgāka saruna neizdevās, jo šodien bija izlādējies telefons un lādētāju biju atstājis hallē, tā kā pusi dienas biju bez telefona."

20 gadus vecais Siliņš oficiāli pieteicies Nacionālās Basketbola Asociācijas (NBA) draftam, bet īpašu spiedienu basketbolists tāpēc nav jutis: "Klubā vispār neviens, ne treneri, ne kāds no vadības, man par to neko nejautā un nesaka. Mediji, protams, interesējas, bet, ja pavisam godīgi, tad tas mani vispār nesatrauc. Man neviens netic, bet es tiešām par to vispār nedomāju. Par nākotni šobrīd nemēdzu aizdomāties, sezonas gaitā domāju tikai par katru nākamo spēli, tā kā spiedienu nekādu nejūtu."