Roulends: "Gribu būt čempions"
Viens no pēdējo gadu spožākajiem spēlētājiem Latvijas klubu basketbolā, "VEF Rīga" saspēles vadītājs Ērls Džerods (Īdžejs) Roulends intervijā jaunajam VEF žurnālam atzīst, ka nevēlas apstāties pie sasniegtā. Pieredzējušajam basketbolistam joprojām ir mērķi, kuri vēl nav sasniegti. Patīkami darīt to, kas patiešām patīk. Par nākamo sezonu viņš vēl nedomā, jo šajā vēl daudz kas darāms.
Spēlējot „VEF Rīga” sastāvā, Īdžejs saņēmis vairākas atzinības starptautiskā mērogā – viņš ticis atzīts par VTB Vienotās līgas regulārās sezonas vērtīgāko spēlētāju jeb MVP, kā arī saņēmis vienu nedēļas labākā spēlētāja balvu ULEB Eiropas kausa izcīņas TOP16 kārtā.
Šosezon esi saņēmis vairākus apbalvojumus. Ko Tev tie nozīmē?
- Es mīlu šo spēli, bet tajā pašā laikā arī smagi strādāju, jo gribu būt labākais spēlētājs laukumā. Iegūt MVP balvu tādā līgā kāda ir VTB – tas pierāda to, ka ieguldītais darbs nav bijis veltīgs. Tas pierāda arī to, ka mana komanda spēlē labi, jo visus esam pārsteiguši kopīgiem spēkiem - kā viena vienība.
Kas bijušas atslēgas Tavam veiksmīgajam sniegumam šosezon?
- Liela nozīme ir mentālajam spēkam un sīkstumam, apņēmībai. Tāpat vienkārši būšanai par profesionāli - ieguldīt papildus darbu, pievērst uzmanību ķermenim, saglabāt pozitīvu attieksmi arī tad, kad lietas nerit tā, kā gribētos. Tas viss ir palīdzējis demonstrēt tādu sniegumu, kādu šosezon esmu rādījis.
Cik liels faktors ir Tava motivācija? Pirms sezonas teici, ka pēc sezonas Spānijā motivācija ir ļoti augsta.
- Pēc pagājušās sezonas Malagā, kurā netiku pie īstas iespējas parādīt savas spējas, gribēju vienkārši aizvadīt ļoti labu gadu un vēlreiz iepazīstināt ar sevi, parādīt cilvēkiem to, ko protu. Ierados šeit kā biznesa ceļojumā. Tiesa, tas vēl nav galā – ir vēl darbs, kas jāpadara izslēgšanas spēlēs.
Vai sezona Rīgā ir sniegusi to, ko gaidīji?
- Teiktu, ka šī sezona ir pat pārsniegusi cerības, kas man bija pirms sezonas. Nebiju gaidījis, ka izveidosies tik laba komanda un viss tik labi saskanēs. Protams, vienmēr eju laukumā ar pārliecību, ka mana komanda ir spējīga uzvarēt, taču nebiju gaidījis, ka viss izvērtīsies tik labi. Turklāt to pirms sezonas ir grūti prognozēt – kā tas viss kopā saderēs. Šosezon jau esam paveikuši daudzas labas lietas, bet domāju, ka pats labākais vēl ir priekšā – izslēgšanas spēlēs.
Esi spēlējis daudzās komandās, iegūstot lielu pieredzes bagāžu. Kā vērtē gaisotni „VEF Rīga” komandā?
- Svarīgi ir tas, ka šī komanda ir iepriekšējo modeļu turpinājums. Ir komandas, kas tiek veidotas no jauna katru sezonu, taču to saspēlēšanās prasa laiku. Savukārt šeit kodols ir izveidots, tāpēc spēlētājiem jau ir pieredze. Tāpēc varu doties, piemēram, pie Kristapa vai kāda cita un iegūt sev interesējošās atbildes, jo viņiem jau ir pieredze un zināšanas. Varbūt neesam pati talantīgākā komanda, bet komandas spēks ir ievērojami palīdzējis. Kopējo noskaņojumu uzlabo arī tādas lietas kā ļaušana vajadzības gadījumā doties uz mājām – kā tas bija uz Ziemassvētkiem vai mana vectēva bērēm, kad tiku palaists uz mājām. Tāpat atmiņā palicis trenera Butauta teiktais – to, ka viņš respektē mani ne tikai kā spēlētāju, bet arī kā vīrieti. Tas viss parāda attieksmi, un tās ir lietas, kuras noteikti novērtē un neaizmirsti par cilvēkiem. Tāpēc novērtēju šo situāciju, kādā esmu.
Iepriekšējo sezonu pavadīji Eirolīgas līmenī. Vai „VEF Rīga” spētu sacensties tajā līmenī?
- Neteiktu, ka mēs obligāti izkļūtu no grupas vai cīnītos par augstām vietām, bet uzskatu, ka esam spējīgi pieveikt vairākas no Eirolīgas lejasgala komandām. Tāpēc Eirolīga ir tas, uz ko klubam ir iespēja tiekties. Protams, tur ir vairāki patiešām augsta līmeņa spēlētāji un komandas, bet ir tādas komandas, ar kurām iespējams cīnīties un kuras Eirolīgā atrodas savas vēstures vai naudas dēļ. VEF ir uz pareizā ceļa, tiek attīstīti latviešu spēlētāji, kas tikai palīdzēs, un laika gaitā klubam vajadzētu mērķēt uz kļūšanu par Eirolīgas komandu. Ir atbilstoša arēna, arī spēles pret spēcīgajām komandām pierādījušas potenciālu izveidot fanu bāzi.
18. maijā sasniegsi 30 gadu vecumu. Vai jūti, ka tuvojies savas karjeras virsotnei?
- Esmu punktā, kurā mans prāts iet roku rokā ar ķermeni. Esmu bijis atlētisks, spējot izdarīt dažnedažādas lietas, kuras spēju joprojām, bet tagad arī pati spēle kļūst lēnāka, izprotu to krietni labāk. Spēju nolasīt un redzēt laukumā lietas, kuras iepriekš nebiju redzējis. Tā kā patlaban esmu labā savas karjeras posmā un ceru, ka tikpat labā līmenī tiks aizvadīti vēl vismaz nākamie pāris gadi.
Kas ir labākais būšanā par profesionālu basketbolistu?
- Labākais ir tas, ka daru to, kas man patīk. Kad no rīta pieceļos un jūtos noguris, atceros, ka daru to, kas man patīk. Citiem nav tā – viņi dara darbus, kas ne vienmēr iet pie sirds. Man nav pamata sūdzēties, jo izdzīvoju savu sapni.
Šosezon Tev bijušas vairākas izcilas spēles. Kādas sajūtas ir tādos brīžos?
- Kad viss norit tā, kā vajag, ir sajūta, ka pretiniekiem nav iespēju apturēt mani. Izdarot jebkuru metienu, ir sajūta, ka tas iekritīs. Arī ieskatoties pretinieka acīs, redzu, ka viņš domā: „Nu ir nepatikšanas!” No šīs sezonas spēlēm ko tādu jutu, piemēram, mājas spēlē pret Bilbao.
Kā vērtē līdzjutēju atbalstu Latvijā?
- Man patīk, kad arēna ir piepildīta un ir līdzjutēju atbalsts – tā bija, kad cīnījāmies ULEB Eiropas kausā vai kad bija lielās spēles VTB līgā. Mums vajag tādu atbalstu visu laiku. Cilvēki varbūt neapzinās, ka līdzjutēju atbalsts palīdz uzvarēt spēles – tādējādi rodas atmosfēra, kas paceļ kopējo noskaņojumu. Tiešām gribētos, lai tāds atbalsts būtu katrā spēlē. Savukārt mūsu – kā komandas – pienākums ir spēlēt ar pilnu atdevi, lai iepriecinātu līdzjutējus.
Kādi ir Tavi plāni – šai sezonai un pēc tās?
- Godīgi sakot, nezinu, kas notiks nākamajā sezonā. Ļoti svarīgi ir pabeigt šo sezonu uz augstas nots un izbaudīt šo laiku. Jo tu nezini, kā viss izvērtīsies nākamajā gadā. Nevēlos, lai mani atceras kā tādu, kas pēc pirmajiem panākumiem atslābinās un būtu sakāms – ā, viņš ir dabūjis MVP balvu, tātad jau tagad zina, ka dabūs labus piedāvājumus, tāpēc viņam vairs nerūp, kas notiek. Gribu, lai komandas biedri atcerētos mani kā tādu, kas ir nodevies darbam pilnībā un spēlē, lai uzvarētu. Līdzīgi arī ar faniem – vēlētos, lai mani atceras kā tādu, kurš spēlēja ar visu sirdi, kam rūpēja notiekošais, kurš gribēja uzvarēt un iepriecināt ar šovu. Par nākamo sezonu pārāk neuztraucos, bet visam vajadzētu nokārtoties pašam no sevis, ja izdarīšu to, kas jādara.
Šosezon Tev ir arī iespēja izcīnīt karjerā pirmo kādas valsts čempionu titulu. Kā lūkojies uz to?
- Jā, tā tas ir, jo līdz šim esmu uzvarējis tikai valstu kausu izcīņas, nevis visā nacionālajā čempionātā, ko iespējams paveikt Latvijas Basketbola līgā. Arī VTB līgas „play-off” gribu paveikt ko īpašu. Skatīsimies, kā viss iegrozīsies, bet negribu samierināties tikai ar iekļūšanu „play-off”. Spēlēju, lai iegūtu čempionu titulus.
Plašāka intervija ar Īdžeju Roulendu lasāma jaunajā VEF žurnālā, kas pieejams visās kluba mājas spēlēs. Tuvākā no tām būs jau svētdien, 19. maijā, kad vefieši "Arēnā Rīgā" uzņems Krievijas klubu Maskavas apgabala “Himki”.
Izmantotie resursi:
VEF žurnāls, www.vefriga.com
+2 [+] [-]
+6 [+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
+1 [+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
protams bara velams butu nomainit lidzsinejo sortimentu no esosha uz normalu. piedavat ari viskiju, konjaku utt. tapat no ediena jabut ne tikai naskiem bet ari normalam edienam. nu piemeram vincenta limeni. ja tas viss bus par velti plus piemaksas kadus 5-10 latus par speli katram atnakushajam un protams bezmaksas aizvedis majas pec speles es domaju lidzjuteji atgrieztos arena. nu vel varbut vajadzetu normalas karsejas tad principa projekts butu skatams
[+] [-]