Štelmahers: "Ar šo uzvaru droši vien daudzus pārsteidzām"
Piedāvājam treneru un spēlētāju komentārus pēc FIBA Čempionu līgas mača starp “Ventspili” un šī brīža turnīra čempioniem “Iberostar Tenerife” (73:72) no Spānijas.
Roberts Štelmahers, “Ventspils” galvenais treneris: “Liels prieks par šo uzvaru, apsveicu spēlētājus un, protams, liels paldies skatītājiem, kas atnāca un bija mums neatsverams atbalsts. Nevar salīdzināt atmosfēru un vispār šo maču ar LBL regulārā sezonas spēlēm, jo tur basketbols ir pilnīgi citādāks. Tāpēc grūtāk sagatavoties mača, kur ir garie spēlētāji un viss ir pilnīgi citādāk. Tam nav viegli pielāgoties, bet milzīgs prieks, ka tas izdevās jau pirmajā mačā, kas daudziem varbūt bija arī pārsteigums. Mēs noteikti ticējām un arī spēlētāji parādīja, ka viņi tic savam spēkam. Tas ir tikai pirmais solis, bet mums tādi jāsper vēl daudzi, lai komanda būtu optimālā formā.”
Ronalds Zaķis, “Ventspils” uzbrucējs: “Paldies skatītājiem par atmosfēru zālē, paldies komandai un treneriem par darbu, jo šādu komandu, kas ir šī turnīra čempioni un nāk no Spānijas līgas, iespējams vinnēt tikai visiem kopā. Pa vienam šādus mačus mēs uzvarēt nevaram. Jā, tā bija lieliska uzvara.”
Nenads Markovičs, ”Iberostar Tenerife” galvenais treneris: “Jāsveic “Ventspili” ar uzvara, tas tiešam bija godīgs iznākums. Mums tā bija ļoti slikta spēli. Sākām to bez enerģijas, bez koncentrēšanās, ļoti slikti metām no distances, jo pirmajā puslaikā netrāpījām nevienu no 11 tālmetieniem. Mājinieki meta daudz labāk, tomēr puslaiku noslēdzām ar viena punkta pārsvaru. Otrā puslaika sākumā mums bija vienīgās trīs veiksmīgās minūtes, kuras aizvadījām daudz enerģiskāk un trāpījām tālmetienus. Viss sākās no agresīvās darbības aizsardzībā, un mēs tikām pie septiņu punktu pārsvara. Taču neturpinājām spēlēt šādā ritmā, bet nekas... Tā komandai bija pirmā spēlē šajā turnīrā pēc uzvaras pagājušajā gadā, kas nav viegli. Nav patīkami zaudēt atklāšanas mačā, taču mums jāmācās no šīs spēles, lai kļūtu spēcīgāki.”
Nikolā Rikoti, “Iberostar Tenerife” kapteinis: “Jau no pirmajām minūtē “Ventspils” parādīja, ka uzvarēt grib vairāk, nekā mēs. Laukumā iznācām kā čempioni, taču spēlē to neparādījām, jo viņi noteikti cīnījās labāk. “Ventspils” ļāva mums mest tālmetienus, taču trāpīt tos nespējām, tāpēc arī neizdevās uzķert savus spēles ritmu. Kā jau treneris teica, veiksmīgas bija tikai trešās ceturtdaļas pirmās trīs minūtes, taču tad mēs apstājāmies, jo laikam jau nolēmām, ka esam spēli paņēmuši savās rokās. Tā nenotika, un tagad mums atliks vien sevi pierādīt citās spēlēs.”
Par pēdējo uzbrukumu – bija kāds plāns, vai vienkārši skatījies pēc situācijas?
Rikoti: “Pēc neveiksmīgā soda metiena un izcīnītās atlēkušās bumbas mums bija jāskrien, jo atlikušas bija tikai septiņas sekundes, tā kā laika izspēlei nebija. Ieraudzīju brīvu zonu un mēģināju doties uz to. Var jau būt, ka tālmetiens nebija labākais lēmums, jo mums bija tikai -1, taču zem groza bija ļoti daudz spēlētāju, tāpēc lēmums bija tāds.”
Trener, teicāt par problēmām no perimetra, bet Tenerifes komandai ar Spānijas līgā ne pārāk labi veicas ar tālmetieniem Kāds ir šo neveiksmju iemesls?
Markovičs: “Problēmas? Vienkārši vienā spēlē tu trāpi, citā netrāpi. Tā gadās un tas nav iepriekš paredzams.”
Kā vērtējat šīs sezonas apakšgrupas pretiniekus Čempionu līgā?
“Domāju, grupa ir ļoti sarežģīta, jo komandu līmenis ir līdzīgs. Es neredzu nevienu izteiktu favorītu. Protams, tikai dabiski ir par tādiem uzskatīt mūs, jo pagājušajā gadā uzvarējām, taču tajā pašā laikā nav nevienas komandas, par kuru varētu teikt, ka tā ir izteikts līderis vai kā tā ir pastarītis. Tā kā būs grūti, sevišķi tāpēc, ka mums svarīgas un smagas spēles būs arī Spānijas līgā, ar ko varbūt atšķiramies no daļas citu komandu.”
Zaķis bija īpaši gatavots kā otrā puslaika slepenais ierocis?
Štelmahers: “Jā, mums bija tāda īpaša saruna, lai pietaupa spēkus otrajam puslaikam. Viņi negaidīja, to varēja redzēts, ka treneris bija šokā, ieraugot tādu zvēru laukumā (smaida).”
Ronald, tu arī juties kā slepenais ierocis?
“Ejot laukumā, man jācenšas izpildīt trenera dotie uzdevumi, jākoncentrējas un jābūt gatavam jebkurā brīdī. Jāiet laukumā un jādara savs darbs.”
Izmantojāt astoņu spēlētāju rotāciju, bet visu sezonu tā nospēlēt droši vien būs grūti. Vai jau tagad redzat papildspēkus uz soliņu, vai tomēr prasās kāds papildinājums?
Štelmahers: “Protams, mēs gribam pienesumu arī no tiem spēlētājiem, kas varbūt spēlē mazāk vai šobrīd vispār nespēlē, taču tas nāks soli pa solim. Viņiem arī sevi jāpierāda. Labāk uzvaru, spēlējot ar astoņiem spēlētājiem, nevis zaudēju ar 14 un pēc tam klausos, kāds es esmu labs treneris, ka izmantoju visus.”
Hamiltonam pirmā šāda spēle, pirmajā puslaikā viņš izskatījās pazaudējies, bet pēc tam tomēr iejutās?
“Jā, bet to arī gaidījām, turklāt viņš jau tāds nebija vienīgais. Protams, var apjukt, ieraugot pretī tādus spēlētājus. Domāju, kopumā viņš izdarīja labu darbu komandas interesēs. Visa komanda to izdarīja. Kā jau šefs teica, mēs bijām visi kopā un citādāk šādas komandas uzvarēt nevaram.”
Ronalds bija tik slepens ka tika dēvēts par Rolandu