Ronens Ginzburgs: "Uzskatu VEF par stiprāko komandu J grupā"

Tiekamies vienpadsmitos vakarā. Viesnīcas foajē mutuļo dzīvība. Kāda kompānija dzīvi sarunājas atpūtas krēslos, tālajā stūrī Artūrs Šēnhofs un Edgars Buļs gatavojas intervijai ar Jirži Velšu. Citi Nimburkas basketbolisti, kājās stāvot, ekrānā vēro pēdējo ceturtdaļu spēlē starp Valensiju un Bilbao.

"VTB līgas līmenis ir augstāks nekā Adrijas līgā"

”Nymburk” ir vienīgais klubs Eiropā, kas spēlējis gan Adrijas, gan VTB līgā. Vai tās var salīdzināt spēka ziņā?
Abās līgās tiek spēlēts atšķirīgs basketbols. Adrijas līgā tas ir agresīvāks, mazāk tehnisks. Otrā atšķirība slēpjas spēlētājos. Daudzi jaunie basketbolisti spēlē Adrijas līgā, lai veidotu savu vārdu. Balkānos nav pārāk daudz naudas, taču iespējams iegūt teicamu spēļu praksi. Citās līgās jaunie spēlētāji laukumā tiek mazāk.

VTB līgā pulcēti vairāki klubi ar slaveniem vārdiem, tajā tiek spēlēts tehniskāks basketbols. Ja runājam par parasto, klasisko basketbolu, jāizvēlas Adrijas līga. Lai gan spēles līmeni salīdzināt būtu neobjektīvi, VTB līgā tas ir augstāks. Manuprāt, tā kļuvusi par otro spēcīgāko līgu Eiropā pēc Eirolīgas. Vidējais līmenis nedaudz pārsniedz gan ACB līgu, gan Eiropas kausu.

Vai grūti savienot spēlēšanu VTB līgā un Eiropas kausā?
Nav viegli, jo paralēli minētajiem turnīriem spēlējam pilnu sezonu Čehijas čempionātā. Nav nekādu atlaižu, spēlējam trīs reizes nedēļā. Tas ir ārkārtīgi grūti, neskatoties uz to, ka nacionālajā čempionātā esam favorīti. Regulāri sanāk pacīnīties. Spēle paliek spēle ar visu attiecīgo gatavošanos. Ļoti daudz ceļojam. Spēlēšana VTB līgā izbraukumus padara grūtākus. Rīgā nokļūt nav problēmu, taču braucienos uz Krieviju parasti jālido ar pārsēšanos un jāpatērē daudz laika. Adrijas līgā ceļošana prasīja mazāk spēka.

Vairāki Lietuvas un Latvijas klubi nacionālajos čempionātos aizvada pusi spēļu. Vai esat centušies panākt līdzīgus atvieglojumus?
Tāda iecere bija, taču nacionālā federācija pateica, ka vēlas, lai nospēlējam pilnu sezonu. Nevarējām neko mainīt. Kad spēlējām Adrijas līgā, nepiedalījāmies regulārajā sezonā, cīņā iesaistoties tikai “play-off” laikā. Tādu privilēģiju vairāk nav. Lai atpūtinātu spēlētājus un izturētu slodzes, mums nepieciešams gars soliņš. Šobrīd dažiem spēlētājiem vidēji jāspēlē 35 minūtes. Pagājušajā gadā klājās labāk. Tagad radušās grūtības nodrošināt vienlīdzīgu rotāciju, brīžiem esam pārguruši. Parasti trešdienā spēlējam Eiropas kausā, piektdien Čehijas čempionātā un svētdien VTB līgā. Šajā nedēļā kalendārs izvērtās nedaudz savādāks (saruna notika 29. janvārī), taču piektdien un pirmdien aizvadījām spēles nacionālajā čempionātā.

"Eirolīgai vēl neesam gatavi"

Rims Kurtinaitis pirms gada teica, ka Eirolīgas kvalifikācija septembrī izjauc parasto gatavošanos sezonai, jo formas virsotni jāsasniedz uzreiz. “Nymburk” kvalifikācijā spēlē regulāri, vai tas ietekmējis komandas sniegumu?
Esam reālisti. Mūsu mērķis nebija spēlēt Eirolīgā. Pirms gada uzvarējām pirmajās divās kvalifikācijas spēlēs. Sākumā pārspējām “Banvit”, bet otrajā kārtā apspēlējām “Khimki”. Tas kļuva par kvalifikācijas lielāko pārsteigumu, tomēr finālā zaudējām pret Šarleruā “Spirou”. Pirms spēles kluba menedžments mani pabrīdināja: “Tu dari lielisku darbu, bet finālā pārāk necenties. Neesam gatavi Eirolīgai.”

Šajā sezonā pirmajā kārtā uzvarējām “Oostende” un pusfinālā zaudējām “Cantu”. Varu apliecināt, ka joprojām neesam gatavi Eirolīgai. Iespējams, nākotnē. Kvalifikācijai nekad neesam gatavojušies tik nopietni, kā to darīja “Khimki”. Neizcēlām to kā īpašu notikumu.

Spēļu organizācijas ziņā VTB līga uzliek jaunus pienākumus?
Kluba darba plānošana kļuvusi sarežģītāka. Tālāki un grūtāki izbraukumi, vairāk spēļu, augstākas prasības. Taču cenšamies to izbaudīt.

Nimburka ir maza pilsēta. Eiropas kausa un VTB līgas spēles jums jāaizvada Pardubicē. Vai esat apsvēruši pārcelšanos uz lielāku pilsētu?
Lai gan šis jautājums nav manā kompetencē, domāju, ka, pārejot citā līmenī, to vajadzētu apsvērt. Piemēram, Rīga var sākt domāt par nākamo līmeni. Saku to, redzot komandu pēdējos trīs gadus. Pagaidām tas palicis runāšanas līmenī, taču nebūtu slikti pārcelties uz Prāgu.

Klubā ieradāties kopā ar Muli Kacurinu.
Nimburka kļuva par manu pirmo darbu ārzemēs, jo agrāk trenēju tikai Izraēlā. Visu laiku sapņoju par darbu Eiropā un uzaicinājums nāca tieši laikā. Patīk strādāt Čehijā. Laimējies trenēt labā klubā ar labu organizāciju un labiem cilvēkiem. Otrkārt, nestrādāju tikai čehu līgā. Katru gadu radusies iespēja sacensties Eiropas kausā, VTB un Adrijas līgās. Spēlēt tāda līmeņa turnīros ir lieliski.

Pirms nedēļas Pardubicē nespēlēja abi amerikāņu aizsargi. Kāpēc tā notika?
Maikls Efevberha saslima, turklāt tikai nesen ieradās komandā, tāpēc netiek izmantots visās spēlēs. Savukārt Kārtera vietā attiecīgajās spēles situācijās devu priekšroku Pavkovičam. Rīgā laukumā nebūs Petrs Benda, kurš nopietni saaukstējās. Starp citu, šosezon viņš kļuva par sesto spēlētāju, kurš nevar spēlēt saaukstēšanās dēļ.

Pēdējais minūtes pārtraukums Bilbao. Foto: www.basket-nymburk.cz

”ČEZ Nymburk” uzvara Bilbao

VTB līgas 2012. gada sezonas mājas spēlē pret CSKA

Uzvara pār CSKA un sarokošanās ar Jonu Kazlausku

"Kad esi sasniedzis "Top 8", vēlies to izdarīt atkal"

Vai cenšaties plaši iesaistīt jaunos čehu spēlētājus?
Šis gads uzskatāms par pagrieziena punktu. Starpsezonā vairāki spēlētāji devās prom naudas dēļ, jo citur viņiem varēja samaksāt vairāk. Sokolovskis pārgāja uz mazāku čehu klubu, savukārt mēs piesaistījām vairākus talantīgus jaunos spēlētājus. Viņi regulāri spēlē starta piecniekā. Debijas sezonai sniegums uzskatāms par pieklājīgu, taču jauno spēlētāju darbībā biežāk vērojami kāpumi un kritumi. Kad esi jauns un aizmiedz, dažreiz pamosties netīrās apakšbiksēs. Izvērtējot visu, viņi paveic labu darbu.

Trīs gadus atpakaļ klubam nebija savas jaunatnes programmas. Tā izveidota nesen, aptverot visas vecuma grupas. Attīstās junioru komanda, piesaistīts labs treneris. Interesanti, ka tiek uzņemti ne tikai čehu spēlētāji. Atbraukuši jaunie basketbolisti no Slovākijas, Horvātijas. Veidojas internāts, lai spēlētāji varētu gan trenēties, gan mācīties. Kad atbraucu, nebija nekā, tikai pieaugušo komanda.

Ko vēlaties šosezon sasniegt?
Čehijas čempionu tituls klubam ir ļoti svarīgs. Tas uzskatāms par vienu no mūsu prioritātēm. Tajā pašā laikā tiecamies katru gadu spēlēt Eiropas kausa “Top 16” turnīrā. Pērn sasniedzām “Top 8”, sagādājot nelielu pārsteigumu. Kad esi ticis astoņniekā, vēlies tajā iekļūt no jauna. VTB līgā cenšamies tikt piektajā vai sestajā vietā un sasniegt “play-off”. Neesmu pārliecināts, ka to izdosies paveikt, taču kopumā startējam apmierinoši.

Pēc uzvaras Bilbao teicāt, ka tas bijis iespaidīgākais panākums.
Pierādījām sev, ka basketbolā runā ne tikai nauda. Mūsu budžets, salīdzinot ar Valensiju, Bilbao un Rīgu, ir mazāks. Tas nav traucējis pagājušajā sezonā pieveikt Maskavas CSKA. Esam pārspējuši Belgradas “Partizan”, Sanktpēterburgas “Spartak”, taču šosezon mūsu sastāvā pulcēti daudzi jaunpienācēji. Tādā situācijā aizbraukt uz Bilbao, apspēlēt viņus tur bija fantastiski. Uzskatu to par lielu panākumu.

Eiropas kausa grupa izrādījusies ļoti konkurētspējīga. Ko domājat par VEF?
VTB līgā pret viņiem zaudējām pēdējās sekundēs un līdzīgi notika Eiropas kausa mājas spēlē. Uzskatu VEF par spēcīgāko komandu J grupā. Iespējams, to dzirdot, būsiet pārsteigti, taču tam ir izskaidrojums. Manuprāt, Spānijas līga finanšu situācijas dēļ šogad kļuvusi nedaudz vājāka. Turpretī VEF ir vairākas priekšrocības. Pirmkārt, vairākus gadus iespēlēts pieredzējušu spēlētāju kodols. Otrkārt, pirmā numura pozīcijā spēlē Roulends. Uzskatu viņu par teicamu basketbolistu, savukārt pārējie jaunpienācēji lieliski iekļāvušies komandas spēlē. Tik labi saspēlētas komandas sniegums man nav pārsteigums. To apliecina rezultāti arī VTB līgā.

Mēģinājāt piesaistīt latviešu spēlētājus?
Pirms gada centāmies noslēgt līgumu ar uzbrūkošo aizsargu, kurš spēlēja Itālijas otrajā līgā – Mareku Jurevičus. Tāpat mūsu redzeslokā atradās VEF spēlētājs ar četrdesmit piekto numuru, Dairis Bertāns. Nevarējām viņu atļauties. Pirms tam neizdevās tikt pie aizsarga, kurš tagad spēlē Sanktpēterburgā. Gribējām piesaistīt Jāni Strēlnieku, tomēr nesanāca.

"Izraēla basketbolā guvusi lielākus panākumus nekā futbolā"

Dažus gadus atpakaļ rakstīju par Ralfu Klainu, kurš pēc panākumiem ar “Maccabi” aizbrauca trenēt Vācijas valstsvienību. Var uzskatīt, ka 1970-to gadu otrā puse bija nozīmīgākais laiks Izraēlas basketbola attīstībā?
Piekrītu. “Maccabi Tel Aviv” 1977. gadā pirmo reizi uzvarēja Eirolīgā. Panākumi sakrita ar valstsvienības sekmīgo startu Eiropas čempionātā. Izraēlā, tāpat kā daudzviet, basketbols uzskatāms par otro populārāko sporta veidu pēc futbola. Taču, salīdzinot panākumus, basketbolā tie bijuši ievērojamāki lielāki. Pirmkārt, uzvaras saistītas ar “Maccabi” vārdu. Kluba triumfi Eirolīgā uzmundrināja cilvēkus Izraēlā, iedvesmoja un vairoja pārliecību. Tas deva grūdienu jaunatnes basketbolam, tika dibināti jauni klubi.

Neesam apmierināti ar pēdējiem astoņiem, desmit gadiem, jo jaunatnes izlases Eiropā negūst tik labus panākumus, kā mēs vēlētos. Problēmu netrūkst, taču basketbols regulāri atrodas mediju uzmanības lokā. Notiek diskusijas, kā uzlabot situāciju. Manuprāt, Izraēlā šobrīd spēlē pārāk daudz ārzemnieku.

Tādi cilvēki kā Ralfs Klains, Pini Geršons, Cvika Šerfs pacēla Izraēlas basketbolu jaunā līmenī. Viņi padarīja “Maccabi” par populārāko klubu Izraēlā. No otras puses, valstī ir daudz cilvēku, kuriem klubs nepatīk. No septiņdesmito gadu beigām līdz deviņdesmitajiem gadiem “Maccabi” dominance bija tik izteikta, ka citi klubi nespēja uzvarēt nacionālajā čempionātā.

Izraēlā vairāk nekā 150 treneru ieguvuši FIBA licences. Federācija atbalsta viņu centienus trenēt ārzemēs?
Atbalsta programmas nav, jo tas saistīts ar specifisko situāciju valstī. Izraēlā katrs jūtas kā treneris. Piemēram, mans dēls regulāri jautā, kāpēc spēlējām tā vai citādi.

Kā veidojusies Jūsu trenera karjera?
Pats profesionāli spēlēju Izraēlā. Noslēdzot spēlētāja karjeru, nolēmu kļūt par basketbola treneri. Pirmajos gados trenēju junioru komandas, vēlāk strādāju pieaugušo līgā. Viens no maniem audzēkņiem, Afiks Nisims, pārstāvēja valstsvienību trīs Eiropas čempionātos. Pirms diviem gadiem viņš spēlēja arī “Nymburk” sastāvā. Vairāki citi jaunie spēlētāji iekļuva U20 izlasē. Vēl esmu strādājis Izraēlas junioru izlasē. Vai bijuši piedāvājumi trenēt ārzemju valstsvienības? Ja būs piedāvājums, izskatīšu, kāpēc ne? Cilvēks nolemj, Dievs dara.

Autors pateicas basketbola klubam "VEF Rīga" par sadarbību intervijas tapšanā.