Layout: current: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Esports\CustomizationSource512 ), alternative: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Esports\CustomizationSource512), Fid:133, Did:0, useCase: 3

Eirolīgas F4 Berlīnē: organizācijas problēmas, aresti un neskaidra nākotne

Kristiāns Dilāns
Kristiāns Dilāns

Eirolīgas F4 Berlīnē: organizācijas problēmas, aresti un neskaidra nākotne
Kostass Slukass un Ergins Atamans. Foto: AP/Scanpix

Pirms nedēļas Vācijas galvaspilsētā Berlīnē notikušajā Eirolīgas Final Four turnīrā ar Atēnu ''Panathinaikos'' septīto čempiontitulu noslēdzās 2023./2024. gada ULEB Eirolīgas sezona. Izšķirošās sezonas cīņas klātienē vēroja arī vairāki Latvijas basketbola personāži un portāls ''Sportacentrs.com''. Redzētais un dzirdētais Berlīnē raisījis daudz jautājumu un maz atbilžu par jau tā neskaidrību apskausto Eiropas prestižāko basketbola organizāciju.

Organizācijas ķibeles, līdzjutēji un aresti

Pirmās organizatoriskās problēmas tika pieredzētas pāris mēnešus pirms finālčetrinieka sacensību sākuma – biļešu tirdzniecības platformā iepriekšpārdošanā vairāki līdzjutēji, kas tai kvalificējās, esot ''Euroleague TV'' abonenti, savos epastos nesaņēma īpašos kodus biļešu iegādei pirms tās varēja iegādāties ikviens. Tas rezultējās vairākos neapmierinātos līdzjutējos, kas savu sāpi pauda sociālajos tīklos, bet Eirolīga sev ierastajā stilā klusēja un nekādas atbildes bez iespējas iegādāties biļetes palikušajiem atbildi nesniedza.

Arī šajā biļešu tirdzniecībā, gluži kā pirms gada Kauņas finālčetriniekā, aktīvi uzdarbojās boti, visām biļetēm tiekot izķertām teju nekavējoties. Lētākās biļetes oficiālajā pārdošanā maksāja 229 eiro uz visām spēlēm, bet dārgākās, kas gan nebija viesmīlības biļetes (tās bija pieejamas pēc pieprasījuma par vēl lielāku cenu), – 709 eiro. Lielais pieprasījums un biļešu faktiska nepieejamība rezultējās ar vismaz četrkāršu uzcenojumu no spekulantiem gan pie arēnas, gan tālākpārdošanas platformās internetā.

Tas gan netraucēja Vācijas galvaspilsētā ierasties ap 15 tūkstošiem ''Panathinaikos'' līdzjutēju, kuri, cerību pilni, centās nomedīt kādu no uz vietas tirgotajām biļetēm, tostarp, pamanot akreditāciju, vaicājot arī šo rindu autoram par biļešu pieejamību. Vairums, protams, arēnā nemaz netika un bija spiesti mačiem sekot līdzi Berlīnes bāros, bet ne turnīram speciāli izveidotajā fanu zonā pamestajā ''Kraftwerk'' siltumstacijā – drošības apsvērumu dēļ tika pieņemts lēmums tajā spēles netranslēt. Video vietā uz ekrāniem fanu zonā tika demonstrēts spēles protokols.

Lai redzētu savu komandu cīņā par titulu, vairāki kvēlākie ''Panathinaikos'' (un, iespējams, arī citu vienību) līdzjutēji par ieejas biļetēm šķīrās no vairāk nekā tūkstoš eiro.

Pusfinālu dienā pirms ''Uber'' arēnas durvju atvēršanas ''Final Four'' rīkotāji nebija parūpējušies par apsardzi pie centrālās ieejas. To izmantoja vairāki Stambulas ''Fenerbahce'' līdzjutēji, kuri Berlīnē bija ieradušies bez biļetēm, un, neviena netraucēti, ielauzās arēnā. Kurš gan ko tādu varēja paredzēt, zinot, ka ''Final Four'' spēlēs ''Fenerbahce'', ''Olympiacos'' un ''Panathinaikos''? Komandas, kuru līdzjutēji katrs var argumentēt par savas fanu bāzes būšanu starp labākajiem un karstasinīgākajiem faniem pasaulē. Pilnam komplektam pietrūka tikai kāda no serbu komandām Madrides ''Real'' vietā.

Turku līdzjutēju varoņdarbi, pārsteidzot nesagatavotu arēnas apsardzi, aizkavēja arī spēļu norisi. Arēnas ieejas tika slēgtas, lai veiktu ielauzušos fanu arestus. Bezbiļetnieki iekšā tika noķerti un arestēti, bet, kamēr viņi nebija aiztransportēti uz policijas iecirkni, ārpusē veidojās arvien lielākas rindas. Tā kā vairums skatītāju nespēja laikā (pulksten 18.00 pēc vietējā laika) sasniegt savas sēdvietas, Eirolīga pieņēma lēmumu mača sākumu iepauzēt – sākotnēji uz desmit minūtēm, beigās uz nepilnu pusstundu. Turku izraisītā aukstā duša arēnas apsardzes dienestam arī lika nopietnāk pārbaudīt citus skatītājus, kuri tika izčamdīti no galvas līdz kājām. Mediju pārstāvju durvīs pēc incidenta nekas būtiski nemainījās. Tiesa gan, uz pāris minūtēm tikām ieslēgti mediju telpā, kad no arēnas eskortēja pārkāpējus.

Lūk, kāds skats pavērās pie mediju ieejas un ceļā uz mediju sektoru.



Daļa no arestētajiem turku līdzjutējiem, policistu ielenkumā draudzīgi gaidot eskortēšanu uz iecikrni.

Rindas pie vienas no arēnas ieejām, kamēr tika izķerti tajā nelikumīgi iekļuvušie līdzjutēji.

Sākotnējie incidenti, kas aizkavēja pirmās spēles norisi, gan nenozīmēja, ka viss ir beidzies. Gan spēļu pārtraukumos, gan starp tām kā grieķi, tā arī turki veica vairākas provokatīvas darbības, kas ne mirkli neļāva atslābt Berlīnes policijas darbiniekiem. Tiesībsargi gan bija bezspēcīgi pret tribīnēs cigaretes un marihuānu smēķējošajiem līdzjutējiem, kuri šķietami O.A.K.A arēnu bija atveduši sev līdzi. Tāpat virs galvām regulāri lija alus, taču, par samērā lielu pārsteigumu, iztika bez petardēm un dūmu svecēm – acīmredzot nostrādāja katra līdzjutēja individuālā drošības pārbaude.

Neraugoties uz Eirolīgas vadītāja nomaiņu pagājušajā starpsezonā, kad amerikāņu funkcionāru Maršalu Glikmenu nomainīja lietuvietis Pauļus Motejūns, Final Four organizēšanas tiesības joprojām pieder amerikāņu kompānijai IMG (un piederēs arī nākamajā sezonā, kad beigsies desmit gadu līgums, ko teorētiski amerikāņi paši var pagarināt uz vēl vismaz desmit gadiem). Salīdzinot ar pagājušo finālčetrinieka turnīru Kauņā, būtiskas pozitīvas izmaiņas turnīra scenārijā nebija. Drīzāk teiktu, ka bija pat sliktāk…

Pirmkārt, pusfināla spēļu aizkavēšanās. Laikā jeb pāris minūtes pirms pulksten 18.00 pēc vietējā laika, kad bija jāsākas mačam starp Atēnu ''Panathinaikos'' un Stambulas ''Fenerbahce'', tika aizvadīta atklāšanas ceremonija. Vai tobrīd visas atbildīgās personas cerēja, ka mačs varēs sākties laikā, ārpus arēnas joprojām atrodoties tūkstošiem līdzjutēju? Situācija ar sezonas svarīgāko maču aizkavēšanos jau tā ir absurda, bet neeksistējošais plāns B šķiet vēl sliktāk. Mediji ar novēlošanos saņēma ziņas ''Whatsapp'' lietotnē par to, ka spēles sākumlaiks pārcelts desmit minūtes vēlāk, bet arēnas informatore to monotoni pavēstīja dažiem tūkstošiem laicīgi sēdvietās nonākušo līdzjutēju. Desmit minūtes vēlāk mača sākumlaiks tika pārcelts par vēl 15 minūtēm. Šajās 25 minūtēs nedz informatore, nedz arī IMG starplaiku vadītāji nekādi neaizpildīja brīvo laiku. Ik pa laikam izskanēja kāds fanu sauklis vai tika piešķilta kāda cigarete, bet atmosfēra kopumā bija teātra izrādei atbilstoši klusa – tobrīd šķita, ka lielie Eiropas basketbola svētki pilnībā izgāzušies.

Video no arēnas brīdī, kad mačs aizkavējās. Daži no spēlētājiem atpūšas, kāds vēl pieslīpē metienu, bet nevienam nav ne jausmas par notiekošo. Skan popmūzika.

Sākoties spēlētāju izsaukšanai, noskaidrojās, ka arēnas informatore ar Eirolīgas vadošajām komandām ir uz jūs. Teju katrs otrais spēlētāja vārds vai uzvārds tika izrunāts greizi. Daži piemēri: Mario Hezonha (šī izruna kļuva par favorītu Eiropas vadošajam basketbola medijam ''Basketnews.com'', kas par to iesmēja savā podkāstā, un ar tieši tādu nosaukumu sestdienā piedalījās Eirolīgas basketbola viktorīnā, tajā uzvarot, bet šo rindu autoru un viņa komandu atstājot otrajā pozīcijā), Mariuss Grogonis, Naidžels Hajess, Kendriks Nuns, Kostass Papanikolo. Tāpat spēles laikā informatore pēc katra iemestā groza skaļi vēstīja spēles rezultātu, ko klātienes basketbolā vēl nebiju pieredzējis ne reizi.

Līmenī nebija arī spēļu starplaiku vadītāji, kas pilnībā nelasīja laukumu. Gan grieķi, gan turki, gan mazākā skaitā esošie Madrides ''Real'' līdzjutēji teju visu spēli pavadīja kājās, nepārtraukti dziedot savas komandas saukļus. Mikrofona virtuozi tikmēr līdzjutējus aicināja celties kājās un atbildēt uz dažādiem izsaucieniem, uz ko, protams, neviens nereaģēja.

Eiropas augstākā līmeņa basketbols teju ikvienam tā sekotājam bez notiekošā laukumā asociējas ar karstasinīgiem līdzjutējiem, taču šķietami ne arēnas dīdžejam. Notiekot kādai spilgtākai epizodei, pēc kuras kāda no komandām pieprasīja minūtes pārtraukumu, līdzjutēji palika kājās, dziedāja un skaļi turpināja atbalstīt savu komandu. Esmu klātienē bijis vairākās Eirolīgas arēnās un ne reizi nebiju pieredzējis, ka dīdžejs nespēlētu līdzi faniem. Regulārajā sezonā, kad komandas aizvada mājas spēles, šādos brīžos izskan kāda konkrētajai komandai zināma dziesma vai kāds leģendārs Vecā kontinenta deju gabals. Šoreiz dīdžejs visbiežāk izvēlējās britu popzvaigznes Dua Lipa daiļradi. Nekas pret šo dziedātāju, taču konkrētajos gadījumos viņas dziesmas šķita nevietā.

Vēl viens mīnuss organizatoru blociņā manās acīs bija sliktās mediju sēdvietas. Donāta Urbona un ''Basketnews.com'' komanda neapšaubāmi ir vadošais un kvalitatīvākais medijs par notikumiem Eiropas basketbolā, kas ražo milzum daudz satura (vēl viena lieta, kas Eirolīgai būtiski pieklibo). Ja savu un citu Eirolīgas acīs mazo mediju nozīmēšanu ceturtajā stāvā aiz groza es varu saprast, tad man skaidra nebija lietuviešu novietošana turpat blakus. Tas ir medijs ar vislielāko sekotāju skaitu, kas palīdz popularizēt Eirolīgu, bet pašai līgai par viņiem ir nospļauties. Šeit gan jāsaka paldies grieķu līdzjutējiem, kuri nesēdēja savās vietās, bet stāvēja uz kāpnēm, atbrīvojot pāris vietas, ļaujot gūt labāku skatu uz notikumiem laukumā un palīdzot tuvāk izbaudīt neatkārtojamo atmosfēru.

Skats no mediju sēdvietām ''Uber'' arēnas ceturtajā stāvā.

Pirmo reizi Eirolīgas vēsturē pirms Final Four spēlēm, starp tām un pēc tika organizēta oficiālā studija, kurā piedalījās bijušais ''Fenerbahce'' treneris Dimitris Itudis, turku apskatniece Deniza Aksoja, ''Baskonia'' uzbrucējs Čima Moneke un austrāliešu apskatnieks Lejs Eliss. Šāda iniciatīva kopumā vērtējama ļoti pozitīvi, tomēr pēc to noskatīšanās palika sveškauna (cringe) sajūta. Pirms pusfināliem studijai pievienojās leģendārais Skotijs Pipens, kurš visnotaļ bija organizatoru uzaicināts, taču neinformēts. Amerikānis teju uzreiz visiem studijas skatītājiem paziņoja, ka līdz galam nezina, kādas komandas turnīrā piedalās. No vadītāju puses nebija sagatavoti nopietni jautājumi, tā vietā izpildot ilgstošus apskāvienus un glaimojot Pipenu. Tāpat studijai kopumā iztrūka normāla scenārija un režijas. Viss šķita pārāk (un neveikli) improvizēts un vāji režisēts – pēc fināla intervijas ar basketbolistiem laukumā veica Deins Arlausks (leģendārā Džo Arlauska dēls), kam studijas personības nebija gatavas. Tas mijās ar neveikliem klusuma brīžiem, pārtrauktiem izteikumiem un nekvalitatīvu tehnisko izpildījumu. Ceru gan, ka šī studija Final Four laikā tiks turpināta, organizācijai no kļūdām mācoties.

Kopsavelkot IMG veikumu Berlīnē, jāsecina, ka viņu izveidotais Final Four produkts ir vairāk atbilstošs vienkāršam līdzjutējam, kurš konkrētajā turnīrā ieradies garāmejot – bez īpašām zināšanām par Eirolīgu vai jūtām pret kādu no komandām. Problēma rodas tajā, ka 99% arēnas līdzjutēju tur atradās kādas konkrētas komandas vai spēlētāja dēļ un, visticamāk, bija lietas kursā par notiekošo un cīņu likmēm.

Skaidrs, ka Eirolīga kā produkts ne tuvu nav tik pievilcīgs, kā tas varētu būt, nedz sponsoriem, nedz arī tiesību turētājiem (nedz arī būtiski pelnošs). Labi apzinos, ka uzticēšanās IMG ir Eirolīgas centiens šo produktu padarīt baudāmāku un pārdodamāku, dodoties NBA pieredzes virzienā, taču neesmu drošs, ka tas ir labākais veids, kā situāciju uzlabot. Ko darīt citādāk? Uz to diemžēl man atbildes nav. Esmu domājis un iepriekšējās rindās kritizējis Eirolīgu, tomēr pie īpaši labākiem risinājumiem neesmu nonācis. Tas gan nenozīmē, ka pati līga nespēj rast labākus veidus turnīra organizēšanai, kas būtu atbilstošāki Eiropas basketbola preču zīmei – karstasinīgajiem un brīžiem vulgārajiem līdzjutējiem.

Eirolīgas nākotne, bronzas spēle un Final Four formāts

Starp spēlēm un brīvajās dienās turpat izdevās sastapt vairākus ietekmīgus basketbola cilvēkus, kas noveda pie īsa secinājuma – Eirolīga ir krustcelēs. Tālākās virzības ceļu ir daudz, bet neskaidrību, kurp doties, vēl vairāk.

Kopš 2000./2001. gada sezonas Eirolīgas turnīru organizē ULEB. Gadu laikā formāts un komandu skaits vairākkārt mainījies, bet pašreizējais formāts ar divu apļu turnīru starp visām dalībniecēm ir spēkā kopš 2016./2017. gada sezonas. Kopš tā turnīrs palēnām tuvojies slēgtas līgas principam, bet galēju vienošanos par to vēl nav izdevies veikt.

Aizvadītajā sezonā Eirolīgā startēja 18 komandas – 12 no tām ir pastāvīgo licenču turētājas, ''Monaco'' vietu turnīrā saglabā kā Eirokausa uzvarētāja, kas sasniegusi izslēgšanas spēles, Berlīnes ALBA ik gadu pārslēdz jaunu vienas sezonas licenci, ''Valencia'' pie vietas Eirolīgā tika pēc 2023. gada Eirokausa čempiones ''Gran Canaria'' atteikuma, bet Boloņas ''Virtus'', Belgradas ''Partizan'' un ''Crvena Zvezda'' komandas vietu augstākā līmeņa Eiropas klubu turnīrā ieguvušas ar wildcard.

Nākamajā sezonā ULEB Eirolīgā debitēs aizvadītās sezonas Eirokausa uzvarētāja ''Paris Basketball''. Komandu skaitu uz nākamo sezonu mainīt nav plānots, tāpēc solis zemāk būs jāsper kādai no ALBA, ''Virtus'', ''Partizan'', ''Crvena Zvezda'' vai ''Valencia'' komandām. Neiekļūstot Spānijas čempionāta izslēgšanas spēlēs, savu vietu Eirolīgā apdraudēja arī ''Baskonia'', taču, visticamāk, Basku Zemes granda nosūtīšana uz Eirokausu netiks izskatīta.

Pēc pamatturnīra beigām vairākos medijos publiski izskanēja, ka turnīru pametīs Berlīnes vienība, kas gan pašai ALBA bija jaunums. Tāpat mēļoja par ''Valencia'' atgriešanos Eirokausā, taču realitātē skaidrības pagaidām nav nevienam (vai arī, iespējams, tikai Pauļum Motejūnam). ''Uber'' arēnas gaiteņos starp basketbola ļaudīm izskanēja, ka Eirolīga plānojot izveidot formulu, pēc kuras noteikt katras komandas dalības cenu – vienība, kura nebūs gatava no šīs summas šķirties, būs tā, kura Eirolīgu gaidāmajā sezonā pametīs. Galīgā skaidrība par nākamās sezonas dalībniecēm gaidāma pēc klubu vadītāju sanāksmes jūnijā.

Ņemot vērā pieaugošo interesi no Parīzes, kas savu iespēju nopelnījusi, Londonas, Dubaijas un citām vietām, neskaidrības par nākamās sezonas dalībniecēm tikai savelk tumšus mākoņus virs Eirolīgas, liekot sastrebt iepriekšējo vadītāju izlietos ūdeņus. Pašlaik interese par dalību Eirolīgā ir lielāka nekā vietu skaits tajā. Motejūns publiski izteicies par plāniem līgu paplašināt, bet nav skaidrs, kad tas varētu notikt. Dzirdēts, ka gaidāmā sezona varētu kļūt par pēdējo Eirokausam pirms apvienošanās ar FIBA Čempionu līgu, kas palīdzētu kaut nedaudz vairāk sakārtot Eiropas basketbola hierarhiju, tomēr turpat Berlīnes arēnas gaiteņos arī izskanēja runas, ka ULEB nevēloties Eirokausa apvienošanos ar FIBA turnīru, lai saglabātu pati savu sacensību zemākā līmenī. Skaidrs ir viens – tuvākās sezonas Eirolīgai var būt izšķirošas. Un ne tikai Eirolīgai, bet visam Eiropas basketbolam. Iespējams, esam lielu pārmaiņu priekšā, kas notieks, vai augstākā līmeņa Vecā kontinenta klubu basketbols spēs pārvarēt finanšu krīzi un uzņemt pozitīvu līkni. Daudz kas būs atkarīgs no ULEB un FIBA kopdarba, kura līdzšinējā pieredze neliecina par neko spīdošu.

Ārzemju medijos, sociālajos tīklos un basketbola darbinieku pulkā plaši tika apspriesta arī Final Four formāta atbilstība Eirolīgai, kuras sauklis, tulkojot latviski, ir ''Katrai spēlei ir nozīme''. Ja pusfināli un finālcīņa ir ļoti aizraujoši, saspringti un rada svētku sajūtu, tad ko tādu jau vairākus gadus nevar attiecināt uz bronzas cīņu, kas nav interesanta nedz treneriem, nedz spēlētājiem, nedz līdzjutējiem, nedz mediju pārstāvjiem – īsāk sakot, nevienam.

Pat, ja visi ir daudz maz vienisprātis par bronzas spēles nepieciešamības neesamību, īsti labu variantu, ar ko to aizstāt nav. Starp variantiem izskanējis Eirokausa fināls, kam gan tādā gadījumā būtu jāmaina formāts, vai jauniešu Eirolīgas fināla aizvadīšana bronzas mača vietā, kas gan, visticamāk, interesētu tikai niecīgai daļai no biļešu turētājiem.

''Skatījos jauniešu Eirolīgas finālu. Tā bija ļoti laba spēle. Kamēr skatījāmies spēli, dzirdēju, ka blakus telpā Madrides ''Real'' basketbolisti līksmoja. Tā nav slikta ideja. Eirokausa ideja nestrādās, jo tās ir citas fanu bāzes, kurām būs grūti pārdot biļetes uz vienu spēli, bet jauniešu Eirolīgas fināls [bronzas mača vietā] ir laba ideja,'' pēc zaudējuma spēlē par trešo vietu teica Stambulas ''Fenerbahce'' galvenais treneris Šarūns Jasikēvičs.

Tāpat diskusijas raisīja arī pats formāts. 18 Eiropas labākās basketbola komandas sacenšas 34 spēļu regulārajā sezonā par vietu izslēgšanas spēlēs. Četras komandas no septītās līdz desmitajai vietai sadala noslēdzošās ceturtdaļfināla vietas pārspēlēs, bet ceturtdaļfinālā komandas sacenšas līdz trīs uzvarām, kur trijos no četriem pāriem aizvadītajā sezonā bija intriģējošas izšķirošās spēles. Taču cīņā par galveno trofeju uzvarētājs tiek noskaidrots vienā spēlē. Varētu šķist negodīgi, kam daļēji varu piekrist, jo ir lielāka iespēja pārsteigt nefavorītiem. Taču Final Four turnīrs piešķir savu burvību Eiropas basketbola baudītājiem. Visi līdzjutēji, mediju pārstāvji un komandas sanāk vienkopus, lai trīs dienu garumā aizvadītu basketbola svētkus. Kas tāds nebūtu iespējams ar pusfināla un fināla sērijām. Tas principā arī ir vienīgais arguments, kāpēc joprojām atbalstu šādu formātu. Tā ir iespēja vienā vietā redzēt četras sezonas spēcīgākās komandas, gūt daudz jaunas informācijas un emociju, kā arī iepazīt jaunus cilvēkus.

Jauniešu Eirolīga – latvietis Eiropas talantīgāko jauno basketbolistu pulkā

Bez īpašām organizatoriskām problēmām turpat blakus ''Uber Eats Music Hall'' aizritēja jauniešu Eirolīgas finālposms, kurā triumfēja jaunā latviešu talanta Adriana Andževa pārstāvētā Madrides ''Real'', kas aizraujošā finālcīņā pieveica Francijas basketbola ekselences centru INSEP. Jauniešu cīņas četru dienu garumā klātienē vēroja teju visu NBA komandu pārstāvji, vairāku koledžu skauti un Eiropas grandu vadītāji, lielāko uzmanību vēršot ''Real'' uzbrucēja Hugo Gonsalesa un INSEP aizsarga Nolana Traorē virzienā – abiem nākamā gada draftā paredz loterijas izvēli.

Neskaitot Gonsalesa, Traorē un vēl dažu citu talantu uzvārdus, ''Uber Eats Music Hall'' Eiropas vadošie basketbola ļaudis visplašāk apsprieda ASV koledžu čempionāta (NCAA) NIL (Name, Image, Likeness) līgumus, kas jaunajiem basketbolistiem par sava vārda izmantošanu ļauj pelnīt pat summas, kas rakstāmas ar sešām nullēm. Nesen ieviestā izmaiņa ASV studentu sportā kļūst arvien aktuālāka un pievilcīgāka Eiropas jaunajiem talantiem, bet klubiem rada papildu galvassāpes, cenšoties perspektīvākos basketbolistus noturēt savās akadēmijās. Piemēram, viens no Madrides ''Real'' līderiem, okupantu valsts pārstāvis Jegors Demins, nākamajā sezonā pārcelsies uz Brigema Janga Universitāti, par ko dažādos reklāmas darījumos saņems vienu miljonu ASV dolāru, bet Karaliskais klubs – aptuveni 500 tūkstošu eiro lielu kompensāciju. Liela interese no ASV koledžām bija arī par spāņu talantu Hugo Gonsalesu, taču viņa gadījums ir sarežģītāks gan viņa pārstāvju, gan arī lielāka izpirkuma dēļ, kā arī par francūzi Traorē, kurš izlēmis sekot iepriekšējo franču sekmīgajiem piemēriem un palikt dzimtenē, kur pārstāvēs ''Saint-Quentin'' rindas. NIL ieviešanas ietekme uz Eiropas basketbolu gan ir stāsts citam rakstam.

Prātam neaptverams atlētisms, ātrums un augstākā līmeņa individuālā sagatavotība – tā dažos vārdos varētu raksturot klātienē redzētos Eiropas jaunos talantus, starp kuriem ielauzies arī latvietis – Andževa īstais gads šajā turnīrā gaidāms nākamajā sezonā.

  +9 [+] [-]

, 2024-06-03 22:39, pirms 2 mēnešiem
Labs un interesants stāsts, nebiju pat iedomājies par šādu bardaku. Nu, jā - grieķi pret turkiem, tas allaž būs vājprāta cīņas...

  +4 [+] [-]

, 2024-06-03 22:40, pirms 2 mēnešiem
informatīvs teksts un interesanti vērojumi

  +1 [+] [-]

, 2024-06-03 22:55, pirms 2 mēnešiem
Teicams raksts.
iespējams, ka tas prasīja vairākas dienas, bet ja par regulārās sezonas katru kārtu būtu tādi raksti, varētu prasīt no eirolīgas piķi par kvalitatīvu mārketinga pētījumu.
Tas, ka final four ir bardaks, nav nekāds jaunums, jo amerikāņi nesaprot eiropas mentalitāti, jo šeit fani ir fani, kuri fano par sportu, kamēr asv spēles ir izklaides bizness, kur nereti ar sportu nav nekāda sakara.
Ne velti tagad NBA karsts kartupelis ir eiropas spēlētāji, kuri ir augsta līmeņa nevis šovmeņi.

  +2 [+] [-]

, 2024-06-03 23:20, pirms 2 mēnešiem
archdevil rakstīja: Teicams raksts.
iespējams, ka tas prasīja vairākas dienas, bet ja par regulārās sezonas katru kārtu būtu tādi raksti, varētu prasīt no eirolīgas piķi par kvalitatīvu mārketinga pētījumu.
Tas, ka final four ir bardaks, nav nekāds jaunums, jo amerikāņi nesaprot eiropas mentalitāti, jo šeit fani ir fani, kuri fano par sportu, kamēr asv spēles ir izklaides bizness, kur nereti ar sportu nav nekāda sakara.
Ne velti tagad NBA karsts kartupelis ir eiropas spēlētāji, kuri ir augsta līmeņa nevis šovmeņi.
Vai arī tāpēc ka Eiropā zvaigznes saņem 1-2miljoni 10-20miljonu vietā Amerikā?

  +1 [+] [-]

, 2024-06-03 23:33, pirms 2 mēnešiem
Mistique rakstīja: Vai arī tāpēc ka Eiropā zvaigznes saņem 1-2miljoni 10-20miljonu vietā Amerikā?
Labākie jau saņem ap piecīti.

  +1 [+] [-]

, 2024-06-04 09:42, pirms 2 mēnešiem
Mistique rakstīja: Vai arī tāpēc ka Eiropā zvaigznes saņem 1-2miljoni 10-20miljonu vietā Amerikā?
Eirolīgā ir arī augušas algas un to piecīti var sakasīt. Domāju, ka NBA šī algu starpība tikai priecē, jo viņi pēc vajadzības "pa lēto" var dabūt augstākās klases spēlētājus. Tāda opcija pat ir ļoti patīkama.
Vienīgais, kas tagad amerikāņus grauž, ir Eiropas spēlētāju kvalitātes izlašu sakarā. Šogad briest pēdējais dream team stāsts Parīzes OS. Nākamajās OS tādu zvaigžņu izlasi viņi vairs fiziski nedabūs. NBA augstākā līmeņa zvaigžņu vidū ir daudz Eiropiešu (spilgtākie Janis, Jokičs un Luka), kuri ieņem vietas, kurās agrāk bija ASV spēlētāji. Arī Kanāda progresē un Šejs ir ļoti spilgts piemērs. Labājais jaunais spēlētājs ir francūzis Vembijs, kas arī liek aizdomāties.
ASV būs arī nākotnē laba izlase, bet pēc Parīzes OS visticamāk dream team stāsts ar lielu dominanci būs beidzies vismaz un ilgu laiku.

  -1 [+] [-]

, 2024-06-04 10:05, pirms 2 mēnešiem
erty rakstīja: Eirolīgā ir arī augušas algas un to piecīti var sakasīt. Domāju, ka NBA šī algu starpība tikai priecē, jo viņi pēc vajadzības "pa lēto" var dabūt augstākās klases spēlētājus. Tāda opcija pat ir ļoti patīkama.
Vienīgais, kas tagad amerikāņus grauž, ir Eiropas spēlētāju kvalitātes izlašu sakarā. Šogad briest pēdējais dream team stāsts Parīzes OS. Nākamajās OS tādu zvaigžņu izlasi viņi vairs fiziski nedabūs. NBA augstākā līmeņa zvaigžņu vidū ir daudz Eiropiešu (spilgtākie Janis, Jokičs un Luka), kuri ieņem vietas, kurās agrāk bija ASV spēlētāji. Arī Kanāda progresē un Šejs ir ļoti spilgts piemērs. Labājais jaunais spēlētājs ir francūzis Vembijs, kas arī liek aizdomāties.
ASV būs arī nākotnē laba izlase, bet pēc Parīzes OS visticamāk dream team stāsts ar lielu dominanci būs beidzies vismaz un ilgu laiku.
Piebildīšu, ka Tu aizmirsi pieminēt mūsu Porziņģi!

     [+] [-]

, 2024-06-04 10:12, pirms 2 mēnešiem
Nepiekritīšu erty, jo šie spilgtie Eiropas spēlētāji pārstāv atšķirīgas valstis, kas izlašu turnīros nebūs apvienojušies vienā komandā. Tie pāris amerikāņu talanti gan spēlēs vienā izlasē.

  +1 [+] [-]

, 2024-06-04 10:22, pirms 2 mēnešiem
Jaudīgs un interesants raksts. Autors labi pastrādājis.

     [+] [-]

, 2024-06-04 11:04, pirms 2 mēnešiem
guntis86 rakstīja: Nepiekritīšu erty, jo šie spilgtie Eiropas spēlētāji pārstāv atšķirīgas valstis, kas izlašu turnīros nebūs apvienojušies vienā komandā. Tie pāris amerikāņu talanti gan spēlēs vienā izlasē.
Zvaigžņu līmenī (ne minēto superzvaigžņu līmenī) arī ir daudz Eiropiešu un jārēķina Eirolīgas augstākā līmeņa basketbols.

     [+] [-]

, 2024-06-04 12:07, pirms 2 mēnešiem
Paldies par stāstu. Bija interesanti.

     [+] [-]

, 2024-06-04 16:55, pirms 2 mēnešiem
NBA tā pat ir miskaste

     [+] [-]

, 2024-06-04 16:57, pirms 2 mēnešiem
Labs raksts, pilnīgi neticās cik zems līmenis tur organizātoriskajā ziņā.

     [+] [-]

, 2024-06-04 17:07, pirms 2 mēnešiem
gurgucis rakstīja: NBA tā pat ir miskaste
NBA ir ejošs bizness, kura galvenā sastāvdaļa ir šovs. Par miskasti nevar nosaukt biznesu, kurā maksā tādas algas, lai Eiropas augstākās klases spēlētāji atteiktos no sportiskās puses un spēlēšanas tuvu mājām.
Sportiskā ziņā gan var piekrist, ka minētā sadaĺa ir atstāta miskastē.

     [+] [-]

, 2024-06-04 17:30, pirms 2 mēnešiem
Kristiāns Dilāns, kas ir Džo Arlukass? Vai nav domāts Džo Arlauskas (Joe Arlauckas) lietuviešu cilmes spēlētājs, kas kopā ar A.Saboni spēlēja REAL?

     [+] [-]

, 2024-06-04 17:50, pirms 2 mēnešiem
balts rakstīja: Kristiāns Dilāns, kas ir Džo Arlukass? Vai nav domāts Džo Arlauskas (Joe Arlauckas) lietuviešu cilmes spēlētājs, kas kopā ar A.Saboni spēlēja REAL?
Šis stipri pabojāja šo rakstu, pie tam taču es pats biju uz Džo Arlauska benefisi Rīgā Sporta pilī deviņdesmitajos ( liekas Benetton) kad viņš praktiski vienatnē nodīrāja Brocēnus ( ja nemaldos)

     [+] [-]

, 2024-06-04 18:11, pirms 2 mēnešiem
Arlauska Brocēnu dīrāšana bija 97. Real sastāvā.

Derbiji ar Benetton notika 94 un 95

     [+] [-]

, 2024-06-04 18:12, pirms 2 mēnešiem
Nezinu vairs kurš pie vainas, Dilāns vai Mālmeisters, bet gan ar basketbola insaidu,, gan kādu jaudīgāku rakstu sc tomēr ir kārtībā.

     [+] [-]

, 2024-06-04 23:47, pirms 2 mēnešiem
Malacis,ļoti labs raksts.