Kiriļenko salīdzina

Āris Kakstāns 2007-09-09 23:56

Krievijas vīriešu basketbola izlases labākais spēlētājs Andrejs Kiriļenko savā blogā pirms mača ar Spāniju dalās pārdomās par dzīvi un basketbolu.

AK-47 (Kiriļenko iesauka) kopš 1. septembra Krievijas interneta portālā "Sport sevodnja" raksta blogu sakarā ar Spānijā notiekošo Eiropas čempionātu basketbolā. Kiriļenko raksta blogu, lai pārdzīvotu šo Eiropas čempionātu ar saviem faniem, nevis lai radītu sensāciju. Šis turnīrs Krievijai ir svarīgs, jo izvirzīts mērķis kvalificēties Olimpiskajām spēlēm.

Svaigākais Kiriļenko bloga ieraksts tapis pirms spēles ar Spāniju. Slavenais basketbolists ir priecīgs, ka izdevies tikt ceturtdaļfinālā, taču nedomā atslābināties. Svarīgi savest sevi kārtībā (Kiriļenko ir savainojis apakšstilbu/lielu) uz ceturtdaļfināliem, tajā pašā laikā nepazaudējot savu spēli. Spēlēt ar pilnu spēku, bet ar galvu - saglabāt sevi galvenajām spēlēm.

Par Latvijas pāridarītājiem portugāļiem Kiriļenko raksta: "Viņi ir asa, fiziski agresīva komanda, pat nedaudz netīru basketbolu spēlē. Pareizāk būtu teikt stingru spēli, nekā netīru. Lika mums panervozēt, izdarīt kļūdas, kad mēs mēģinājām ieņemt pozīcijas. Tādā spēlē svarīgi negūt traumu. Statistika man ir laba. Bet es šajā čempionātā skatos uz komandas panākumiem."

Treneris Etore Mesina, starp citu, šajā sakarā arī izteicis viedokli, ka Krievijas līderiem - Hrjapam, Monijam un Kiriļenko - tagad ir pienācis tāds vecums (24-26 gadi), kad individuālā statistika neko nedod. Viņu spējas tagad parāda tikai un vienīgi komandas panākumi. Jaunībā ir svarīgi individuālie panākumi, lai iegūtu sev vietu. Bet tālāk jau jāpierāda, ka var spēlēt uzvarošā komandā.

Atgriežoties pie Kiriļenko, kurš vairāk prieka gūst no komandas uzvaras, vai vismaz labas komandas spēles, nekā tikai labas savas statistikas: "Pret Portugāli brīžiem nekontrolējām ritmu, kas neiepriecina. Bet tādā spēlē grūti ko kontrolēt."

"Šis ir jau ceturtais turnīrs (1999. gadā pirmo reizi pilntiesīgi piedalījos izlasē). Katru reizi komanda bija aptuveni tāda pati. Mūsu stils katru gadu ir gandrīz vienāds, jo spēlē vieni un tie paši basketbolisti, jo ir pieticīga izvēle. Bet neko darīt. Skriet un agresīvi aizsargāties ir mūsu vienīgā iespēja uzvarēt. Mums galvenais ir nospēlēt, kā treneris saka. Pēdējā laikā mēs reizēm protam piebremzēt, bet nesavaldība un karstgalvība ir mūsu ahileja papēdis (t.i. - vājais punkts). Kādreiz skrien-skrien-skrien, bet nekas nesanāk, metieni nekrīt. Tikai noskrienies, visu sabojā un kā ar automātu dabū pretī. Tad vajag noturēt aizsardzību un uztaisīt ātru izrāvienu un samest punktus. Apstāties uz 24 sekundēm un atjaunot spēkus. Diemžēl, reizēm pietrūkst tās kontroles mums. "

"Brīnos, kad salīdzina šādus īslaicīgos turnīrus ar NBA. Amerikā nekad nespēlē vairāk kā divas dienas pēc kārtas. Bet ja salīdzina, tad vienīgi saraksta piesātinātību. Vispār tas ir citādi - tur bizness ir pāri visam. Tur nav tāds spiediens uz rezultātu katrā spēlē. Komandas spēlē diezgan dažādu basketbolu. Tur var trīs mačus ar "autsaideriem" spēlēt punktu-punktā un zaudēt. Šeit ir komandas, kurām jau iepriekš zināms, ka ir jāuzvar. Piemēram, sākot spēli ar Portugāli, par 99 un deviņām desmitdaļām biju pārliecināts par uzvaru. Ar Izraēlu arī biju pārliecināts. Amerikā vienmēr ar bažām eju uz spēli, jo vienmēr var gadīties zaudējums pret jebkuru vājuli."

9 komentāri

atjaunot komentārus vispirms: jaunākie

+1 [+] [-]

ice4beer , 2007-09-09 21:19, pirms 17 gadiem

Piekrītu, ka visu izšķirs 1/4 fināls. Tā ir viena spēle, un visādi brīnumi var būt.. Gandrīz kā šodien - Portugāļi izšāva pret Israel, un arī viņi teorētiski var iekļut 1/4.