Viedoklis: Fana dienasgrāmata. Par Gdaņskā redzēto

Pirms ķeros klāt pie izklāsta, vēlos atvainoties par necenzēto leksiku savā pēdējā fana videodienasgrāmatā. Mūsu sektorā pēdējās dažās minūtēs emocijas bija ļoti daudz un ceturtdienā, kad montēju videogabaliņus, šķita, ka ar šīm emocijām ir nepieciešams padalīties. Tagad jau šķiet savādāk, bet kas izdarīts, tas izdarīts.

Viesnīcas

Redzēju izlases menedžera Buļa video par problēmām ar viesnīcu – gultu vietā dīvāni, neeksistējošs internets un friči gaiteņos. Mūsu atrastajā viesnīcā, kas pēc 10 minūšu meklēšanas internetā bija acīmredzami labākā (lētākā) trīszvaigžu izvēle, viss bija OK – internets bez maksas, gultas lielas, simpātisks baseins, laipns personāls, brokastis ar lielu izvēli, tiesa, katru rītu vienādas. Tiešām nezinu, vai FIBA Eiropas čempionātā komandas teorētiski drīkst izvēlēties dzīvesvietu, bet ja var, tad viens izlūkbrauciens uz Gdaņsku būtu noderējis.

Gdaņska

Ja reiz par Gdaņsku – tā ir patiesi skaista un zaļa pilsēta ar ļoti iespaidīgu vecpilsētu. Basketbola arēna gan atradās attālu no centra, tādēļ baidos, ka daļa latviešu šo skaistumu nemaz nav redzējuši. Ja viņiem par Poliju jāspriež pēc Oliwa basketbola halles, tad iespaids noteikti nav tas labākais. Morāli novecojis betona monstrs nekādas izklaides vai ēšanas/dzeršanas iespējas nepiedāvāja. Ieejot arēnā, pa taisno varēja doties tribīnēs, vai pagriezties uz sāniem un apmeklēt labierīcības. Citu alternatīvu nebija. Ņemot vērā spiedīgos apstākļus basketbola zālē, šajā čempionātā līdzjutēji varēja jebkurā brīdī doties svaigā gaisā. Daži to manīgi izmantoja, lai ievestu bezbiļetniekus ( sportacentrs.com: Video: Fani: Alus Gdaņskā ir lētāks par ūdeni ), citi, lai zem zilas debess ierautu kādu štengrāku malku.

Alkohols

Kā jau vīriešu Eiropas čempionātos ierasts, alkoholu (kaut vai alutiņu) hallē netirgoja, bet ienest savu taru, protams, bija liegts. Šo FIBA Eiropa stratēģiju nekad neesmu sapratis un ir skaidrs, ka galvenie lēmēji neizprot līdzjutēju būtību. Šādos forumos tribīnēs tikai retais līdzjutējs vēlas atrasties ar ceļu policijai pieņemamu promiļu daudzumu asinīs. Tajā pašā laikā nedomāju, ka ir daudzi tādi, kuri vēlas piedzerties līdz baltām pelītēm. Diemžēl FIBA likumi līdzjutējus vairāk tuvina baltām pelītēm nevis lieldraudzībai ar ceļu policiju. Lielākā daļa fanu pirms mača apņēmīgi uzņem milzīgus alkohola apjomus, lai “nodrošinātos” uz visu spēli. Šāda taktika noved pie pašsaprotamiem rezultātiem... Ja arēnā tiktu tirgots alus, jebkurš pats varētu mēģināt kontrolēt savu reibuma pakāpi un rezultātā pārdzērušos fanu būtu mazāk, un arī organizatoru vai FIBA Eiropa ienākumi būtu lielāki. Jāatzīst, ka negatīvā blakusparādība šādai stratēģijai būtu negaidītas alus dušas tribīnēs. Paši aprakstītos līdzjutēja apgrūtinājumus risinājām ar “sulas” paku kontrabandas palīdzību. Divreiz izdevās, vienreiz sanāca skaidrošanās apsargu – tātad bilance mums pozitīvāka kā basketbola izlasei.

Līdzjušana

Biju ļoti pārsteigts par tiešām iespaidīgo līdzjutēju skaitu Gdaņskā. Lieliski! Ja pirmajā mačā pret krieviem katra no trīs vai četrām bungām dažādos sektorus bieži sita citu ritmu, tad jau otrajā spēlē pret Franciju gandrīz vienmēr visa arēna mūsējos atbalstīja unisonā. Trešajā spēlē jau atkal bija šādas tādas problēmas, tomēr par atmosfēru noteikti nevarēja sūdzēties. Jo īpaši ja salīdzina ar iespēju klausīties zāles parketa čīkstoņu apakšgrupas spēlēs bez Latvijas izlases līdzdalības. Kā pirmās spēles LVP (least valuable player) ienāca prātā uzrakstīt to, ko viņš uzrakstīja, tiešām nesaprotu. Lai arī pēc būtības viņam var piekrist, tomēr šī nebija īstā vieta, īstais gads un īstais cilvēks, kam ko tādu publiski teikt.

Ja bungu īpašnieki savstarpēji vienotos par sadarbību, turklāt nedaudz uzlabotu saukļu dažādību, tad no latviešu faniem tiktu izspiests gandrīz maksimums. Līdzjutēji mēs esam tādi, kādi esam – grieķus un turkus dziedāšanā mums nepārspēt, tādēļ jāstrādā ar to, kas ir. Gdaņskā viens no draugiem izteica domu, ka nemaz nevajag salīdzināt mūs ar grieķiem – latviešu fans uz spēli iet paskatīties basketbolu un atbalstīt komandu, grieķu fans – padziedāt. Kādus basketbola fanus Latvijā gribam mēs – tādus, kuri iet uz basketbolu, vai tādus, kuri iet uz “koru kariem” - katrs var mēģināt atbildēt pats sev.

Basketbols

It kā jau vajadzētu pārspriest arī basketbolistu veikumu, bet šoreiz atturēšos. Visos trīs mačos sev par pārsteigumu mūsu visnotaļ snobiskā grupiņa pārvērtās par aktīviem līdzjutējiem, arī alkohols tika lietots pietiekami, tādēļ ar dziļu spēles analīzi man nodarboties būtu neprāts. Nezinu kā tur bija ar tiem +8 punktiem – ja tiešām ar to pietika, bet spēlētāji par to nebija informēti, tad izlases uzvalkotais personāls ir jāpatriec pilnā sastāvā. Pārējos secinājumus uzticēšu profesionāļiem.

Tiekamies Lietuvā?

Šobrīd šķiet, ka man šis čempionāts uz ilgāku laiku būs pēdējais. Un nejau tādēļ, ka nekārojas braukt uz Lietuvu, bet gan māc pamatīgas bažas par nākamā kvalifikācijas cikla komandas sastāvu un spēju izcīnīt ceļazīmi uz kaimiņvalsti. Šaubos, vai palīdzēs Biedriņš, zinot vēsturi, nav lielas uzticības Kambalam, par karjeras beigšanu izlasē runājuši brāļi Valteri, nekādi lielie palīgi vairs nav Vītols un arī mans visu laiku cienītākais izlases spēlētājs Helmanis. Slīkstot neziņā par nākotni, varu tikai pateikt paldies šim spēlētājam par milzīgo cīņassparu arī šajā čempionātā un ceru, ka jaunā paaudze vairāk mēģinās līdzināties viņam, nevis dzeltenās preses zvaigznēm.

sportacentrs.com: Video: Fana videodienasgrāmata. 1.diena
sportacentrs.com: Video: Fana dienasgrāmata. 2. diena
sportacentrs.com: Video: Fana dienasgrāmata. Pēdējā diena