Aija Jurjāne: "Turku satiksmē dabūju 10 sirmus matus"

Slaidā latviete šosezon kopā ar Ievu Pulveri pārstāv slaveno “Galatasaray” komandu. Tas ir Jurjānes sestais klubs Turcijā – iepriekš viņa spēlēja “Istanbul Universitesi” (2016-2017), “Samsun Canik” (2017), “Mersin” (2018), Ankaras “Cankaya Universitesi” (2019-2020) un “Botaš” (2021-2022).

Latvijas sieviešu valstsvienības spēka uzbrucēju var saukt par “Turcijas speciālisti” – Jurjāne vietējā līgā aizvadījusi 102 spēles un guvusi 1180 punktus. Pirms dažām dienām viņa sameta 19 punktus pret ārzemju zvaigznēm pārbagāto “Mersin”, kas šosezon tēmē uz Eirolīgas finālu.

“Neteiktu, ka sezonas sākums būtu ļoti izdevies. Uzvaru un zaudējumu attiecība Turcijas līgā ir laba, taču “Galatasaray” nav spēlējusi pret citām lielajām komandām – galvenās cīņas vēl priekšā. Domājām, ka Eiropas kausā spēles būs vieglākas, taču Polijā un Slovākijā tās izvērtās ļoti sīvas.”

Līdzjutēji ir aktīvi ne tikai Turcijā. “Īpaši grūti spēlēt bija Gožuvā – šķita, ka fani paši atrodas laukumā. Bijām gatavojušās, ka tā varētu būt, taču tikām pārsteigtas tāpat. Ieva (Pulvere) atcerējās TTT viesošanos Gožuvā un teica, ka tur ir “naidīgākie” fani – jūti pamatīgu spiedienu no tribīnēm.”

Turcijas līgā tas izjusts mazāk. “Šogad spēlēju komandā, kuras līdzjutēji ir aktīvākie un vokāli skaļākie. Varam aizbraukt uz jebkuru pilsētu un “Galatasaray” ultras visur ir priekšā. Viņi atbalsta komandu jebkurā sporta veidā. Saņemu atbalstu, nevis viņi fano pret mani.”

“Sarkani-dzeltenās” vēl nav labākajā sastāvā, jo gaida centra spēlētājas Teairas Makkovanas iznācienu. “Viņa vēl nav spēlējusi, jo nesen saņēma Turcijas pasi. Noteikumi paredz, ka Amerikas basketbola pilsonību nevar pēkšņi nomainīt pret vietējo – vispirms jāaizvada vismaz viena spēle Turcijas izlasē. Treniņos viņai atļauts piedalīties, līdz spēlēšanai nedaudz jāpagaida.”

“Mississippi State” leģendas pievienošanās var mainīt sezonas perspektīvas. “Gaidāms, ka “Galatasaray” spēles zīmējums mainīsies – viņas ietekme uz komandas izmantoto basketbola stilu ir ļoti liela. Teairas nespēlēšana sezonas sākumā bija pārsteigums – kā viņa pati teica, Turcijas pilsonības piedāvājums nāca diezgan vēlu.”

Ārzemju spēlētājām uzturēšanās Bosfora krastos kļuvusi komfortablāka – arī komandas ar mazāk skaļiem vārdiem cenšas nodrošināt labu servisu. “Turcijā ir augsts vidējais līmenis – pamatlietas tagad nodrošinātas visās komandās. Papildus bonuss – “Galatasaray” nodrošina automašīnu, kas Turcijā nav izplatīta prakse trakās satiksmes dēļ. Braukšanas dēļ esmu dabūjusi “10 sirmus matus”.”

Šosezon ir pirmā reize, kad ārzemju klubā vienlaikus spēlē divas latvietes – jaunās māmiņas. “Mums ir līdzi mazie, tāpēc katrai pirms un pēc treniņa ir savs grafiks. Dažreiz, ja vajag, aizbraucam kopā, bet ikdienu organizējam atsevišķi. Mazo palīdz pieskatīt mamma – īpaši laikā, kad komanda dodas tālos izbraukumos.”

Turki mīl bērnus. Pārējās lietas atrunātas līgumā, tāpēc uz Stambulu var droši doties arī pēc ģimenes pieauguma. “Klubs ir ļoti pretīmnākošs bērnu jautājumā – “Galatasaray” zināja par mūsu situāciju, jau parakstot līgumus. Ja nepieciešama palīdzība, tā tiks sniegta.”

Dažā labā turku klubā ir pa septiņām Ziemeļamerikas spēlētājām, lai gan formāli Eirokausu pieteikumā atļautas divas aizokeāna basketbolistes. Izeja – ārzemju pases. Eiropietēm šādi piedāvājumi gan netiek izteikti. “Nē, Turcijas pase man nav piedāvāta nekad. Tas vairāk attiecas uz (amerikāņu) spēlētājām, kuras nav spēlējušas citās izlasēs.”