"Tīklā. TTT leģendas dzimšana": viena diena filmēšanas laukumā

“Mazliet apsēsti. Ar filmu centrā – galvā, sirdī, garā. Ar vēlmi iebraukt dziļāk, izkost būtību. Tādi, kuri paliek 15 minūtes ilgāk, lai ieraudzītu to, ko citi neredz. Un labu devu humora. Un tik un tā mazliet apsēsti – ar skaistumu, kvalitāti, radīšanu. Radīšanas kults, jā, tas te ir. Noteikti.”

“Tīklā” ir Dzintara Dreiberga piektā filma sadarbībā ar video aģentūru “Kultfilma”. Režisora pirmajiem darbiem “Nāc ar mani padejot” (2014), “VEF 54. sezona” (2014), “6tais spēlētājs” (2016) sekoja vērienīgā Pirmā Pasaules kara drāma “Dvēseļu putenis”.

2019. gada rudenī pirmizrādi piedzīvojušais “Dvēseļu putenis” – angliski “Blizzard of Souls” – nopelnīja kritiķu atzinību par reālistiski veidotajām kara ainām. Britu vēsturnieks Aleksands Vatsons tās novērtēja ar 10 ballēm – vairāk nekā daudzmiljonu drāmām “1917” un “War Horse”.

Vēstures attēlošana nav 100% iespējama, taču Dreiberga darbā var just vēlēšanos maksimāli tuvoties realitātei. Tā prasa pamatīgu izpēti, ilgu sagatavošanos, uzticamas komandas izveidi, neskaitāmas darba stundas un – simtiem cilvēku iesaisti.

Brīvprātīgo pirmais noteikums – ierasties 05:00 no rīta. Filmēšanas diena ir dārga, tāpēc katra minūte ir no svara. Pirmās divarpus stundas domātas, lai aktieri un brīvprātīgie ierastos filmēšanas vietā, pārģērbtos, nogrimētos, paēstu brokastis un sagatavotos darbam.

Pagalmā starp sporta zāli un skolas galveno ēku stāv vairāki kravas autobusi ar filmēšanas vajadzībām noīrēto tehniku. Zāles austrumu puses logos saule pusi dienas konkurē ar uzstādītajiem prožektoriem, kuriem aizmugurē novilkts melns pārklājs. Mazāks pārklājs redzams arī zāles stūrī.

Pirmajās stundās lielākā rosība valda brīvprātīgo ģērbtuvē, kur strādā apmēram 15 kostīmu un grima mākslinieces. Brīvprātīgie septembra pirmajā pusē devās uz laikmetam raksturīgo tērpu pielaikošanu, sameklējot kleitas, kreklus, bikses, uzvalkus un kurpes.

Filmēšanas vieta – sporta zāle, kurā jāfilmē ainas par Tramvaju un trolejbusu tresta zāles atklāšanu 1958. gada 5. novembrī. Līdzās plašajai filmēšanas komandai un aktieriem tajā apmēram 10 stundas uzturas vairāk nekā 100 brīvprātīgo, tai skaitā 20 bērni.

Mazākajam filmēšanās dalībniekam Marselam ir tikai daži mēneši. Mazulim filmā jāatveido TTT pirmās kapteines Dzidras Uztupes-Karamiševas dēls. Marsels varonīgi iztur ļaužu pūļa klātbūtni, lielāko filmēšanas daļu pavadot veselīgā miegā.

“Seši mazi bundzinieki”, “Suņi zaķim pēdas dzina” – pirmspusdienu cēlienā lielākā slodze ir pionieru orķestrim. Pirms filmēšanas notiek iemēģināšana. Garā ievada aina tiek izspēlēta pārdesmit reižu, kamēr režisors ar palīgiem var saskaņot visas detaļas un panākt nepieciešamo rezultātu.

Artūra Skrastiņa atveidotais kompartijas funkcionārs neskaitāmas reizes iesāk uzrunu, allaž tiekot pārtraukts. Tās beigās viņš pasludina, ka TTT meitenes ir Padomju Savienības izlases kandidātes Eiropas čempionātam Parīzē (“EuroBasket Women 1962”, kas norisinājās Francijas pilsētā Milūzā, spēlēja Dzidra Uztupe-Karamiševa un Skaidrīte Smildziņa-Budovska).

Skrastiņa monologam biežumā pielīdzinās tikai iesildīšanās sākums. Meitenes desmitiem reižu sāk skrējienu uz groza apakšu, no trīs pusēm cilvēku pūļa ieskautas. Kungs žokejcepurē visu dienu pavada, sēžot vingrošanas sienas augšā, kājas uzlicis uz zemāk piestiprinātā pievilkšanās stieņa.

Tālāk viss turpinās raitāk. Darbs notiek intensīvi un filmēšanas komanda strādā kā labi ieeļļota mašīna. Visātrāk nogurst jaunākie filmēšanas dalībnieki – rīta entuziasms vakarā ir pazudis un bērni pēdējās pauzēs izstiepjas uz sporta zāles grīdas.

TTT komandā iekļautas gan aktrises ar basketbola pieredzi – piemēram, Marta Lovisa Jančevska, gan jaunatnes komandu esošās un bijušās spēlētājas. Aktieru atlases aģentūra “Casting Bridge” filmēšanai izvēlējās meitenes un sievietes vecumā no 15-30 gadiem.

Viņu pulkā ir Evelīna Otto (U16 izlase 2021, 2022), Amanda Baumgarte (U18 izlase 2023) un Jete Katrīna Nulle (117 spēles jaunatnes izlasēs), kā arī Elīna Kravale, Ance Emīlija Krūmiņa, Kate Līva Ose, Madara Millere, Keita Boļšaka, Marta Zariņa un Petra Paula Krumulda.

Basketbolistes tērptas oranžos un melnos kreklos, uz kuriem attēloti numuri bez uzvārdiem. Galvenās lomas atveidotāja Agnese Budovska nēsā melnu treniņtērpu ar oranžām svītrām. Vizuālais noformējums – saukļi, karogi un propagandai raksturīgie plakāti ar ziņām par darba uzvarām.

Brīvprātīgo lomās redzami arī citi basketbola cilvēki, tai skaitā kādreizējā TTT spēlētāja Mudīte Gūtmane. Viņai pievienojas Ļaudonas pagasta pārvaldnieks Artūrs Portnovs, Eiropas Ziemeļu basketbola līgas ģenerālsekretārs Edgars Zanders, tiesnesis Mareks Voļskis un basketbolists Normunds Feierbergs.

Pusdienlaikā filmēšanās dalībnieki dodas uz ārā esošo pļavu, kur divās plašās teltīs izvietoti pusdienu galdi. Zupa, burkānu salāti, makaronu pasta ar kotleti, kūka, ūdens un kafija – visi ietur sātīgu maltīti.

Dienas gaitā aktieri iztukšo divas milzīgas ūdens pudeles, bet pārtraukumos zāli apstaigā puisis ar ūdens mugursomu un papīra glāzēm. Slodze ir liela – pēc pusdienām vairākums dalībnieku pārtraukumos sasēžas uz malās izvietotajiem soliem.

Saule ārā uzkarsē gaisu līdz 25 grādiem. Zālē ir vēl karstāks, neraugoties uz pārtraukumos atvērtajām izejām. Neierasti septembra beigām, lai gan visi priecājas par vasaras ceturto mēnesi – pusseptiņos vakarā iziet svaigā gaisā ir īsts baudījums.

Top režisora Dzintara Dreiberga filma par basketbola komandas «TTT» dzimšanu. https://t.co/auzmXAcDOq pic.twitter.com/XX2XxXquY4

— LTV Ziņu dienests (@ltvzinas) September 22, 2023

Masu skatu filmēšana turpināsies novembrī.

TTT pirmā kapteine

Dzidra Uztupe-Karamiševa piedzima 1930. gada 2. maijā Smiltenē. Mācījās Rīgas 5. vidusskolā pie fiziskās audzināšanas skolotāja Artura Purava. Vēlāk studēja Latvijas Valsts Fiziskās Kultūras institūtā (LVFKI, mūsdienu Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmija). Basketbolā trenējās pie Arvīda Pētersona. LVFKI sastāvā kļuva par divkārtēju Latvijas čempioni volejbolā.

Pirms TTT dibināšanas Padomju Savienības meistarsacīkstēs piedalījās no augstskolu vienībām – LVFKI, Latvijas Lauksaimniecības Universitātes un RMI (Rīgas medicīnas institūts, tagad RSU) – veidota komanda. Trenera Oļģerta Altberga vadībā latvietes 1956. gadā izcīnīja otro vietu PSRS Tautu spartakiādē, savukārt “Daugava” 1958. gadā ieguva bronzas medaļu impērijas čempionātā.

Nākamo grūdienu “Daugavas” attīstībā deva Rīgas tramvaju un trolejbusa tresta (TTT) vadītājs Aleksandrs Zālītis. Pateicoties viņa iniciatīvai, komanda 1958. gada 5. novembrī ieguva jaunu bāzi – virs tramvaju krāsošanas ceha iekārtotu sporta zāli – un jaunu nosaukumu ar trīs burtiem.

TTT pirmajā sezonā spēlēja: LVFKI pasniedzēja Rozālija Zemvalde un studente Dzintra Ķiepe, diplomētās sporta speciālistes Ligita Altberga un Mirdza Jonāne, LLU aspirante Vita Siliņa un studente Iveta Kraukle, RMI studentes Helēna Bitnere-Hehta, Jolanta Kalniņa un Ingrīda Strupoviča, inženiere-ķīmiķe Guna Karlsone, radiorūpniecības tinēja Sarmīte Martinova, TTT šūšanas darbnīcas strādniece Ināra Pirtnieka-Apse un Rīgas industriālā politehnikuma audzēkne Skaidrīte Smildziņa.

Dzidrai Karamiševai 1958. gada oktobrī piedzima dēls Dainis. Pirmajos mēnešos viņa auklēja dēlu, bet janvārī atsāka trenēties un piecas sezonas veica TTT kapteines pienākumus. Ar Dzidru sastāvā rīdzinieces kļuva par četrkārtējām PSRS čempionēm (1960-1963), trīskārtējām Eiropas Čempionvienību kausa ieguvējām (1960-1962) un Tautu spartakiādes uzvarētājām (1963). Šajās piecās sezonās komandu turpināja trenēt Oļģerts Altbergs.

Pēc aktīvās karjeras beigām Dzidra Uztupe-Karamiševa kļuva par TTT galvenā trenera Raimonda Karnīša asistenti, “zibensnovedēju” un meiteņu raksturu pazinēju (1964-1978). Rīdzinieces sāka garāko uzvaru sēriju Eiropas kausu vēsturē, no 1966. līdz 1983. gadam nezaudējot 115 spēlēs pēc kārtas. Komandā spēlēja visu laiku labākā centra spēlētāja Uļjana Semjonova.

Izmantotie resursi:
https://www.tttriga.lv/lv/jaunumi/a...
Top režisora Dzintara Dreiberga filma par TTT dzimšanu
Tīzeris. Lācis un Cālis. TTT leģendas dzimšana