"TTT Rīga" gaida domes lēmumu par statusa maiņu, bažas par kluba izjukšanu
Trešdien, 20. jūlijā, Rīgas domes sēdē tiks lemts par sieviešu basketbola kluba "TTT Rīga" juridiskā statusa maiņu. Ja dome šī statusa maiņu neatbalstīs, tas, visticamāk, nozīmēs kluba noiešanu no Latvijas basketbola skatuves, portālam Sportacentrs.com norādīja TTT ģenerālmenedžeris Artūrs Štālbergs. "Rīgas Satiksmes" valdes priekšsēdētāja Džineta Innusa gan apliecināja, ka šāds scenārijs no kluba dibinātāju puses pagaidām netiekot izskatīts.
Latvijas sieviešu basketbola grands "TTT Rīga" pirms divām nedēļām izstājās no FIBA Eirolīgas, pamatojot šo faktu ar laicīgi nepiešķirto biedrības statusu. Tobrīd tika norādīts, ka TTT komanda gatavojas startēt tikai Baltijas līgā un vietējā čempionātā, kas jau tā nenoliedzami ir krietns solis atpakaļ komandai, kas 2021./22. gada sezonā spēlēja Eirolīgas ceturtdaļfinālā. Taču pastāv vēl sliktāks variants.
"Iepriekšējā nedēļā attiecīgajā Rīgas domes komitejā tika atbalstīts lēmumprojekts par "TTT Rīga" statusa maiņu no nodibinājuma uz biedrību. Tagad gaidāma Rīgas domes sēde, kurā deputāti pieņems lēmumu. Šobrīd varu teikt, ka no šī lēmuma atkarīga kluba nākotne – vai nu TTT nākamajā sezonā varēs piedalīties Baltijas līgā un spēlēt, vai arī kluba vairs nebūs," šodien portālam Sportacentrs.com teica Artūrs Štālbergs.
"TTT Rīga" ir nodibinājums, kas izveidots 2007. gadā ar Rīgas domes un "Rīgas satiksmes" gādību. Nodibinājums juridiski ir mantas kopums, kas izveidots nodibinātāju konkrēta mērķa sasniegšanai, šajā gadījumā "profesionāla un augsta līmeņa sieviešu basketbola kluba Rīgā izveidei un uzturēšanai".
"Rīgas satiksmes" valdes priekšsēdētāja Džineta Innusa Sportacentrs.com gan piezemēja bažas par sliktākajiem scenārijiem, sakot, ka tas šobrīd nemaz nav ticis apspriests: "Klubs nevar pašlikvidēties vai likvidēties, ja tādu lēmumu nepieņem kluba īpašnieki vai dalībnieki. Likvidācija apspriesta vēl nav, un kluba valde pati tādu lēmumu pieņemt nevar."
Nodibinājumā nav biedru, ir tikai dibinātāji un atbalstītāji, un tajā nevar iestāties. TTT jau ilgāku laiku bija plānojusi mainīt savu juridisko statusu uz biedrību, kur attiecīgi var pieņemt jaunus biedrus. Šis process teorētiski tika iedarbināts jau iepriekšējā gadā, tas guva principiālu atbalstu no Rīgas domes vadības, un vēl pavasara otrajā pusē "TTT Rīga" cerēja, ka drīzumā šis jautājums būs nokārtots, attiecīgi komanda arī pieteicās startam FIBA Eirolīgā. Taču juridiskā statusa maiņa nav notikusi vēl šobrīd.
"Nav noslēpums, ka TTT pastāvēšana ir atkarīga no divu dibinātāju labvēlības un finansiālajām iespējām," teica kluba ģenerālmenedžeris. "Patiešām maijā vēl cerējām, ka izdosies nodibināt biedrību laikā, lai abi dibinātāji varētu saglabāt sniegto finansējumu iepriekšējā apmērā. Diemžēl laika rāmjos neiekļāvāmies, un tikai trešdien gaidām domes lēmumu. Viss kaut kur ievilkās un iesprūda gaiteņos, un attiecīgi TTT valde Eirolīgas sakarā nebija gatava uzņemties tādu risku un garantijas, ja vēl nav galīgā lēmuma. Kuros tieši gaiteņos? Bija vairākas iesaistītās personas. Mēs jau apzināmies šo birokrātijas aparātu, kam jāiziet cauri. Tas nav tā, ka divi cilvēki atnāk, paspiež rokas un dibina biedrību. Nevienu nevainojam, vienkārši šis process izrādījās pārāk ilgs."
Štālbergs gan cerīgi komentēja savu noskaņojumu par Rīgas domes deputātu atbalstu rītdienas sēdē. "Protams, ka esam ievākuši informāciju un apzinājuši viedokļus domē. Noskaņojums ir tāds, ka mēs ceram, ka viss būs kārtībā. Galu galā, runājam par leģendāru klubu, Rīgas deputāti arī zina TTT panākumus un titulus, un ļoti ceram, ka netiks pieļauta TTT stāsta apraušanās," teica Štālbergs. "Pretējā gadījumā būs ļoti bēdīgi. Vēl, protams, varēs mēģināt vēlreiz, taču vasarā Rīgas domes sēdes nav tik bieži, šis ir atvaļinājumu laiks, un, ja nākamā sēde ir tikai augustā, tad tas ir laiks, kad nākamā sezona jau ir pavisam tuvu."
Kā tieši juridiskā statusa maiņa var ietekmēt tik būtisku jautājumu kā kluba pastāvēšana? "Nodibinājuma dibinātāji var tikai ziedot, bet viņi nevar maksāt biedru naudu, ko varētu darīt tad, ja TTT būtu biedrība," teica Štālbergs. "Šobrīd situācija ir tāda, ka "Rīgas Satiksmei" nemaz nav iespēju atbalstīt TTT, ja klubs saglabā nodibinājuma statusu." Arī nodibinājumam gan ir iespējas piesaistīt privātos sponsorus, kas darīts arī līdz šim, taču tie lielākoties bijuši reklāmlīgumi, par savu klubā pavadīto laiku sacīja Štālbergs: "Tāpat tas dotu iespēju uzņemt jaunus biedrus, kuri varētu nākt ar savu finansējumu un iegūt balss tiesības klubā."
Pagājušā gada vasarā "Rīgas Satiksme" ar domes deputātu atbalstu lēma "TTT Rīga" kluba atbalstu 450 tūkstošu eiro apmērā, kas tika izmantoti komandas startam aizvadītajā sezonā, ieskaitot dalību Eirolīgā. Taču likums paredz, ka "Rīgas Satiksme" bija tiesīga ziedot nodibinājumam tikai 20% no savas iepriekšējā gada peļņas, proti, nedaudz virs 190 tūkstošiem. Par pārējo 253 tūkstošu dāvinājuma apstiprināšanu KNAB vēlāk sodīja 49 amatpersonas, piemērojot naudas sodus, attiecīgi saprotams, ka par Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likuma ierobežojumu 20% apmērā Rīgas domē šovasar "neaizmirsīs".
"Rīgas satiksme" 2021. gadā guva peļņu trīs miljonu eiro apmērā, liecina SIA vadības sniegtā informācija, attiecīgi ziedojumiem drīkst novirzīt apmēram 600 tūkstošus eiro. Taču tā ir kopējā ziedojumiem pieejamā summa, un publiski vēstīts, ka pavasarī "Rīgas satiksme" jau veica prāvu ziedojumu Ukrainas galvaspilsētai Kijivai, atbalstot Krievijas izvērstajā karā cietušo pilsētu ar 11 autobusiem, ko apstiprināja arī kapitālsabiedrības valdes priekšsēdētāja. "Jā, arī tas tiešā veidā ietekmē situāciju. Nezinu, cik konkrēti vērtīgs bija šis ziedojums, taču, kā saprotu, "Rīgas satiksme" likumā pieļautos 20% no peļņas ziedojumos jau izmantojusi, attiecīgi nepieciešama "TTT Rīgas" juridiskā statusa maiņa finansiāla atbalsta sniegšanai," teica Štālbergs.
Dž. Innusa nenoliedza, ka šī brīža finanšu situācija, lai arī iepriekšējais gads noslēgts ar peļņu, iepriekšminētā ziedojuma Kijivai un uzsākto izmeklēšanas procesu dēļ neļauj uzņēmumam sniegt tik lielu ziedojumu klubam. Tomēr tas nekādā mērā neietekmējot kluba pastāvēšanu: "Jautājums, kas tad kluba vadībā šādas ziņas izplata? Kluba vadība ir pietiekoši informēta, ka tas var ietekmēt tā dalību Eirolīgā, bet nekādā mērā – kluba fizisko eksistenci, tiesības spēlēt Latvijas basketbola līgā."
TTT komanda par Latvijas čempioni sieviešu basketbolā kļuvusi 21. reizi. Komandas iepriekšējā ērā TTT padomju laikos dominēja arī visā Eiropā, kļūstot par 18-kārtēju Eiropas čempioni, un abreviatūra TTT noteikti pieskaitāma pie Latvijas basketbola spēcīgākajiem brendiem, kas pazīstams visā Eiropā.
Leģendārā kluba vadību 2020. gadā pārņēma jauna dibinātāju nozīmēta valde Guntu Baško priekšgalā, kā arī pārstāvjiem no "Rīgas satiksmes"Jāni Golubevu un Juri Švanderu. Iepriekšējais ģenerālmenedžeris Egils Lūsis reizē ar to tika atbrīvots no amata, piesaucot iepriekšējā menedžmenta darba nepilnības, un šo amatu ieņēma Štālbergs.
Rīgas domes sēde trešdien sāksies 14:00, un TTT kluba juridiskā statusa maiņas jautājums paredzēts kā 18. punkts (priekšpēdējais) darba kārtībā.
+1 [+] [-]
Tādu zìmolu pajāt
Vai te vēl ir palicis kaut kas, kas nav sačakarēts
-2 [+] [-]
-1 [+] [-]
[+] [-]
-1 [+] [-]
-3 [+] [-]
+1 [+] [-]
+1 [+] [-]
-2 [+] [-]
+6 [+] [-]
+1 [+] [-]
Tas būtu leilakais izaicinajums nolaist saskaņu pa dirsu un izglābt Latviju
+1 [+] [-]
-1 [+] [-]
+1 [+] [-]
+1 [+] [-]
[+] [-]
Tomēr jāsaka arī, ka šajā situācijā atspoguļojas basketbola sabiedrības attieksme pret sieviešu basketbolu kopumā. Pēdējās sezonās TTT regulāri spēlēja Eirolīgā, bet kaut kā nebija redzama liela līdzjutēju interese par to. Politika ir sabiedrības seja. Nav brīnums, ka šis jautājums ir iestrēdzis, lai gan tam sen jau vajadzēja būt atrisinātam. VEF arī saņem daļu finansējuma no Rīgas Domes, bet kaut kā nemana, ka tur būtu kādas problēmas ar kluba statusu vai naudas piesaisti. Tas arī saprotams - VEF Rīga ir biedrība jau no 2007.gada.
-2 [+] [-]
+1 [+] [-]
-1 [+] [-]
-2 [+] [-]
-1 [+] [-]
[+] [-]
[+] [-]