Daiga Jansone: ""Molten" kausa izcīņa ir vērtīga spēlētājām un treneriem"

Jansonu ģimene basketbolā dzīvo, strādā un atpūšas. Ziedonis un Daiga Jansoni tandēmā strādājuši jauniešu komandās, dažādās Latvijas valstsvienībās. Dzīves, kā arī groza bumbas gudrībās ievadītas meitas Līga un Liene. Šobrīd Daigas Jansones trenētās "Juglas" komandas ir Swedbank Latvijas jaunatnes basketbola līgas un Jaunās Sieviešu basketbola līgas turnīru pirmajās vietās. Svētdien "Juglas" apvienotā komanda ar 1991. gadā dzimušajām un jaunākām spēlētājām uzvarēja pirmajā "Molten" kausa izcīņā.

"Treneri jau iepriekš ierosināja rīkot Latvijas kausa izcīņu basketbolā starp valsts meistarsacīkšu pirmo un otro apli," stāsta Daiga Jansone. "Pateicoties sponsoriem, ir „Molten” kauss. Būtībā tā ir Latvijas kausa izcīņa. „Molten” kausam ir otrs uzdevums. Lai izlašu treneri trīs dienas būtu klāt un redzētu, kas notiek A, B un C grupu spēlēs. Apskatīt un redzēt izlašu spēlētājas. Prieks par meitenēm, valstsvienību kandidātēm. Viņas izskatījās cienīgi. Uzskatu, ka 1991. gadā dzimušajām spēlētājām jābūt U-20 izlasē, nevar iztikt tikai ar deviņdesmitajiem gadiem. Arī tādā ziņā meitenēm bija, ko parādīt."

Par audzēknēm Amerikā

Žēl, ka nevarējām spēlēt stiprākajā sastāvā. Dzīve tā iegrozījusies, ka Lindu Rubeni, Anci Celmiņu un Kristīni Vītolu vecāki vienu gadu ātrāk veda uz skolu, pagājušajā gadā viņām beidzot divpadsmito klasi. No vienas puses, trenere varētu parādīt pilnu sastāvu, tagad trīs līderes aizbraukušas, nopelnījušas vietu spēlēt Amerikas augstskolās un junioru koledžās.
Sekoju līdzi meitenēm Amerikā, sarakstāmies. Ziemassvētku brīvdienās bija atbraukusi Linda Rubene, viņa ir ļoti apmierināta. Meitenei ir augums, agrāk pietrūka pašapziņas. Tagad saka „Es varu to izdarīt, varu spēlēt”. Svars ir klāt meitenēm.

Par Eiropas čempionātu izlozes rezultātiem

Eiropas A divīzijās visas komandas ir spēcīgas. Ļoti spēcīgi pretinieki ir U-18 zēniem, stipra grupa. U-20 meitenēm ir Krievija un Zviedrija, spēcīgas komandas. Nezinu tik labi deviņdesmit otros gadus, domāju, U-18 izlozes rezultāti ir normāli. Komandas, ar kurām var spēlēt – Polija, Lietuva, Itālija. Komandas, ko Latvija noteikti var uzvarēt un palikt A divīzijā. Izpildāms uzdevums, iespējas cīnīties par pirmo divpadsmitnieku.

Vairākas meitenes spēlē trīs dažādos turnīros. Klāt nāk izlases un pārbaudes spēles. Nav pārslodze?
Kalendārs ir plānots. Anete Kiršteine un Ilze Gotfrīda ir ieguvējas, redzot citu treneri. Tas ir pozitīvi, ka šajā vecumā pastāv tāda iespēja, lai izlasēs, augstskolās un profesionālajās karjerās nebūtu problēmu. Jāmāk strādāt pie citiem treneriem. Esmu apmierināta, ka viņas spēlē RTU un LU komandās, iegūst savādāku redzējumu.

Runājot par Jauno Sieviešu basketbola līgu, pārslodzes tur nav. Bērniem vajadzīgas spēles, kur uzspēlēt brīvi, prieka pēc. Šobrīd Jaunā Sieviešu basketbola līga ir vieta, kur viņas dusmojas uz mani, ka par maz laižu laukumā. Tur viegli nāk uzvaras, viņas ļoti labi saprotas, relaksējas, ir ļoti priecīgas atnākt un gūt pozitīvas emocijas, nevis treniņš tajā laikā. Pamatdarbs ir treniņi un spēles jaunatnē, ko viņas arī dara. Esam runājuši ar treneriem, ka jaunatne ir primārais. „Molten” kauss ir reizi gadā un šobrīd pateikt, jūs nespēlēsiet, meitenes nebūtu priecīgas par šādu treneres lēmumu. Vienu dienu bija ļoti liela pārslodze, bet kopumā tādas nav. Plānojam ciklus, ir atpūtas dienas, nav viņām vairāk kā citām.

Varu tikai novēlēt, lai mums ir treneri, kuri grib strādāt un bērni, kuri grib, lai viņus trenē, tad Latvijas basketbols nekur nepazudīs.