Armands Krauliņš: "LBS jāpagriežas pret spēlētājām ar seju"

Cēsu basketbolistes Krauliņa vadībā apvienoto čempionātu pabeidza ar perfektu bilanci: 24-0! Grūtākās izrādījās tieši izslēgšanas spēles, atzīst pieredzējušais treneris. “Trenera karjerā pirmo reizi tik garu turnīru izdevies aizvadīt bez zaudējumiem. Daudzkārt atradāmies tuvu neveiksmei, taču meitenes nospēlēja pietiekami saprātīgi. Pateicoties spēlētāju pieredzei, visās spēlēs izvilkām līdz uzvarai.”

“Četru Finālā” nebija sagrāvju. Vidēji uzvarētājas no zaudētājām šķīra 13 punkti, taču divās no četrām spēlēm – TTT cīņās pret “ECLEX Tallinn” un Cēsīm – intriga saglabājās līdz pēdējai minūtei. Tradicionāli “Final Four” modelī mazākā vērtība ir spēlei par trešo vietu. Piemēram, NCAA čempionātos un Ziemeļamerikas profesionālajās līgās spēlē tikai par pirmo vietu. Bronzas godalgu nav. Atskaitot šo spēli – kuras iznākums izšķīrās tikai pēdējās astoņās minūtēs – vidējā starpība bija tikai 9,3 punkti.

“Finālspēlē neiztika bez grūtībām,” atzīst Krauliņš. “Dažreiz kliboja saspēle, jo pirms fināliem tikai īsu laiku trenējāmies pilnā sastāvā. Vajadzēja iespēlēt Ajanoviču. Tas samazināja Ditas Liepkalnes spēles laiku, lai gan viņa labi spēlē aizsardzībā un cīnās par atlēkušajām bumbām. Gandrīz mēnesi no ierindas bija izsista Zane Jākobsone. Viņa ir liels malacis, jo izšķirošajās spēlēs spēja iekļauties komandā, nebūdama labākajā formā. Trīs dienas pirms fināliem viņa guva savainojumu vietā, kura iepriekš tika operēta. Zane apliecināja cīnītājas īpašības. Man tādi spēlētāji patīk.”

Pusgadsimta pieredzes rūdīto treneri priecē spēlētāju attieksme un profesionālisms. “Uzvaru sērijas pamatā ir komandas sniegums un atdeve treniņprocesā. Vairākas spēlētājas paralēli strādā, taču treniņos nav bijis brīžu, kad jāizsaka pārmetumi par darbu (treniņos).”

Armands Krauliņš un Cēsu basketbolistes. Foto: Romualds Vambuts

Armands Krauliņš. Foto: Romualds Vambuts

Finālos spēlēja astoņas Latvijas valstsvienības kandidātes – Anda Eibele, Ieva Krastiņa, Zane Jākobsone, Kristīne Silarāja, Dita Liepkalne, Dita Rozenberga, Asnāte Fomina, Kitija Laksa.

U20 izlasi pārstāvēja 12 kandidātes: Ance Aizsila, Guna Lagzdiņa, Renāte Reine, Kitija Laksa, Krista Brīdiņa, Ilze Jākobsone, Rūta Veidere, Paula Tomsone, Asnāte Fomina, Paula Langina, Linda Vilde, Agate Geka. Visbeidzot, Kitiju Laksu īpaši gaida junioru izlasē.

Izšķirošajā spēlē Cēsu ārzemnieces izmantotas atšķirīgās pozīcijās nekā ierasts, teica Krauliņš. “Ārzemnieces turpina meklēt stabilitāti. Viņām bijušas labākas spēles par finālā pārādīto. Kīšai svētdien neliku spēlēt trešā numura pozīcijā, jo viņai būtu grūti atrast sedzēju. TTT uzbrucējas ir ātras meitenes, grūti nosegt. Izmaiņas attaisnojās. Ajanoviča ir ļoti pieredzējusi spēlētāja. Lielajos klubos viņa spēlē kā ceturtais numurs. Spēlētāju resursu trūkuma apstākļos man viņu jāliek centrā, nav citu variantu.”

Otrā puslaika vidū Cēsu pārsvars sasniedza deviņpadsmit punktus – 52:33, taču Aigara Neripa trenētā komanda parādīja raksturu. Trīs garajām spēlētājām saņemot attiecīgi trešās, ceturtās un piektās piezīmes, mazās parādīja apņēmību aizsardzībā un drosmi uzbrukumā. TTT veica izrāvienu 7:25, trīs minūtes pirms pamatlaika beigām samazinot starpību līdz minimumam – 59:58.

Krauliņš atzinīgi vērtē pretinieču sniegumu. “TTT darbībā patika jauno meiteņu cīņas spars, aktivitāte. Viņas grib un var spēlēt. Daudzas komandas pie mīnus deviņpadsmit nolaistu ausis. Meitenes turpināja cīnīties, radīja intrigu. Līdzīgas atspēlēšanās redzētas iepriekš. Kad 2004. gadā trenēju Latvijas sieviešu izlasi, Eiropas čempionāta kvalifikācijas pēdējā spēlē Kijevā pēdējo ceturtdaļu pret Ukrainu uzvarējām ar 35:10 (pirms pēdējām desmit minūtēm bija trīspadsmit punktu deficīts – 62:75). Pats neticēju. Jūrmalniece Ieva Tāre nevarēja spēlēt savainojuma dēļ. Līdzīgi gadījumi notikuši ar vīriešu komandām.”

2013. gada 7. aprīlīs: Cēsu basketbolistes Armanda Krauliņa vadībā uzvar pirmajā Latvijas un Igaunijas čempionātā. Foto: Romualds Vambuts

Par Latvijas sieviešu basketbolu trenerim ir dalītas jūtas. “Šajā gadā situāciju esmu iepazinis plašāk. Žēl, ka visas labākās spēlētājas nav Latvijā. Jāspēlē ar to, kas ir. Pozitīvais pastāv. Trīs komandas, kas bija Cēsīs, rāda modernu un labu basketbolu. Gan TTT, gan “RTU/Merks” vienības, salīdzinot ar sezonas pirmo pusi, meistarībā pielikušas galvas tiesu. Tas priecē.”

Sieviešu basketbols pelnījis lielāku uzmanību visos līmeņos, uzsver Krauliņš. “Skumji, ka visas labākās basketbolistes nepārstāvēs Latvijas izlasi. Par to jāzvana pie katra baznīcas zvana. (Basketbola) savienību viss apmierina – kā ir, tā ir. Tā nevar būt! Kad strādāju ar vīriešu izlasi, pareizi teicu, ka perspektīva sievietēm Eiropā ir daudz lielāka. Tas pierādījās, jo meitenes 2008. gadā tika uz Olimpiādi. Visi priekšnieki bija klāt, daloties slavas dziesmās. Tagad no viņiem nav ne vēsts.”

Treneris iesaka, kā rīkoties. Saziņai jābūt abpusējai, pretīmnākošai. “Jārunā ar katru izlases kandidāti. Esmu pārliecināts, ka no spēlētājām – Jēkabsones, Kubliņas, Baško, Tamanes – deviņdesmit procenti būtu gatavas. Ir jārunā! Jāaizbrauc uz klubu, jāparunājas. Jāizrāda interese, jārada motivācija. Savienībai jāpagriežas ar seju pret spēlētājām. Savādāk nevar. Nav noslēpums, ka aug ļoti daudzas talantīgas meitenes. Ja novērsīsimies no galvenās komandas, kas notiks?”

Jādomā gan par pieaugušo, gan jaunatnes basketbolu, uzsver Krauliņš. “Tiek runāts, ka parādās labas jaunās spēlētājas. Kur ir garantijas, ka viņas nonāks līdz valstsvienībai? Ceļā var apprecēties, gūt savainojumus. Savā dārziņā katra jaunā ir labākā, taču, izejot pieaugušo līmenī, bez pastāvīgas konkurences var izrādīties nekas. Jāstrādā kopā ar pieredzējušām spēlētājām, kuras ir līdzvērtīgas meistarībā.”