Kitija Laksa: "Cilvēku mīlestība man nozīmē ļoti daudz"

Tampas līča apkārtnē – apkaimē, kuras iedzīvotāju skaits, ieskaitot Tampas, Sentpītersbergas un Klīrvoteras pilsētas, pārsniedz trīs miljonus cilvēku, Kitijas vārdu iepazinuši daudzi. Pirms gada viņas attēls rotāja milzīgu plakātu 4. un 275. lielceļa krustojumā. Arī šajā sezonā latviešu meitene ir viena no galvenajām “South Florida” sporta sejām.

Basketbola sabiedrībā Kitiju zina visi. ESPN komentētājas Kara Lousone un Beta Movinsa, bijušais ASV izlases treneris Džīno Oriemma, USF vīriešu basketbola komandas treneris Braiens Gregorijs – katrs no viņiem ne reizi vien veltījis atzinīgus vārdus latviešu snaiperei.

Pienācis 4. marts – priecīga diena, jo tevi un Lauru Ferreiru gaida “Absolventu vakars” (Senior night). Vai zini, kas gaidāms?
Zinu, kas notika citos absolventu godināšanas vakaros. Pati epicentrā bijusi neesmu, tādēļ, godīgi, nezinu. Zinu, ka mūs izsauks uz laukuma. Virzīšos “pa straumi”, izbaudīšu šo dienu. Tā ir priecīga diena!

Tu teici, ka peldēsi pa straumi. Vai šosezon esi peldējusi arī pret straumi?
Jā, daudz. Pēdējā laikā to vien daru – gan tiešā, gan pārnestā nozīmē. No vienas puses, pret straumi, jo pašlaik nevaru spēlēt. No otras, liela daļa rehabilitācijas notiek peldbaseinā. Ūdenī skrienu pret straumi.

Kur atrodas peldbaseins?
Sportistu kompleksā tādi ir divi. Viens – mazāks – basketbolistu treniņcentrā. Otrs – divu minūšu gājienā, kur trenējas visi pārējie sportisti. Tur ir gan baseini, gan zemūdens skrejceļi. Viss, kā nav mūsu kompleksā.

Tu strādā mazajā baseinā?
Strādāju...visur. Kā kuru dienu, taču nodarbināta esmu katrā no tām.

Kad tev sākās ūdens procedūras?
Diezgan ātri pēc operācijas. Sāku ar parastu staigāšanu – vēl tad, kad biju ar kruķiem. Pamazām sāku skriet, tagad – daudz intensīvāk un vairāk. Pagaidām tikai ūdenī.

Vai tu esi ūdens cilvēks? Esi ūdenī pavadījusi tik daudz laika kā tagad?
Tik daudz noteikti nē. Tā ir daļa no pašreizējā darba.

Cik stundu dienā aizņem pašreizējais darbs?
Katra diena ir nedaudz citādāka, jo nodarbības mainās. Citreiz trīs četras stundas, citreiz – līdz piecām. Tā notiek, kad strādāju fizioterapijas centrā pie citiem ārstiem, kuri piesaistīti mana savainojuma ārstēšanā.

Vēlāk dodos pie sava fizioterapeita. Tur notiek kājas stiprināšanas darbs, arī kājas locīšana. Pārējais? Ir dienas, kad man atļauj darboties basketbola laukumā – tikai metieni un vienkāršas pamatlietas (kopā ar treneri Mišelu Vudu-Baksteri). Vai arī baseinā.

Teici, ka tev ir savs un piesaistītie fizioterapeiti. Vari nosaukt viņu vārdus?
Džons Hisamoto (John A. Hisamoto, absolvējis “University of Maryland at Baltimore”, no 1993. gada strādā Tampā) un divi viņa kolēģi strādā fizioterapijas centrā “Pro-Active Physical Therapy”. Tie ir trīs džeki. Viņiem ir ierīces, kuru nav “USF Bulls” centrā – tās palīdz rehabilitācijā.

Dodos arī pie “USF Bulls” galvenā fizioterapeita Stīva Valca (Steve Walz, “South Florida” amerikāņu futbola komandas mediķis). Pie viņa strādāju katru dienu – Valcs tur roku uz pulsa.

Četri džeki, kurus redzi ikdienā. Vai kāds no viņiem mācījies psiholoģiju?
Nē, visi ir ārsti. Ir arī piektais džeks – mans psihologs, kurš iesaistīts atveseļošanās programmā.

Par kuru tu stāstīji pērnās vasaras intervijā.
Jā, Lī Dorpfelds (Dr. Lee Dorpfeld) ir liela daļa no manas programmas. Dažreiz runājam par dzīvi, citreiz strādājam savainojuma atveseļošanai. Ļoti profesionāls un atbildīgs cilvēks.

Kitija un “American Athletic Conference” divi labākie treneri: Džīno Oriemma (Geno Auriemma) un Hosē Fernandess (Jose Fernandez). Foto: USF Bulls, American

”Start together, finish together”: treneris Hosē Fernandess ar absolventēm Kitiju Laksu un Lauru Ferreiru

”Ragus augšā!” Janeta Rozentāle, Beatrise Žurdau (Jordao), Kitija Laksa un galvenā trenera vietniece Mišela Vuda-Bakstere (Michele Woods-Baxter)

”South Florida” basketbolistes 2019. gada sezonā izturēja lielus pārbaudījumus: palikušas bez piecām spēlētājām, izcīnīja piekto vietu “American” līgas regulārajā sezonā

Digna Strautmane un “Syracuse” basketbolistes 2018. gada 19. decembrī trenējās “South Florida” treniņcentrā

Vai visi kredītpunkti savākti un Kitija maijā var nākt pēc diploma?
Kitijai lielākā daļa kredītpunktu ir savākti. Turpinu apmeklēt divas klases. Skola faktiski ir pabeigta – palikuši pēdējie pieskārieni. Maijā būšu absolvente.

Tavi vecāki ieradušies Tampā. Mamma bija atbraukusi arī pirms tam. Vai skola nākusi pretī viņu uzņemšanā?
Ļoti daudz palīdzējusi gan skola, gan komanda.

Pēc brīža runāšu ar otru šāgada absolventi Lauru Ferreiru. Ko spēlēšana vienā komandā ar viņu nozīmē tev?
Viņa četrus gadus gājusi cauri visām ugunīm. Šis ir viņas piektais gads – vienu no pieciem nācās izlaist savainojuma dēļ. Patīkami, ka absolvēsim skolu kopā. Laura ir godīgs cilvēks ar azartu un lielām darba spējām. Tas, kā viņa ikdienā strādā, man ļoti daudz palīdzējis.

Viņa ir attīstījusi manu spēli – pagrūdusi uz priekšu. Būtu forši, ja abas varētu šodien uzspēlēt. Sanācis tā, ka nespēlēsim – ne viena, ne otra (USF un “UConn” treneri vienojās par cēlu žestu – izlaist Lauru laukumā uz pirmajām spēles sekundēm). Tā dzīvē notiek, taču par viņu varu teikt tikai labāko.

Laura nevar vēlreiz atgriezties, jo skolā pavadījusi piecus gadus. Kā ir tev?
Man ir iespēja atgriezties un spēlēt vēl vienu gadu. Lēmumu neesmu pieņēmusi, jo sezona nav beigusies. Nejūtu vajadzību sasteigt lielus lēmumus.

Sapratu no galvenā trenera Hosē Fernandesa, ka viņš ar palīgiem nav iejaucies lēmuma pieņemšanā. Tas pilnībā būs tavs lēmums.
Tā tomēr ir mana karjera. Trenera rīcība ir ļoti saprātīga – nekāda spiediena, Kad beigsies sezona, visu kārtīgi izrunāsim. Svarīgi, kā jutīsies mans ceļgals, cik ilga un kvalitatīva būs atveseļošanās. Ir daudz lietu, kuras nevaru paredzēt.

Janeta Rozentāle Tampā ir no sezonas sākuma, Luīze Šepte – no gadu mijas. Ielēca sezonas vidū – “American” līgas cīņu karstumā. Kā meitenes iejutušās?
Prieks, kā viņas ikdienā strādā. Meitenes labi pārstāv mūsu valsti. Protams, gadās labākas un sliktākas dienas. Pirmajā gadā kādā brīdī var šķist, ka viss ir slikti vai tieši otrādi – melns vai balts. Varu par Janetu un Luīzi teikt tikai labāko.

Meitenes cīnās – grib izcīnīt savu vietu zem saules. Viņām tas jādara pašām. Cik varu, cenšos atbalstīt. Pati gribētu mazāk runāt, vairāk darīt. Tas laikam kaut ko nozīmē, ja vienā komandā nokļuvušas divas latvietes.

Treneris teica, ka ar to vēl viss varētu nebeigties.
Tad jau redzēsim – varbūt piecu gadu laikā te būs latviešu komanda (smaida).

Tu stāstīji par atbalstu, kuru tev sniedz komanda un fizioterapeiti. Tam droši var pievienot trenerus un vietējo sabiedrību. Ko esi saņēmusi no viņiem?
To grūti aprakstīt vārdiem. Nebija viegli apzināties notikušo, taču atbalsts un cilvēku mīlestība – gan no Latvijas, gan šejienes – man nozīmē ļoti daudz. Atbalstītāju vidū ir citu komandu spēlētājas – no Eiropas un ASV. Atbalstošas ir gan komandas biedres, gan meitenes no citām līgas vienībām. Arī nepatīkamā brīdī notiek labas lietas.