Kolekcionārs

Vairumu grāmatu nav vērts lasīt. Vairumu mūzikas nav vērts klausīties. Vairumu filmu nav vērts skatīties. Tikai paiet laiks, kamēr iemācies to atšķirt. To sauc par pieredzi.

Par aizgājējiem saka labu vai neko. Teikt neko par Šabtaju fon Kalmanoviču nav iespējams, tāpēc jāsaka labais. Šabtajs bija neparasts cilvēks un viņam tiešām interesēja tas, ko viņš darīja. Par to viņam jāsaka paldies. Līdzjūtība Annai Arhipovai, abiem viņas dēliem, visām „Spartak” kluba un basketbola skolas spēlētājām.

Paldies vispār jāsaka katru reizi nevis, kad viss beidzies. Šabtajam šī īpašība piemita un viņš izrādīja rūpes par detaļām. Kā jebkuram cilvēkam, viņam bija savas vājības. Kad pirmo reizi satikāmies Vidzemes Olimpiskā centra hallē – paldies Jeļenai Hudašovai – Šabtajs palūdza atļauju iziet ārā uzsmēķēt. Viņš nevēlējās to darīt sievas Annas Arhipovas un meiteņu klātbūtnē.

Šabtajs sieviešu basketbolā pa īstam iesaistījās 2005. gadā, kad pārņēma Maskavas apgabala „Spartak”. Vispirms Noginskā, vēlāk Vidnojē viņš savāca pasaules labākās spēlētājas, piesolot un samaksājot iepriekš nedzirdētu atalgojumu profesionālajā basketbolā. To pašu darīja „Volgaburmaš” prezidents Andrejs Iščuks Samarā, Urālu kalnu metalurģijas koncerna prezidents Kozicins Jekaterinburgā, Bogačovs Kazaņā, Prohorovs CSKA un ļoti bagāti vīri citās Krievijas pilsētās. Sākās algu hiperinflācijas laiks.

Puikas no vīriem atšķir viņu rotaļlietu cena. Šabtajam mīļākās rotaļlietas sieviešu basketbolā bija trīs. „Spartak” klubs, Annas Arhipovas vadītā „Spartak” basketbola skola ar internātu un Krievijas izlases. Viņš īpaši interesējās par kadetu komandām, augustā Neapolē apmeklējot kārtējo Eiropas U-16 čempionātu. Vezuva pakājē Arhipovas vadītā komanda noslēgumā palika pirmā četrinieka beigās, zaudējot Polijai, Spānijai un Francijai.

Vismaz vārdos un „Spartak” internātā Šabtajs vienmēr izrādīja interesi par jaunatnes basketbolu, labprāt par to runājot katrā reizē. Viņš aizvien ciešāk pieķērās Krievijas pieaugušo izlasei, pēc Pekinas Olimpiskajām spēlēm pārņemot visus grožus savās rokās. Jau agrāk būdams izlases neoficiālais ģenerālmenedžeris un apgādnieks, 2008. gada decembrī Šabtajs par tādu kļuva oficiāli. 2009. gada pavasarī un vasarā Šabtaja vārds parādījās arī izlases un „Spartak” treneru pieteikumos, jo viņš neprātīgi gribēja spēļu laikā atrasties uz komandas soliņa. Robežu pārkāpšana vai jaunu līniju noteikšana bija viņa garā.

Vienlaikus Šabtajs radīja galvassāpes un dzina izmisumā Eiropas basketbola eliti. Izsitis iespēju Eirolīgā spēlēt četriem Krievijas klubiem – tagad to skaits sarucis uz pusi – Šabtajs Minhenē un Ženēvā „bīdīja” savas idejas, lielāko daļu realizējot. Četros „Šabtaja ēras” gados „Spartak” uzvarēja visos Eiropas turnīros, kuros piedalījās, pirmā Eiropas Superkausa izcīņu ieskaitot. Bija zaudējumi Gdiņā, Viļņā, Valensijā, taču galaiznākumu tas nemainīja un uz Vidnoji ceļoja piecas trofejas no piecām iespējamām, trīs no tām izcīnot pašu mājās.

Krievijā Šabtaja uzvaru gājienu pārtrauca Gundars Vētra. 2008. gadā latvieša vadītais CSKA uzvarēja Krievijas kausa izcīņā, bet 2009. gadā visus Krievijas dārgumus „Spartak” atņēma Jekaterinburgas UGMK, triumfējot Krievijas kausā, Superlīgas regulārajā sezonā un piecu izslēgšanas spēļu maratonā. Nosargāt izdevās tikai Eirolīgu. Trofeju skaita pavairošanai tika ieviests Eiropas Superkauss, kur UGMK nevarēja piedalīties. Pirmo Superkausa izcīņu „Spartak” vienpusējā kārtā rīkoja jau 2008. gadā, taču neguva FIBA atbalstu un statistikas grāmatās tādu ierakstu neatrast.

Šabtaja paveikto basketbolā īpaši atcerēsies divās vietās. Dzimtajā Kauņā, kur Šabtajs ar „Žalgiri” 1999. gadā uzvarēja vīriešu Eirolīgā, un Vidnojē, kas jau ierakstīta basketbola vēsturē. Pateicoties „Spartak” trīs uzvarām pēc kārtas FIBA Eirolīgā. Jaunākajā Eirolīgas vēsturē, kura tiek datēta no 1996. gada, tas nebija izdevies nevienam.

Būdams kaislīgs dažādu trofeju kolekcionārs, Šabtajs sieviešu basketbolā strādāja ar īstu apsēstību. Ieguvis četras labākās WNBA spēlētājas Lesliju, Bērdu, Taurasi un Džeksoni, viņš turpināja jaunu dārgakmeņu meklēšanu. Leslijai paliekot Maskavā tikai īsu laiku un finanšu krīzē izgāžoties projektam par WNBA daļēju pārbāzēšanu uz Eiropu, Šabtajs Čikāgā tika pie 21. gadsimta sapņu centra spēlētājas, Luiziānas Univesitātes absolventes Silvijas Folsas, kura kļuva par piekto sieviešu basketbola oligarha mīluli. Aprīlī Salamankas slavenajā „Plaza Mayor” laukumā Šabtajs bija redzams tieši viņas pavadībā.

Savācot augstas klases profesionāļus, Šabtajs apzināti nepārkāpa Krievija valdošo noslēgtību un necaurspīdīgumu. FIBA apskatnieka Džefa Teilora vērtējumā „Spartak” informācijas sniegšanas un mājas lapas aktualitātes ziņā bija vājākā 24 Eirolīgas komandu vidū, nemaz nerunājot par salīdzinājumu ar WNBA
”statistikas rūpnīcu”. Tikai klātienē „Spartak” cilvēki sniedza plašāku ieskatu klubā notiekošajā, taču informācijas laikmetā daudzas lietas noslēpt nav iespējams.

Pēdējo reizi ar Šabtaju runāju 20. jūnijā, kad viņš apstiprināja brīdi iepriekš „Spartak” menedžera Stīva Kostalasa paziņoto par Anetes Jēkabsones-Žogotas pāreju un parakstīto līgumu. Tobrīd Krievijas izlase gatavojās zelta cīņai ar Franciju un piedzīvoja zaudējumu. Taču Šabtajs skatījās Londonas virzienā.

Šabtaja slepkavība jau radījusi un radīs daudz versiju, bet izmaiņas Krievijas sieviešu basketbolā ir nenovēršamas. Decembrī plānojot pārskatīt jaunatnes basketbola politiku, Krievijas groza bumbas sabiedrība zaudējusi tās kaislīgāko dalībnieku ar visiem viņa trūkumiem, vājībām un ienaidniekiem. Naudas Krievijas sieviešu basketbolā būs mazāk, daudzas viesspēlētājas pametīs Krieviju, mainīsies spēku attiecība Eiropas basketbola kartē, būs par kādu ilūziju mazāk. Tas būs cits stāsts.

Šabtajs fon Kalmanovičs "Radio Majak" intervijā 2009. gada augustā, RuTube.ru