Uļjana Dacko: "Ģimene palika Ukrainā – gaida iebrucēju padzīšanu"
"Kara laikā iestrēgām Eiropā un nevarējām atgriezties Ukrainā. Vairākums "Prometey" spēlētāju atrada jaunas komandas – Turcijā, Beļģijā. Mēs ar Vitu Horobecu aizbraucām uz Latviju," ukraiņu basketboliste Uļjana Dacko sarunā ar Sportacentrs.com atskatījās uz pēdējo mēnešu notikumiem.
Ukraiņu meitenes piektdien, 1. aprīlī, debitēja Latvijas Sieviešu basketbola līgas izslēgšanas spēlēs, palīdzot Daugavpils Universitātei pilnu tribīņu priekšā pieveikt “Ogres Kolibri” ar 74:55. Dacko 35:03 minūtēs sameta 19 punktus un izdarīja divas rezultatīvas piespēles.
Divdesmit divus gadus vecā uzbrucēja Ogrē parādīja, kāpēc spēlēja Ukrainas spēcīgākajā komandā Kamjanskas “Prometey”. Dacko atlētisms un metienu precizitāte – 50% no spēles, 83% soda metienos – palīdzēja Daugavpilij puslaikā panākt 15 punktu pārsvaru.
“Spēlei pret “Ogres Kolibri” gatavojāmies nopietni: daudz trenējāmies, pētījām sadarbības. Braucām šurp, lai uzvarētu, jo klubam tas ir ļoti svarīgs panākums,” teica Dacko, jau sarunas sākumā pajautājot, vai var atbildēt ukraiņu valodā. Protams!
“Prometey” tieši pirms gada kopā ar “TTT Rīga” dalīja bronzas medaļas Eiropas Sieviešu basketbola līgā. Septembra beigās komandas tikās pārbaudes spēlē Palangā, bet turpinājumā aizvadīja ļoti sekmīgas sezonas Eirokausos.
“Jā, domāju, ka “Prometey” šīgada modelis ir labākā komanda, kādā esmu spēlējusi,” teica Dacko. “Treneri veica rūpīgu komplektāciju – sastāvā bija WNBA spēlētājas, kā arī Ukrainas un citu Eiropas valstsvienību kandidātes. Kluba vadība plānoja nākamajā sezonā pieteikties Eirolīgā.”
Viktorijas Boļšakovas trenētā komanda Eiropas kausā nopelnīja bilanci 9-3. “Prometey” grupu turnīrā uzvarēja 5 no 6 spēlēm pret Ungārijas, Rumānijas un Turcijas klubiem, bet “play-off” pirmajās kārtās pieveica Šveices čempioni “Fribourg” un pēdējās desmitgades titulētāko Beļģijas klubu “Castors Braine”.
Februārī ārzemju spēlētāji sāka pamest Ukrainu, jo saņēma ASV ārlietu ministrijas brīdinājumus par kara draudiem. “Prometey” spēra bezprecedenta soli, pārceļot sporta spēļu komandas uz ārzemēm. Ronena Ginzburga trenētie basketbolisti devās uz Čehiju, bet basketbolistes – uz Bulgārijas pilsētu Plovdivu.
“Pārcēlāmies uz ārzemēm, jo Ukrainā nevarējām trenēties pilnā sastāvā. Ārzemju spēlētāji baidījās uzturēties Ukrainā kara draudu dēļ,” atcerējās Dacko. “Bulgārijā aizvadījām treniņnometni divu nedēļu garumā, gatavojoties Eiropas kausa “Round of 8” spēlēm pret turku “Mersin”. (Turcijas kausa ieguvēja) uzskatāma par Eiropas kausa favorīti – zaudējām viņām abās spēlēs.”
“Prometey” prezidents Volodimirs Dubinskis 5. martā paziņoja, ka kluba komandas – divas basketbola vienības, jaunieši un sieviešu volejbola vienība – tiek izformētas. Visa nauda un līdzekļi novirzīti Ukrainas armijai.
Horobeca un Dacko nonāca Polijas galvaspilsētā Varšavā. Daugavpils Universitāte sazinājās ar spēlētājām un 8. martā noorganizēja viņu pārvešanu uz Latviju. Brauciens no Varšavas līdz Daugavpilij aizņēma 10 stundas – 9. marta rītā ukraiņu basketbolistes ieradās Latvijā.
“Daugavpilī nokļuvām spontāni,” pastāstīja Dacko. “Pēc 2. marta spēles Turcijā atgriezāmies Plovdivā, bet divas vai trīs dienas vēlāk devāmies uz Varšavu. Plānojām tur uzturēties un trenēties. Sanāca tā, ka mūs sameklēja Daugavpils menedžeris Ivans Andrijevskis – burtiski pāris dienu laikā nokļuvām Latvijā.”
Dacko nāk no Zvenihorodkas pilsētas Čerkasu apgabalā, apmēram 200 kilometrus dienvidos no Kijivas. “Kara laikā Zvenihorodkas tuvumā kritušas raķetes, regulāri notiek gaisa trauksmes, taču citādi ir mierīgi. Māsa dažas dienas pēc kara sākuma aizbrauca uz ārzemēm, uz Franciju. Pārējā ģimene palikusi mājās un gaida, kad ienaidnieks tiks padzīts no mūsu zemes.”
Sākot no 2022. gada 24. februāra, Ukrainu atstājuši vairāk nekā 4 000 000 cilvēku. Savas mājas atstājuši vēl 6,5 miljoni cilvēku – bēgļu gaitās devušies apmēram 25% valsts iedzīvotāji. “No valsts izbraukušas daudzas man zināmas meitenes. Vecāki cilvēki negrib pamest savu zemi, taču arī ārzemēs nonākušie vēlas atgriezties dzimtenē.”
Trīsdesmit septiņās dienās Ukrainas tauta parādījusi drosmi un varonību, stājoties pretī iebrucējiem. “Ļoti lepojos ar savu zemi un tautiešiem. Pirms tam nevarēju iedomāties, ka mūsdienu pasaulē iespējams tik nežēlīgs karš. Atsevišķi nevienu neizcelšu – aizmugurē pūles pieliek visi. Cilvēki varonīgi cīnās par savu zemi. Malači, lepojamies ar visiem!”