Poropats: "Otrais puslaiks bija mūsējais"

Silvano Poropats atzina, ka spēle bija ļoti smaga: "Spēle bija smaga gan psiholoģiski, gan garīgi, sevišķi pēc zaudējuma, kuru mēs cietām pirms tam. Runāju ar komandas spēlētājiem ļoti daudz, bet tik un tā varēja redzēt, ka sākums spēlei nebija labs un "VEF Rīga" spēlēja ar ļoti lielu enerģiju un atdevi. Mēs bijām tā kā aizmiguši un visu laiku atpalikām par vienu soli no "VEF" komandas gan uzbrukumā, gan aizsardzībā. Pēc pirmā puslaika mēs saņēmāmies un kad uz laukuma atgiezās Artūrs Strēlnieks un Mārtiņš Meiers, tad atradām spēkus turpināt spēli. Cīņa laukumā bija ļoti spraiga un tas komandai deva papildus enerģiju. Domāju, ka otrais puslaiks bija mūsu pusē. Mēs jau spēlējām daudz pārliecinošāk, jautājums bija tikai, vai mēs spēsim tā arī noturēties pret Rīgas komandu līdz galam." Tieši Jānim Strēlniekam Poropats vēlējās uzticēt pēdējo metienu: "Beigās mēs neko lielu vai īpaši gudru neizdarījām, vienkārši iedevām bumbu Jānim, jo mēs viņam uzticējāmies, ka viņš īstenos šo metienu. Protams, viņš to arī realizēja un mēs par to esam ļoti laimīgi un priecīgi." "Secinājums par šo spēli ir tāds, ka vēlos apsveikt jaunos spēlētājus un to, ka viņi parādīja īstu raksturu, jo spēle patiešām bija grūta. Vēlos viņus apsveikt ar iekļūšanu BBL "Final Four", kas ir ļoti būtiski." Poropats piebilda, ka uz "Final Four" viņi nedosies kā pastarīši, bet gan centīsies darīt visu iespējamo un spēlēšana šeit jaunajiem spēlētājiem būs liels ieguvums.

Arī Jānis Strēlnieks piekrita trenerim, ka spēles sākums nebija izdevies: "Sākums bija baigi trakais, visi izskatījāmies kā pārkarsuši. Uzbrukumā nekas neizdevās. It kā varējām kompensēt to ar aizsardzību, bet to neizdarījām. Ļāvām viņiem izplesties, visi meta iekšā, un jau sākumā bija mīnus astoņpadsmit. Pēc tam treneris mūs labi salamāja, sevi arī kaut kā uzvilkām, un pamazām pamazām pa solītim tikām atpakaļ. Pēdējā ceturtdaļa jau bija ļoti līdzīga. Tur mums beigās tomēr laime uzspīdēja vairāk." Jautāts par paša izdarīto izšķirošo metienu, Strēlnieks atbildēja, ka viss neesot izdevies, kā treneris bija plānojis minūtes pārtraukumā: "Bija uzdevums iet līdz groza apakšai, bet es pats nedaudz saminstinājos. Tomēr neveikls metiens iekrita un vinnējām."

Valdis Valters: "Vēlos apsveikt "Ventspili" ar iekļūšanu "Final Four". Viegli viņiem tas nenāca, jo mēs bijām līdzvainīgi šajā grūtajā cīņā. Ja vien šāds basketbols būs, es domāju, ka mēs varētu atgriezt skatītājus atpakaļ tribīnēs. Šādu bezkompromisa cīņu es ilgi neatceros, sevišķi tās pēdējās sekundes, kur kādas desmit sekundes bumba bija pa zemi un visi līdaciņās leca, tas tikai stimulē atdzimšanu kaut kādā formā. Kas attiecas uz pašu spēli, tad mēs kontrolējām gandrīz visu spēli, pašās beigās svari aizgāja uz vienu pusi uz otru pusi. Mēs iemetām diezgan grūtu metienu un "Ventspils" iemeta pēdējo metienu, bet ļoti grūtu, tā kā praktiski beigās visu izšķīra veiksme." Tā pat Valters atzina, ka spēlei viņi bija labi gatavojušies un viss iecerētais strādāja labi, vienīgi uzvarēt iespējams liedza Makalaga soda metienu procents (6/16), kurš Ventspilī neesot no tiem labākajiem. Valters arī minēja, ka rezervisti nav spējuši iejusties spēlē: "Ja nav rezervistu, kas tevi var nomainīt adekvāti un izšķiras "Final Four" liktenis, muļķīgi būtu riskēt un likt rezervistus. Spēle paietu pavisam citādā ritmā. Nebija tādu spēlētāju, kas adekvāti varētu nomainīties. Taču resursi, kas man bija, es maksimāli izmantoju."