Layout: current: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Esports\CustomizationSource512 ), alternative: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Esports\CustomizationSource512), Fid:107, Did:0, useCase: 3

"Dinamo" basketbolā. Celsim Krievijas līmeni?

Māris Noviks
Māris Noviks @MarisNoviks

"Dinamo" basketbolā. Celsim Krievijas līmeni?
Sergejs Černovs
Foto: AP

Angļu teiciens vēsta, ka nevar apēst torti un vienlaicīgi to atstāt uz galda. Līdzīgā krievu izteicienā cilvēkam gribas gan zivi apēst, gan...

Šķiet, vismaz divas lietas reizē grib paveikt cilvēki, kas aizstāv Latvijas dalību Krievijas rosinātājā Apvienotajā basketbola līgā (AL). Proti, izveidot vīriešu basketbola superklubu, kas vienlaikus būtu nacionālās valstsvienības stūrakmens. Doma par savu „Panathinaikos” vai „Maccabi” ir vilinoša, taču krietni vien pārsteidzīga. Īsi izklāstīšu, kāpēc.

Pagājušajā nedēļā jauno līgu Aleksandra Gomeļska turnīra preses konferencē kārtējo reizi piesauca Krievijas Basketbola federācijas šefs Sergejs Černovs. Ilggadējais Austrumu kaimiņvalsts basketbola stūrmanis ideju par kontinentālu basketbola līgu lolo jau gadiem. Pēc 2007. gada pavasara aplēsēm, turnīram vajadzēja startēt jau šoruden, taču decembrī būs vien iesildīšanās sacensības, kurām nākamgad plānoti vairāki turpinājumi. Černovs uzskata, ka jāveido divas līgas. Rietumu līgā piedalītos maksimums sešas Krievijas labākās komandas, kā arī Lietuvas (Kauņas „Žalgiris”), Polijas (Sopotas „Prokom”), Ukrainas (Kijeva, Mariupole) un Latvijas pārstāvji. Austrumu līgā sacenstos klubi no Kazahstānas, Ķīnas, Azerbaidžānas, Irānas. Globāls vēriens, iespējams, Centrālāzijas stilā, kad rezultāta panākšanai līdzekļus neskaita.

Tik tālu viss jauki. Pirmais pārrunu posms noslēdzies, interesenti apzināti. Arī finanšu jautājumā, Černova vārdiem runājot, panākta savstarpēja sapratne ar struktūrām, kas finansētu grandiozo projektu. Līdzās finansējumam galvenais izaicinājums ir turnīra formāta noteikšana, lai...netraucētu Krievijas klubiem piedalīties nacionālajā čempionātā.

Tālāk argumenti sāk atkārtoties. Gan Krievijas federācijai, gan klubiem, pirmkārt, rūp sava līmeņa paaugstināšana. Lieliski, tikai pašu čempionātā stipru klubu trūkst. Ir divas grupas – CSKA, Maskavas „Dinamo”, „Himki”, Ļubercu „Triumf”, Perma, Kazaņa un pārējie. No konkurences trūkuma ciešot līderi, tāpēc jāpiesaista spēcīgi kaimiņvalstu klubi, kas startē Eirolīgā un ULEB Kausā. Te arī potenciālais Latvijas superklubs.

Kur slēpjas ieguvumi? Pareizāk sakot, vispirms kļūtu redzami lielāki izdevumi. Lai nopelnītu naudu, tā jāiegulda. Šajā gadījumā atraujot līdzekļus LBL un SEB BBL. Otrkārt, ar pašreizējiem budžetiem nepietiks, bet līdzināšanās Krievijai nepalīdzēs. Kaimiņu finansiāli un organizatoriski spēcīgākā struktūra – Maskavas CSKA – pērn lepojās ar 50 miljonu dolāru budžetu, no kuriem atpelnīja līdz 20%. Pārējiem krievu klubiem šī attiecība ir daudz sliktāka, lai neteiktu, ka dažreiz gandrīz nav. Papildus divas trešdaļas vienību nāktu no Maskavas un tās apgabala, kur, izņemot CSKA, spēļu apmeklējums nav saucams par spīdošu.

Kaimiņos lielprojektam atsaucies Kauņas „Žalgiris”, taču tas nenozīmē, ka dienvidnieku pēdās jāskrien latviešiem. „Žalgira” gadījumā nereti piesauc vājo kauņiešu interesi par Baltijas līgas latviešu un igauņu komandām, taču sliecos domāt, ka tā vairāk ir nepietiekama vietējo izdarība, arī stereotipi. Ne velti Lietuvā jaunas halles uzslietas Viļņā, Šauļos, tagad Paņevēžā, kamēr Kauņā gaisa pilis vairāk celtas vārdos.

Krievijas čempionāta un konkurētspējas balstīšana, kaimiņu izmaksu/efektivitātes koeficients, pievienošanās gadījumā neskaidrība par LBL/SEB BBL nākotni liek apšaubīt ideju par Latvijas kluba dalību Apvienotajā līgā. Apzināti neminēju sociālpolitisko ietvaru, jo politika pārāk daudz jaukta ar sportu, taču vienu aspektu nevaru neatgādināt. Krievijā pēdējos gados populāra ir ideja par kaimiņvalstu apvienošanu savā orbītā ar sporta palīdzību. 2005. gadā Krievijas sporta ministrs Vjačeslavs Fetisovs vēstīja par priekšlikumu izveidot Eirāzijas hokeja līgu. Divus gadus vēlāk projektu iesaistīt Krievijas čempionātā citvalstu komandas svētīja toreizējais KF prezidents Putins un KHL ieguva reālas aprises. Neiztirzājot hokeja un basketbola atšķirības, piebildīšu, ka arī Černova projektam ir labas izredzes gūt atbalstu Kremlī. Kur līdz politikai nav tālu, bet par svešinieku var kļūt ātri...

Stranger in Moscow

  +2 [+] [-]

, 2008-09-23 15:36, pirms 16 gadiem
jāattīsta bbl, jāsūta krievi NA.... ja leiši piekritīs, tad cietīs arī viņi, jo augstais līmenis būs pieejams maksimusm 2komandām, bet tad ļoti cietīs parējais basis un nebūs kur audzēt jauno paaudzi, aizies dirsā ar visu savu izlasi utt

     [+] [-]

, 2008-09-23 15:44, pirms 16 gadiem
Kaimiņu finansiāli un organizatoriski spēcīgākā struktūra – Maskavas CSKA – pērn lepojās ar 50 miljonu dolāru budžetu, no kuriem atpelnīja līdz 20%. Pārējiem krievu klubiem šī attiecība ir daudz sliktāka, lai neteiktu, ka dažreiz gandrīz nav. Papildus divas trešdaļas vienību nāktu no Maskavas un tās apgabala, kur, izņemot CSKA, spēļu apmeklējums nav saucams par spīdošu.

Tieši tā! Viņi vienkārši vēlas piesaistīt skatītājus ar skaļiem nosaukumiem kā Kauņas Žalgiris, Kijevas Budivelnik, VEF Rīga(par 95% esmu pārliecināts, ka tāds būtu šīs superkomandas nosaukums, ja tāda tiktu izveidota). A kāda mums daļa gar viņu problēmām? Savējo trūkst?
Pat apvienojot Baronu un ASK nesavākt tādu budžetu ka Kauņai, nerunājot jau par Krievijas klubiem. Tikai divreiz mazāk savējo spēlētāju tiktu pie spēlēšanas, bet leģionāri tāpat būtu otrās šķiras, jo labākiem tapat naudas nebūtu.

P.S. Arī CSKA un Dinamo Eirolīgas mājas spēlēs ne vienmēr tribīnes bija pilnas.

  +1 [+] [-]

, 2008-09-23 15:49, pirms 16 gadiem
nu nevaig mums nekādu krievijas čempionātu un slēgta tēma. Latvijas un Baltijas basketbola attistibai tas butu pamatigs trieciens. Vietējie turniri izzustu un pielidzinatos hokeja un futeņa situācijai.