Zane Tamane: Prieks par 2012.gadā izdarīto, bet nākamvasar turēšu īkšķus par meitenēm

Tituls, gandarījums, laba statistika Eiropas prestižākajos turnīros – laba sezona gan statistikā, gan izjūtās?

Jā, būtu grēks sūdzēties! Paldies treneriem un komandas biedrenēm visās komandās, kurās vien iznāca spēlēt. Patiešām paveicās strādāt ļoti labu speciālistu vadībā un spēlēt kopā ar lieliskām partnerēm. Arī rezultāti bijuši labi. Turcijā veiksmīgi nospēlējām nacionālajā čempionātā, varbūt varējām mazliet labāk startēt Eirolīgā. Ar Latvijas izlasi caur adatas aci tikām uz Eiropas čempionātu. Krievijā sokas aizvien labāk.

Pavasarī otro reizi karjerā mēģināji nostiprināties WNBA komandā, taču drīz vien atgriezies Latvijā...

Nepaveicās – pirmajā treniņā iedzīvojos traumā. Savainotā vieta sāpēja, bet, galvenais, palika psiholoģiskās sekas – pazuda pārliecība, radās diskomforts. Netiku galā ar sevi. Uz Ameriku braucu ar lielām cerībām, taču pievīlos.

Lēmums vēlreiz iekarot WNBA bija kļūda?

Nedomāju, ka tā bija kļūda. Vienkārši apstākļi sakrita nelabvēlīgi. Basketbolā neiztikt bez veiksmes. un šoreiz tā no manis novērsās. Nekas, toties varēju palīdzēt Latvijas valstsvienībai. Cik nu tas bija manos spēkos.

Pēc lielajā pārmaiņām sastāvā Eiropas čempionāta kvalifikācijas turnīrs tika gaidīts ar lielām bažām, taču iznāca labāk, nekā daudzi domāja – piecas uzvaras astoņās spēlēs un ceļazīme uz finālturnīru Francijā bija rokā!

Jā, pašām bija prieks, ka spējām saņemties un nospēlēt labi. Varbūt ne visas spēles vienādi, bet galvenais, ka sasniedzām mērķi. Jaunās meitenes pierādīja, ka var cīnīties veiksmīgi – tikai jāļauj viņām spēlēt. Nav tā, ka kāda zvaigzne būtu neaizvietojama. Arī es tāda neesmu.

Gribēju jau vaicāt par izredzēm 2013.gada jūnijā Francijā, bet pēdējā piebilde liek kļūt uzmanīgam...

Jau vasarā izlases spēļu laikā pamazām nostiprinājās pārliecība, ka tas ir bijis mans pēdējais turnīrs valstsvienības sastāvā. Toreiz negribēju  uz karstām oglēm neko sasteigt. Bija vajadzīgs laiks, lai ieklausītos savā organismā, visu apsvērtu. Bet tagad esmu pieņēmusi lēmumu – nākamajā vasarā izlasē vairs nespēlēšu.

Parasti tik kardināli soļi tiek sperti pēc lielajiem turnīriem, nevis brīdī, kad vaigu sviedros iegūta ceļazīme uz basketbola svētkiem.

Jā, un patiešām daudz domāju arī par šo aspektu. Taču nemanot ir sakrājušās 13 vasaras, kuras esmu pavadījusi dažādās Latvijas izlasēs. Prāts varbūt vēl gribētu skatīties pasaules čempionāta virzienā. Man vienmēr bijis liels gods pārstāvēt Latviju un arī turpmāk turēšu īkšķus par meitenēm un, ja vajadzēs, palīdzēšu ar padomiem . Tomēr jūtu, ka ķermenim vairs nav nepieciešamā spēka un enerģijas. Patiesībā pēdējos gados basketbols sagādājis ne tikai patīkamas emocijas, bet arī sāpes un citas negatīvas sajūtas. Nepieciešama atpūta un arī tad nevar zināt, cik ilgi vēl varēšu spēlēt. 300 intensīvu treniņu dienas daudzu gadu garumā atstāj pēdas, un jāsāk domāt, ko darīšu un kā jutīšos pēc sportistes karjeras beigām.  To visu saliekot kopā nolēmu, ka došu vietu jaunajām spēlētājām – lai sajūt spēles garšu, atbildību un sasniedz to, ko nesasniedza mūsu paaudze.

Rudens tumsu un ziemas aukstumu reiz nomainīs pavasara vēsmas un, kas zina, varbūt tavas domas iegrozīsies savādāk?

Tas nav vienā dienā pieņemts lēmums. Ceru, ka mani sapratīs.

Vai noskaņu ietekmē tas, kā izvēršas karjera Krievijas klubā?

Izjūtu ziņā nav atšķirība starp Turciju vai Krieviju. Visur pret labākajām komandām ir stingras prasības, visur jācīnās par augstiem mērķiem. Šogad to daru Orenburgas komandas sastāvā, bet, kā būs nākamajā sezonā – neviens nezina. Redzēs, kā jutīšos pēc sezonas, kādi būs piedāvājumi.

Orenburgā spēlē jau arī 2009.gada sezonā. Šajā komandā atgriezies vai ieradies no jauna?

Pazinu pilsētu un kluba prezidentu, bet ar daudzām spēlētājām kopā tagad spēlēju pirmo reizi. Ir pilnīgi jauna komanda, pat no pagājušā gada sastāva palikušas tikai trīs meitenes, tāpēc daudz strādājam, lai uzlaboti savstarpējo saprašanos laukumā. Mērķi ir ļoti augsti, pagaidām nav gājis tik labi, kā gribētos. Bet nekas vēl nav arī zaudēts.

Eirolīgā esot uzvarējušas piecās spēlēs no astoņām, Krievijas čempionātā – sešās no deviņām. Vēl par maz?

Orenburas komanda Eirolīgā nekad nav spēlējusi finālturnīrā, bet tagad tāds mērķis ir izvirzīts – jāiekļūst Final 8, kas, starp citu, notiks mums „kaimiņos” – Jekaterinburgā. Ja izdosies, centīsimies iet soli pa solim uz priekšu. Krievijas čempionātā tēmējam uz otro vietu. Patlaban esam ceturtās – ir, kurp tiekties. Konkurence ir ļoti asa. Manuprāt, vismaz piecas sešas Krievijas komandas varētu sekmīgi spēlēt Eirolīgā. Visām labas amerikānietes, vieglu spēļu te nav.

Ar savu sniegumu esi apmierināta?

Arī man reizēm pietrūks īstas saskaņas ar partnerēm, vēl meklēju savu vietu komandā, tāpēc noteikti var labāk. Tagad dažas dienas pavadīju Rīgā un, jācer, tas nāks par labu. Redzēs – vēl jau puse sezonas priekšā. Jādomā pozitīvi un jāstrādā – tad viss būs labi.

Guntis Keisels, basket.lv

Zane Teilāne-Tamane Latvijas valstsvienībā debitējusi 2001.gada 8.maijā Tallinā spēlē ar Igaunijas izlasi

Aizvadījusi 125 spēles (trešais rezultāts), kurās guvusi 1037 punktus

10 FIBA turnīros – Eiropas čempionātos un olimpiskajā turnīrā – aizvadījusi 65 spēles, kurās guvusi 518 punktus, izcīnījusi 460 atlēkušās bumbas un bloķējusi 79 metienus

Pārstāvējusi Latviju Eiropas čempionāta finālturnīros 2005., 2007., 2009. un 2011.gadā (35 spēles, 277 punkti, 216 atlēkušās bumbas, 38 bloķēti metieni) un Pekinas olimpisko spēļu turnīrā 2008.gadā)

Valstsvienības rekordiste oficiālajās spēlēs: 24 atlēkušās bumbas (2012.gada 11.jūlijā mačā ar Somiju), 5 bloķēti metieni (2011.gada 2.jūlijā ar Lietuvu)