LSBL novembra spēlētāja – Liene Bernsone
26 gadus vecā SK Cēsis centra spēlētāja novembrī četrās LSBL spēlēs savai komandai palīdzējusi tikt pie trim uzvarām, vidēji laukumā pavadīdama 32 minūtes, gūdama 12,5 punktus, izcīnīdama 11,5 atlēkušās bumbas, izdarīdama 1,1 rezultatīvu piespēli, izprovocēdama 3,8 pretinieku piezīmes un nopelnīdama lietderības koeficientu 19,2.
Tev ir pagarš CV ka Latvijas jaunatnes izlašu dalībniecei, bet LSBL spēlē pirmo gadu. Kāda bijusi līdzšinējā karjera?
18 gadu vecumā pēc sporta skolas Rīdzene absolvēšanas aizbraucu uz Ameriku. Četrus gadu mācījos un spēlēju universitātē Florida International. Kad mācības tuvojās beigām, gribējās atgriezties Eiropā. Sāka nākt dažādi piedāvājumi no aģentiem, kuri solīja atrast klubus dažādās valstīs. Kādu brīdi svārstījos, bet galu galā nolēmu – kāpēc nepamēģināt?! Jauna pieredze, izaicinājums. Tā nokļuvu Francijā.
Kurā līgā?
NF2 – pēc spēka tā ir trešā līga. Varbūt neizklausās ļoti iespaidīgi, bet spēles līmenis ir pietiekami augsts. Patiesībā man nemaz nebija mērķa nokļūt pašā virsotnē. Gribējās novērtēt savas iespējas, iejusties. Francijā nospēlēju četras sezonas un esamu apmierināta.
Visu laiku NF2?
Jā, bet četrās dažādās komandās. Līguma nosacījumi ar katru gadu uzlabojās, visur daudz dabūju spēlēt, bija arī interesanta pieredze ar dažādiem treneriem. Otrajā sezonā kopa ar komandu izcīnījām tiesības pāriet uz augstāku līgu. Taču arī tur komandā drīkst spēlēt tikai viena ārzemniece. Kluba vadība pateica: labprāt gribētu, lai arī tu paliec, bet saproti, ka uz vienīgo vakanci gribam sameklēt kādu vēl labāku leģionāri...
Saprati?
Protams! Jau teicu, ka ar Francijā pavadīto laiku esmu ļoti apmierināta.
Kāpēc atgriezies Latvijā?
Gribējās mājās, jau jāsāk domāt par darba karjeru, arī veselību jāsakārto. Par spēlēšanu īpaši nedomāju, bet tad piezvanīja Ilze (Ose-Hlebovicka), piedāvājot uzspēlēt Cēsīs. Padomāju, un sapratu, ka nebūtu prāta darbs sportistes karjeru uzreiz nogriezt kā ar nazi. Iznācis ļoti labi: spēlēju un trenējos, paralēli esmu sākusi strādāt.
Šī sezona iznāk kā krustceles?
Tā var teikt. Nākotni nepareģoju – skatīsimies, kā veiksies laukumā, kā būs ar veselību. Aģents sola jebkurā brīdī atrast kādu komandu, bet pagaidām neesmu noskaņota nekur braukt.
Kāds iespaids par LSBL čempionātu?
Savādāk, nekā Francijā. Tur komandas bija spēkos vienlīdzīgākas, te vienu dienu jāspēlē ar TTT Rīga, bet citu – ar U18 izlasi. Ļoti atšķirīgs meistarības līmenis un mērķi.
Cēsu komanda, šķiet, ir pa vidu starp LSBL galējībām – TTT pamatīgi zaudējāt, bet citas konkurentes uzvarat. Tiesa, ne vienmēr ļoti pārliecinoši...
Sezonas sākumā nebijām saspēlējušās, tāpēc dažas uzvaras nāca pasmagi. Bet treniņos ieguldītais darbs ir nesis augļus un divas pēdējās spēles jau bija labas.
Vai tas nozīmē, ka ar TTT Rīga nākamajā mačā cīņa būs spraigāka?
Nāks laiks, nāks padoms. Savas kļūdas tagad zinām, vēl ir laiks tās izlabot. Spēļu jau būs daudz – vismaz trīs.
Savulaik esi spēlējusi jaunatnes izlasēs, 2005.gadā kļuvusi par Eiropas U20 čempionāta bronzas laureāti, bet valstsvienībā spēkus neesi izmēģinājusi. Tas vēl varētu notikt?
Nav jau atkarīgs tikai no manis! Kad spēlēju Francijā, intereses par mani nebija, jo daudzas meitenes taču spēlē augstākā līmenī. Katrā ziņā būtu interesanti piedalīties vismaz treniņos – pārbaudīt, ko varu. Tas būtu liels gods. Redzēs, kāda būs šī sezona – varbūt iespēja vēl radīsies.
Guntis Keisels