Aigars Nerips: "Trenēt Baško-Melnbārdi un TTT spēlētājas ir gods"

Vai izdevies sezonu aizvadīt bez lieliem savainojumiem?
Nē, savainojumu bija daudz. Sakrājoties mazajiem sīkumiem, pienāca spēles, kuras nācās izlaist. Nebija tādu situāciju, kur spēlētājas izkrita ārā uz visu sezonu, taču daudzos gadījumos varēja vēlēties, lai spēlētāju veselība būtu labāka. Neskatoties uz visām problēmām, spēlētājas kapājās un par viņām saku vislielāko “Paldies!”

Ja pareizi atceros, šī ir TTT atjaunošanas desmitgades sezona un tā bija obligāti jābeidz ar uzvaru. Sezonas gaitā mums izdevās vairākas lieliskas spēles. Daudzas lietas izdevās, taču pāris (nespertie) soļi joprojām kremt. Domāju, ka visām spēlētājām ir, pēc kā tiekties. Paldies kluba vadībai un cilvēkiem, kuri atbalstīja komandu jebkurā brīdī.

Sezonas lielāko daļu mums klājās labi. Nacionālā čempionāta spēlēs risinājām citus uzdevumus nekā Eirokausos un Austrumeiropas līgā, taču ļoti labi, ka varējām spēlēt augstāka līmeņa turnīros. Ieguvām labu spēļu praksi cīņās pret līdzvērtīgiem pretiniekiem – tikai tā iespējams soļot uz augšu.

Ceru, ka nākamsezon būs vēl kāds jauns risinājums, kas palīdzēt vairot spraigo spēļu skaitu. Tas nepieciešams gan, lai tribīnēs būtu vairāk skatītāju, gan radītu izaugsmes iespējas spēlētājām un treneriem.

Komandā šosezon spēlēja Latvijas un Lietuvas valstsvienību kapteines – Gunta Baško-Melnbārde un Giedre Paugaite. Cik liela ir personību nozīme komandas veidošanā?
Katra spēlētāja ir atšķirīga kā cilvēks, taču visas izpildīja dotos uzdevumus. Man bija gods viņas trenēt. Spēlētāju pašatdeve treniņos bija ideāla pirms jebkuras spēles. Spiediens saglabājās līdz sezonas beigām – jebkurā spēlē. Esam pieraduši, ka mums jāuzvar katrā spēlē, neskatoties uz blakus apstākļiem. Uz to arī virzījāmies. Paldies visiem cilvēkiem, kuri bija blakus.

Nākamais solis ir darbs valstsvienībā un gatavošanās Eiropas čempionātam Čehijā.
Valstsvienības galvenais treneris Mārtiņš Zībarts visam pieiet ļoti skrupulozi. Pienākumi izlasē ir kārtīgi sadalīti un esam atraduši labu kopvalodu arī ne tik priecīgos brīžos, kā gadījās pēc zaudējuma (Eiropas čempionāta kvalifikācijas spēlē) Slovēnijā.

Centīsimies visas iespējas izmantot par 100%. Pirmkārt, ar attieksmi treniņos. Jāstrādā tā, lai varētu pārspēt ar vārdiem un tituliem bagātākas komandas. Tāds ceļš Latvijas izlasei bijis vienmēr un tāds tas būs arī tagad.

U20 izlase?
Komandas sastāvā vēl iespējamas ļoti lielas izmaiņas. Izmaiņas sastāvā noteiks arī rezultātu, taču centīsimies atkārtot pagājušajā gadā iespēto un iekļūt pirmajā astoņniekā. Tas būtu apsveicams rezultāts, ņemot vērā kādu pieredzi pretī var pulcēt pretinieču komandas.

Jāpasaka paldies visiem jaunatnes treneriem un virslīgas treneriem, kuri cenšas un dara visu iespējamo, lai turētu sieviešu basketbolu virs ūdens. Pateicoties viņiem, ar visām komandām turamies A divīzijā un parādām labus rezultātus. Tas ir kopdarbs. Paldies visiem!

Kādos turnīros TTT nākamgad būtu jāspēlē?
Nebūtu korekti pateikt nē turnīriem, kuros esam iesākuši spēlēt. Mana vēlme – Baltijas valstu kopprojekts, apvienojot Latvijas, Lietuvas un Igaunijas labākās komandas vienā līgā. Tā būtu ļoti spēcīga ideja, kura palīdzētu izaugt spēcīgām komandām. Laikam nākamgad tas vēl nenotiks.

Daudz būs atkarīgs no funkcionāriem – kā viņi spēs vienoties, kādu ceļu izvēlēsies. Treneru viedokļi ir zināmi, daudzi piekristu spēlēt apvienotā Baltijas valstu vai Austrumeiropas līgā. Domāju, ka līgas izveide celtu basketbola līmeni visās trīs valstīs.

Latvijas-Igaunijas līgas izveide pirmajās pāris sezonās veicināja izaugsmi – bija vairāk interesantu, konkurētspējīgu spēļu. Tāds virziens jāizvēlas arī turpmāk. Paldies arī visiem cilvēkiem, kuri atspoguļo sieviešu basketbolu. Tas ir ļoti svarīgi.

Izskatās, ka Latvijas-Igaunijas līga lielāko ieguvumu devusi jaunatnes izlasēm, kamēr pieaugušo konkurencē līmeņi ir ļoti atšķirīgi.
Kamēr Igaunijas čempiones “ECLEX/1182 Tallinn” spēlēja labākajā sastāvā, ieguvēji bija visi (vienīgā igauņu komanda, kura sagādāja zaudējumus gan Cēsīm, gan TTT – Sportacentrs.com). Mums tobrīd bija mazāk leģionāru, pretiniecēm bija vairāk Igaunijas valstsvienības spēlētāju. Kadetes un juniores bija lielākās ieguvējas. Tagad jāsper nākamais solis.