Aldaris LBL ceturtā finālspēle: intrigas temperatūras noskaidrošana

Guntis Keisels 2014-05-14 13:25

Aldaris Latvijas Basketbola līgas finālsērijas nākamā soļa prognozēšana, pamatojoties uz vēsturiskajām analoģijām, asumu zaudējusi pēc trešās spēles, kuras iznākums par izteiktu favorīti padarījis BK „Ventspils” komandu. Atgādināšu, ka visos astoņos gadījumos, kad rezultāts pēc divām spēlēm bijis neizšķirts, LBL finālsērijā virsroku guvuši trešās spēles uzvarētāji. Bet – statistikas mācības ir interesantas, tomēr ne tās automātiski padara par čempioniem „Ventspili”, ne bezcerīgi noraksta „VEF Rīga” izredzes atspēlēties un tradīciju lauzt. Viss pašu komandu rokās, kājās un, pats būtiskākais – galvās.

Ja reiz sākām ar vēstures mācībām, tad kādu brīdi pie tām paliksim.

Tātad – četros gadījumos no astoņiem kuros finālsērija attīstījusies pēc scenārija 1:1, 2:1, nākamajā solī rezultāts kļuvis 2:2. Talsu „Metropole” 1996.gadā, „Barons /LMT” 2009.gadā un „VEF Rīga” 2010.gadā izmantoja sava laukuma priekšrocības, bet BK „Ventspils” 2011.gadā pārliecinoši uzvarēja izbraukumā „Arēnā Rīga” (93:55). Turpinājumā virsroku gan tik un tā guva ceturtās spēles zaudētāji.

Savukārt četros gadījumos rezultāts no 2:1 kļuva par 3:1 („ASK/Brocēni-LMT” savā laukumā 1998. un 1999.gadā, „Barons/LMT” 2008.gadā un „VEF Rīga” izbraukumā 2013.gadā) un tad nu gan zaudētājiem sērijas gaitu izlīdzināt vairs neizdevās (trīsreiz 4:1, vienreiz 4:2).

Finālsēriju vēsturē bijuši vēl četri gadījumi, kad pie 2:1 pēc trešās spēles nonākts pēc vienas komandas uzvarām pirmajās divās spēlēs. Trīs reizes līderi tikuši pāri klupienam trešajā mačā, panākot 3:1, tiesa, vienā no šiem trim gadījumiem trešā uzvara palikusi pēdējā (leģendārā 1995.gada sērija, kad „SWH/Brocēni” pret „Bonus” atspēlējās no 1:3; veiksmīgā pieredze bijusi BK „Ventspils” 2003.gadā, „ASK Rīga” 2007.gadā). Vēl vienu reizi 2000.gada pavasarī „Brocēni” pēc diviem zaudējumiem Ventspilī, divreiz uzvarēja „Daugavas” sporta namā, panākot 2:2 (pēc tam „boči” atspēlējās vēlreiz, kapitulējot tikai septītajā spēlē Ventspilī – vienīgais gadījums LBL vēsturē, kad komandas konsekventi uzvarēja savā laukumā un sērijas iznākumu būtībā izšķīra sezonas gaitā iegūtās mājas priekšrocības).

Rezumējot: no minētajiem 12 gadījumiem, kad ceturtā spēle sākusies pie rezultāta 2:1, sešas reizes uzvarējuši nākamie sērijas uzvarētāji, sešas – topošie zaudētāji.

Finālsēriju ceturtās spēles notikušas vēl septiņas reizes un piecos gadījumos tās bijušas pēdējās (4:0 – 1997.gadā „ASK/Brocēni-LMT”, 2002., 2004., 2005. un 2006.gadā BK „Ventspils”). Divas reizes favorīti paklupuši, atliekot titula iegūšanu uz nākamo spēli (2001.gadā BK „Ventspils”, 2012.gadā „VEF Rīga”).

Tiktāl – vēsturiski statistiskā pieredze, kurai šovakar „Arēna Rīga” laukumā, protams, nozīmes nebūs.

Ceturtās spēles (un visas finālsērijas) likteni, lielā mērā izšķirs basketbola nianses – metienu precizitāte, kas pirmajos trijos mačos krietni labāka bijusi mājiniekiem (skat. statistiku: http://basket.lv/lbl1/show-game?game_id=2895507&season_id=87431#mbt:63-400$t&0=1), izveicība cīņā pie groziem (tāda pat izteikta tendence – pārsvars laukuma saimniekiem) un spēles disciplīnas kvalitāte.

Bet visvairāk – tāda statistikā netverama parādība, kā komandas gars un kopīga vēlme sasniegt mērķi. Arī šai ziņā līdz šim visas trīs reizes labāk izskatījušies mājinieki, bet tas nenozīmē, ka „VEF Rīga” pārsvars „Arēnā Rīga” būtu akmenī iecirsts. Čempionu raksturi laukumā ik reizi jāpierāda no jauna un arī „Ventspils” iespējas to izdarīt ir atkarīgas tikai no pašiem. Kam izdosies labāk, tam piederēs iniciatīva sērijā. Iespējams, pat neatkarīgi no rezultāta.

Guntis Keisels, basket.lv