Aldaris LBL Decembra spēlētājs: Edgars Jeromanovs

Edgars Jeromanovs: „Patīkams pārsteigums, bet noteikti uzraksti, ka šī balva ir visas komandas nopelns! Statistikai īpaši nesekoju, kā individuāli veiksmīga prātā palikusi tikai spēle Liepājā. Taču vislielākais prieks par to, ka labi klājas visai komandai. Gan Latvijā, gan pēdējos mačos Baltijas līgā, kur pēdējā laikā esam uzvarējuši Somijas un Igaunijas čempionus. Progresējam – tas jau pats galvenais.

Pēc ne visai veiksmīgā sezonas sākuma – viena uzvara četrās spēlēs – esat uzvarējuši 11 mačos pēc kārtas. Kā izskaidro šādu progresu?

Sezonas sākums bija pagrūts – daudz jaunu spēlētāju, jauns galvenais treneris ar savām prasībām un jaunām sistēmām. Dabiski, ka spēle uzreiz nevedās tik labi, kā gribējām. Turklāt sagadījās tā, ka tieši čempionāta ievadā mums bija stipri pretinieki – Liepāja, Ventspils, Jēkabpils... Bet – strādājām, saglabājām pacietību, turklāt pirmās uzvaras nostiprināja pārliecību, ka strādājam pareizā virzienā.

Bija kāda īpaša spēle, kas iezīmēja lūzumu komandas attīstībā?

Pēc zaudējuma Jēkabpilī kārtīgi izrunājāmies. Pamatdoma – lai šādas neveiksmes nekļūst pašsaprotamas. Acīmredzot pieņēmām pareizus lēmumus.

No otrās pozīcijas tabulā var optimistiski skatīties uz augšu, un var arī piesardzīgi mest aci uz sekotājiem...

Mēs ar abām kājām joprojām stāvam uz zemes. Jā, bilance ir ļoti laba, bet skaidrs, ka uz Aldaris LBL vidējā fona neesam favorīti, kuri var uzvarēt arī sliktā dienā. No mums neviens īpaši nebaidās un jābūt gataviem, ka turpmāk pretinieki būs īpaši motivēti. Mūsu ieroči – cīņasspars, saliedētība, spēles disciplīnas ievērošana. Centīsimies nezaudēt uzņemto ritmu.

Kā jūties, pēc četru sezonu pārtraukuma atgriežoties Latvijas līgā?

Labi, protams! Biju jau aizmirsis, kāda ir sajūta Ziemassvētkus svinot mājās. Draugi un radi bieži var atnākt uz spēlēm. Basketbols Latvijā kļuvis interesantāks. Neklātienē salīdzināt grūti, tāpēc neriskēšu teikt, kur komandas spēcīgākas – Zviedrijā, kur nospēlēju pēdējos trīs gadus vai Latvijā. Prieks, ka daudzās komandās toni un rezultātu nosaka vietējie spēlētāji.

Ar daudziem iznācis iepazīties tikai tagad?

Arī dzīvojot Zviedrijā sekoju līdzi norisēm Latvijas basketbolā, tāpēc milzīgu pārsteigumu nav. Tiesa, laukumā ar daudziem šogad iznācis satikties pirmo reizi.

Uz Jūrmalas komandu nāci, kā uz medaļu pretendenti?

Kā uz komandu, kura ar veiksmīgo sniegumu pērn savu latiņu pacēlusi ļoti augstu. Kurai nav superzvaigžņu, bet ir labi spēlētāji, kuri grib progresēt katrs atsevišķi un visi kopā. Pērn redzēju jūrmalnieku spēles – gan uzvaru pār „VEF Rīga”, gan ceturtdaļfināla sēriju ar „Valmieru”, gan citus izslēgšanas mačus. Ļoti patika, kā komanda cīnās, un šogad gribas izdarīt to pašu. Pagaidām izdodas. Bet tas nav tikai mans vai vēl kāda spēlētāja nopelns. Stipri esam tikai visi kopā.

Trenējies un spēlē profesionāļa režīmā?

Jā. Un vēl, protams, esmu tēvs uz pilnu slodzi – sešgadīgajam puikam un nesen dzimušajai meitiņai. Vēl viens iemesls, kāpēc ir labi spēlēt mājās.

Šosezon vēl priekšā četrarpus aizraujošu cīņu mēneši, bet aiz kalniem nav arī septembris un EuroBasket’2015 Rīgā. Viena Eiropas čempionāta pieredzes tev jau ir...

Jā, ar Latvijas izlasi saistās vislabākās atmiņas – labs darbs kopā ar savējiem, pozitīvas emocijas. Lieliski, ka Eiropas čempionāts notiks pašu mājās. Tā ir iespēja, kas tik drīz neatkārtosies. Noteikti būšu klāt un atbalstīšu mūsējos. Pašam piedalīties? Par to īpaši nedomāju. Pirms diviem gadiem personisku iemeslu dēļ palūdzu trenerim Bagatskim brīvu vasaru, pērn viņš pats mani vairs neaicināja. Jebkurā gadījumā tagad, ziemā, par izlases tēmu runāt pāragri. Pagaidām visa uzmanība pievērsta klubam.