Aldaris LBL Decembra spēlētājs – Rinalds Sirsniņš
BK Jēkabpils saspēles vadītājs decembrī palīdzēja komandai izcīnīt četras uzvaras piecās spēlēs (sesto – pār U18 izlasi – jēkabpilieši izcīnīja bez Rinalda), vidēji spēlē laukumā pavadot 33 minūtes 48 sekundes, gūstot 12 punktus, izdarot 6,6 rezultatīvas piespēles, izcīnot 5,8 atlekušās bumbas, pārķerot 1,8 bumbas, nopelnot efektivitātes koeficientu 15,6 un izpelnoties konkurentu treneru komplimentus par lielu ieguldījumu komandas spēles stabilizēšanā.
Vai pats esi gandarīts par veiksmīgo atgriešanos Latvijā?
Vislielākais prieks par to, ka mums visiem kopā izdevās strauji uzlabot BK Jēkabpils bilanci un pozīcijas tabulā. Manuprāt, sezonas sākumā tās bija neadekvāti sliktas. Komandā bija sapulcēti pieredzējuši un labi spēlētāji, bet bieži pietrūka kaut kādu sīkumu, varbūt arī veiksmes, lai galotnēs uzvarētu. Taču pamazām viss sakārtojās un, nebūtu gadījies sāpīgais klupiens Jelgavā, decembris mums būtu bijis izcils mēnesis.
Kā pietrūka pašam, lai noturētos Mikolajevas komandā Ukrainā, kur sāki šo sezonu?
Sezonu sākām labi, bet tad gadījās bedre – gan visai komandai, gan arī man pašam. Netiku pie liela spēles laika, bet, lai veiksmīgi spēlētu, man ir vajadzīga trenera uzticēšanās un daudz minūtes laukumā. Nesaku, ka treneris Agris Galvanovskis man neuzticējās, tomēr īsti iespēlēties neizdevās, kluba vadība pieprasīja pārmaiņas un izvēle krita uz mani.
Iznāk, ka zaudētāju šajā situācijā nebija – mikolajevieši sāka uzvarēt, bet tu esi atradis sev vietu Jēkabpilī...
Par Mikolajevas komandas uzvarām nebrīnos. Komandā ir daudz jaunu spēlētāju, kuriem strauji vajadzēja apgūt jaunus taktiskos variantus. Tam bija vajadzīgs laiks. Tagad, kad visi iespēlējušies, rezultāti uzlabojušies. Bet arī pašam grēks sūdzēties. Ja reiz bija lemts atgriezties, tātad tas noticis uz labu.
Vai jēkabpilieši par tevi sāka interesēties tikai rudenī?
Pirmās sarunas bija jau vasarā, taču toreiz nevienojāmies. Tagad bija labs piedāvājums visādā ziņā. Svarīgi arī tas, ka man palikušas labas atmiņas par kopdarbu ar treneri Teteri.
2010.gads un Barona čempionu tituls?
Protams, tādas lietas jau nevar tik ātri aizmirst! Zināju, ko no manis gaida, zināju, kādu basketbolu spēlēsim. Piekritu bez garas domāšanas un šo sezonu līdz galam pavadīšu Jēkabpilī.
Kā sadalījāt lomas ar Pīdžeju Hilu, kurš bija komandas līderis sezonas sākumā?
Varam papildināt cits citu – Hils ļoti labi jūtas ātrā spēlē, bet pozicionālā basketbolā viņam ir daži trūkumi, kas, iespējams, skaidrojami ar nepietiekamo pieredzi. Katrā ziņā nejūtamies kā konkurenti. Abi esam profesionāļi, kuriem jāpieņem un jāizpilda trenera lēmumi. Šai ziņā nekādu problēmu nav. Vismaz pagaidām, kamēr spēle sokas un lielākoties izcīnām uzvaras. Vēl gan priekšā sezonas lielākā daļa.
Kāds iespaids par Aldaris LBL pēc vairākām sezonām ārzemēs?
Sportiskais līmenis nav tik augsts, kā Polijā un Ukrainā, kur veiksmīgi varētu spēlēt tikai Latvijas labākās komandas. Tomēr tas nav slikts. Kā katrā līgā, arī LBL ir sava specifika – piemēram, ir daudz nestandarta komandu. Mums, piemēram, ir vieglāk spēlēt ar tabulā augstu esošo Valmieru, nekā, piemēram, Jelgavu vai Latvijas Universitāti, kam nav varenu centru, toties visi pieci spēlētāji ir bīstami no distances.
Aldaris LBL tabulā esat pakāpušies līdz ceturtajai vietai. Vai tēmējat vēl augstāk?
Par skaļiem mērķiem ikdienā nerunājam, bet uz katru spēli ejam cīnīties par uzvaru, nešķirojot pretiniekus.
[+] [-]
[+] [-]
+1 [+] [-]
Jebkurā gadījumā šis LBL mēneša spēlētāja pasākums no laika gala ir bijis - "mums sagribas, mēs dodam"
[+] [-]
Ljoti uzlaboja Jeekabpils sniegumu!
[+] [-]