OlyBet LBL Decembra spēlētājs – Aigars Šķēle
BK “Ventspils” aizsargs decembrī savai komandai palīdzēja uzvarēt trijās spēlēs, vidēji katrā laukumā pavadot 24 minūtes 50 sekundes, gūstot 9,3 punktus, izdarot 4 rezultatīvās piespēles un izcīnot 4 atlēkušās bumbas. Iepriekš klubu treneru balsojumā par OlyBet LBL mēneša spēlētājiem atzīti Andrejs Gražulis (BK “Ventspils”) un Jānis Blūms (“VEF Rīga”).
“Patīkams pārsteigums. “Ventspils” komandas spēle veidota tā, ka mums nav viena izteikta līdera. Katrā spēlē var izšaut jebkurš, sagādājot nepatīkamus brīžus pretiniekiem. Nejūtos tā, it kā būtu paveicis ko īpašu. Bet tāda atzinība, protams, ir patīkama.”
Vasarā, pieņemdams “Ventspils” piedāvājumu, ņēmi vērā šo komandas spēles īpatnību?
Protams. Treneris Kāris Muižnieks neslēpa, ka tiek komplektēta komanda, kas spētu ne tikai pakāpties augstāk par iepriekšējā sezona Latvijā sasniegt trešo vietu, bet arī cienīgi startētu Čempionu līgā. Tas nozīmē, kas vajadzīgi daudzi labi spēlētāji.
Konkurence nebaidīja?
Ja nebūtu redzējis, kā varu palīdzēt komandai, nebūtu gājis uz Ventspili. Sastāvs tiešām ir plašs un tas nozīmē, ka visā sezonas garumā katru dienu jābūt līmenī. Katrā treniņā, katrā spēlē. Tagad komandā esam septiņi “mazie” – katrs var uzņemties iniciatīvu, katrs grib spēlēt vairāk. Konkurence palīdz kļūt labākam un padara stiprāku komandu.
Kā izdodas sadalīt spēkus un uzmanību starp diviem turnīriem?
Vidēji iznāk divas spēles nedēļā un, tam gatavojoties, treniņi varbūt nav tik grūti. Katrā ziņā nekādas pārslodzes nav. Īpaši tagad, kad ierindā atgriezušies vairāki iepriekš savainotie spēlētāji.
Vai viegli pārorientēties no viena turnīra uz otru?
Latvijas līgā komandu līmenis ir paaugstinājies, uzvaras nenāk viegli, tāpēc nevaram atļauties nenoskaņoties. Kaut arī Čempionu līgas līmenis, protams, ir augstākais, kādā esmu spēlējis. Citi ātrumi, cita agresivitāte. Nav jau īpaši bagātas pieredzes bijis – “VEF Rīga” sastāvā dažas spēles VTB Vienotajā līgā, bet tad pats biju tāds pusklibs un nevarēju neko daudz palīdzēt.
Kura spēle pēdējā laikā visvairāk iespiedusies atmiņā?
Čempionu līgas spēle Polijā, kur pirmajā puslaikā zaudējām, tomēr spējām atspēlēties un pirmo reizi uzvarējām izbraukumā. Arī nupat izcīnītā uzvara Itālijā. Labs komandas darbs, kuram katrs var pielikt roku.
Pašsajūta atbilstoša komandas rezultātiem – viss kārtībā?
Atklāti sakot nesen bija tāds kā neliels pagrimums – mugura iesāpējās, pazuda asums. Bet esmu sācis atkal ieskrieties. Lielākais prieks par to, ka pirmo reizi pēdējos septiņos gados par sevi nekādi neatgādina ceļgali. Nesāp.
Īpaša “apkope”?
Nē, daru, ko vienmēr esmu darījis – cenšos nostiprināt kājas. Ja nu vienīgi – iepriekš, kad nesāpēja, likos mierā, līdz atkal parādījās problēmas. Bet tagad turpinu darboties, negaidot nelāgus simptomus. Dzīves pieredze (smejas).
Janvāris sola īpašu izaicinājumu – nākamsestdien cīņa ar “VEF Rīga” un Armandu...
Tā spēle, protams, būs īpaša – papildus komentāri nav vajadzīgi. Bet mums vispār tagad saspringts grafiks – svarīgas spēles Čempionu līgā ar grieķiem, frančiem un lietuviešiem. Pats turnīra sākums īsti neizdevās. Sanervozējāmies, nebijām pietiekami pārliecināti par sevi, tāpēc piedzīvojām vairākus minimālus zaudējumus. Bet nu jau esam atpakaļ spēlē, ar labām izredzēm iekļūt play-off. Centīsimies grupā tikt pēc iespējas augstāk.