Aldaris LBL Novembra spēlētājs – Raimonds Gabrāns
29 gadus vecais BK „Valmiera” saspēles vadītājs novembrī savai komandai palīdzēja uzvarēt piecās no sešām Aldaris Latvijas Basketbola līgas spēlēm, vidēji laukumā pavadot 31 minūti 38 sekundes, gūstot 13,2 punktus, izdarot 6,3 rezultatīvas piespēles, izcīnot 3,5 atlēkušās bumbas un sakrādams vidējo efektivitātes koeficientu 16,7.
Apsveicu ar uzvaru Aldaris LBL klubu treneru balsojumā! Vai paša izjūtas saskan ar šādu iznākumu?
Vairs nav tas vecums, kad gribas dzīties pēc individuālās statistikas. Nevaru nodalīt sevi no komandas un, manuprāt, pagaidām esam spēlējuši uz septiņnieku. Pasmagi sākām sezonu, bija jūtams, ka sastāvā pietrūkst vēl kāda spēlētāja. Pamazām esam ieskrējušies, klāt nākuši centri – Kaspars (Cipruss), tagad atgriezies Viktors (Iļjins). Vēl vajadzīgs laiks, lai saspēlētos, bet viss virzās uz labo pusi.
Kura spēle novembrī visvairāk palikusi atmiņā?
Zaudējums Jelgavā. Pašam tā bija neveiksmīga spēle – sasitu muskuli. Bet ne jau tāpēc zaudējām. Pašā sākumā ļāvām jelgavniekiem ieskrieties, un, kad viņi sajūt savu spēli, apturēt viņus ir ļoti grūti. Tā arī netikām pretiniekiem tuvumā. Par laimi, tas bija vienīgais zaudējums. Ak jā, vēl bija arī smagā neveiksme Somijā.
Pietrūkst spēka cīnīties divās frontēs?
Sakrita vairāki apstākļi – spēļu grafiks tobrīd bija ļoti smags, līderiem bija iekrājies nogurums. Tamperē laukumā devāmies tūlīt pēc smaga ceļa. Turklāt somiem patiešām ir laba komanda. Taču mīnus 50, protams, bija pārāk daudz. Pēc tam bija nopietna saruna un secinājumus esam izdarījuši – jau izcīnītas četras uzvaras pēc kārtas.
Pērn „Valmiera” pēc astoņu gadu pārtraukuma izcīnīja Latvijas čempionāta bronzu. Šogad gribat kāpt augstāk?
Gan mēs, spēlētāji, gan kluba vadība noskaņota reālistiski un labi apzināmies reālos spēku samērus. Protams, atsevišķos mačos ar „VEF Rīga” un „Ventspili” varam pacīnīties un to arī darām. Vispār ar tādu kalkulēšanu nenodarbojamies. Noskaņojums ir lietišķs – gribam tikt pēc iespējas augstāk gan LBL, gan Baltijas līgas tabulās, lai iegūtu labas pozīcijas pirms izslēgšanas turnīriem. Un tad darīsim, ko varēsim. Mērķis – bronza Latvijā un Final 4 Baltijas līgā.
Kuras komandas uzskatāt par galvenajām konkurentēm?
LBL čempionāts ir ļoti interesants. Sezonu labi sācis BK „Jēkabpils”, labāk, nekā pagājušajā gadā spēlē Liepāja, pietiekami stiprs atkal ir „Barons”, līdz ar Ainara Zvirgzdiņa stāšanos pie komandas stūres, ļoti organizēti cenšas spēlēt „Jūrmala”... Uzmanību nedrīkst zaudēt ne pret vienu komandu. Piemēram, mums ļoti neērti pretinieki ir „Turība”.
Vai pašam pēc vairākām sezonām Valmierā nebija izaicinājums pamēģināt spēkus citur?
Man ir zināma pieredze ārzemēs un neteikšu, ka pati veiksmīgākā. Protams, ja būtu ļoti labs piedāvājums – „Barcelona” vai „Panathinaikos” (smejas) – atsauktos ilgi nedomādams. Taču skriet uz nezināmu vietu pēc pārsimts eiro nav jēgas. Valmierā esmu iedzīvojies un iespēlējies, te mani viss apmierina – esmu priecīgs, ka turpinu spēlēt Latvijā un varu palīdzēt savai komandai.