Aldaris LBL Janvāra spēlētājs – Aigars Šķēle

„Paldies par apsveikumu, bet prieks būtu vēl lielāks, ja komandai janvāra spēlēs būtu klājies labāk,” Aigars norāda, ka bilance 3-3 jūrmalniekus šosezon vairs neapmierina. Ambīcijas sniedzas tālāk.

Uzvārds „Šķēle” ir starptautisks basketbola zīmols, bet tas vismaz pagaidām ir tava brāļa Armanda nopelns, kurš savulaik „spīdēja” jau kadeta vecumā. Tava ienākšana lielajā basketbolā bijusi krietni lēnāka un klusāka. Kāpēc tā?

Līdz 16 gadu vecumam trenējos „Rīdzenē” pie Aigara Brigmaņa. Nospēlēju divus mačus LBL 2.divīzijā un tad aģents Artūrs Kalnītis piedāvāja doties uz Spāniju. Protams, bija bailes no nezināmā, taču vienlaikus gribējās izmēģināt ko jaunu. Zināju, ka ārzemēs – turklāt vēl Spānijā! – ir labākas  iespējas attīstīties, arī brālis ieteica izmantot iespēju.

Pirmajā gadā spēlēju jauniešu līgā, kur apmēram 500 komandu konkurencē izcīnījām astoto vietu un mani atzina par Madrides reģiona labāko jauno spēlētāju. Iekritu acīs „Fuenlabrada” sistēmas cilvēkiem, fārmkluba sastāvā spēlēju Spānijas ceturtajā līgā. Bet – sākās problēmas ar ceļiem un nācās atgriezties Latvijā. Pusotru gadu nācās iztikt bez basketbola, līdz pērn „Barons kvartāla” treneris Mārtiņš Gulbis uzaicināja atgriezties.

Ceļgalu problēmas saistītas ar traumu vai pārslodzi?

Droši vien ar pārslodzi. Trenējos ar fārmklubu, individuāli un dažkārt ar lielo komandu. Iespējams, pārcentos. Sākās iekaisums. Pirmā operācija nepalīdzēja, kājas sāpēja tā, ka paskriet nebija iespējams. Taču galu galā viss notika tā, kā ārsti paredzēja – atpūtos no basketbola, nostiprināju muskuļus, saites un tagad ar veselību viss kārtībā.

Tava debija „Barons kvartālā” pērn nebija īpaši iespaidīga...

Gāja ļoti grūti – nekādas pārliecības par sevi, turklāt vēl LBL līmenis bija pietiekami augsts. Treneris man uzticējās, taču komandā bija arī daudz pieredzējušo basketbolistu, tāpēc spēles laiks bija ierobežots un neviens nebija gatavs gaidīt, kad „atvēršos”.

Kā nokļuvi Jūrmalas komandā?

Aģentam bija informācija, ka jūrmalnieki meklē jaunus spēlētājus un vasarā rīko pārbaudes treniņus. Patrenējos un pēc kāda laika noslēdzām līgumu.

Esi atradis „savu” komandu?

Jūtos drošāk – visapkārt mana vecuma džeki vai mazliet vecāki. Pats sezonas sākums gan nebija viegls. Pārliecības joprojām trūka, reizēm nesapratu, kas notiek – kāpēc nekas nesanāk? Taču pamazām, pamazām... Līdz beidzot mačā ar U18 izlasi sajutu spēles garšu, kas pēc tam vairs nav pazudusi. Ar katru maču laukumā jūtos labāk.

Kā izturies pret to, ka tevi salīdzina ar brāli?

Tā tas ir – daudzi saka, ka spēles stila ziņāesam ļoti līdzīgi. Nav jau nekāds brīnums, jo Armanda gājieni man vienmēr bijuši paraugs. Pats Jaunatnes līgas mazajās grupiņās biju tāds kā snaiperis - bieži tikai stāvēju stūrī un gaidīju iespēju izmest. Pēc tam strītbolā iemācījos doties caurgājienos, darboties ar bumbu. Tagad to dari aizvien labprātāk. Patīk saasināt spēli, iedot agresīvu piespēli.

Ar brāli viens pret vienu gadījies uzspēlēt?

Nē. Agrāk viņam nebija interesanti ar mani, tagad droši vien būtu bail zaudēt (smejas).

Latvijas jaunatnes izlasēs neesi aicināts?

Biju U18 izlases kandidātos. Ļoti gribēju tikt sastāvā, taču tovasar ceļgali sāpēja tā, ka pats pateicu trenerim Ziedonim Jansonam: „Nevaru...” Kaut gan, iespējams, tāpat nebūtu ticis komandā, jo deviņdesmit otrajiem konkurence bija milzīga. U20 izlase iekrita tieši tajā laikā, kad biju spiests atpūsties no basketbola.

Lai arī neesi ļoti apmierināts ar „Jūrmala/Fēnikss” bilanci janvārī, jūsu komandas stabilā 6.vieta šosezon daudziem tomēr ir pārsteigums. Kā esat to dabūjuši gatavu?

Trenera Zvirgzdiņa vadībā ir ļoti smagi treniņi. Reizēm mēs vēl neesam gatavi izpildīt kādu viņa taktiskā plāna niansi, tomēr jūtu, ka treneris man uzticas un spēlēt ir viegli.

Pats sezonas sākums nemaz nebija tik labs, bet pamazām sajutām spēli, sapratām, ka varam cīnīties veiksmīgi. Īpaši, ja kāds mūs nenovērtē pietiekami nopietni. Mums ir vienota komanda. Bez zvaigznēm, bet visi esam cīnītāji, uzticamies viens otram. Ir lieliska motivācija – gribam pirmo reizi iekļūt izslēgšanas turnīrā, kurā Jūrmalas komanda nav spēlējusi.