Trīs svecītes basketbola eglītē

Gada neadekvātā reakcija

Baltijas Basketbola līgas čempionāts pavasarī beidzās ar skandāliņu pēc BK Ventspils un BC Šiauliai mača par trešo vietu un līgas direktorāta diskutējamo lēmumu trešo vietu piešķirt abām komandām.

Aizskartās patmīlības uzplūdos Latvijas pusē tika sarunāts daudz lieka, no tehniskā konflikta mušas uzpūšot politisko ziloni. Tostarp ar basketbola politiku ir tā: kamēr mūsu klubi cieš neveiksmes mačos ar Lietuvas lielkomandu fārmklubiem, Baltijas līga Latvijas basketbolam ir vajadzīga vairāk nekā mūsu dienvidu kaimiņiem. Tas nenozīmē, ka jāļauj dancot sev pa galvu, taču ar pigas vicināšanu arī nav jāaizraujas – lai neizskatās smieklīgi.

Savukārt Latvijas basketbola saimniecības rīkotājus gaida sarežģīts darbiņš, sajūdzot vienotā sistēmā vairākus dažādu līmeņu turnīrus – lai būtu interesanti klubiem, noderīgi spēlētājiem, bet līdzjutēji neapjuktu piedāvājumu daudzveidībā.

Gada nenovērtētie dārgumi

Ar maksimālo spēļu skaitu Latvijas vīriešu čempionāta finālsērijā tikām lutināti otro gadu pēc kārtas (Barons – VEF Rīga 4:3), bet dāmas tādu gardumu sagādāja pirmo reizi pēdējos desmit gados (TTT Rīga – SK Cēsis 3:2). Bija gan spriedze, gan intriga, gan itin kvalitatīvs basketbols.

Tiesa, tas viss neuzlaboja basketbola popularitātes taustāmāko rādītāju – TV pārraižu reitingu, liekot svārstīties starp divām izskaidrojuma versijām. Pirmā: treknajos gados laba basketbola bijis tik daudz, ka tagad vajadzīgs ilgāks laiks, līdz publikai atgriezīsies apetīte. Otrā: vietējā mēroga intrigas tomēr nespēj konkurēt ar labu starptautisko piedāvājumu, kura klubu izpildījumā pietrūcis (lasi: zaudējumu bijis krietni vairāk par neveiksmēm).

Lai kura būtu tuvāk patiesībai, bet vīru basketa klubu mērķtiecība ļauj cerēt, ka arī 2011.gada pavasarī piedāvājums būs gana kvalitatīvs – laiks rādīs, vai tas spēs pārliecināt publiku. Turpretim aktuālās norises sieviešu līgā apstiprina, ka pēdējo gadu kvalitatīvā intriga bija tipisks siltumnīcas stāds, ko nežēlīgi nokoda pirmā ekonomiskās realitātes salna. Un sliktākais ir tas, ka vietā nepalika ne mazākais cerību asniņš. Ja nu vienīgi ilūzijas, ka vēju virziens mainīsies un uz līdzenas vietas atkal izveidosies jauna oāze.

Gada tendence – talantu eksports

U-20sieviešu un U-18 vīriešu komandu bronzas medaļas Eiropas čempionātos apliecināja Latvijas jaunatnes basketbola sistēmas kvalitāti un pakliedēja mītu, ka talantu āderes mūspusē pavisam izsīkušas.

Tiesa, panākumu jūsmai nevajadzētu aizēnot objektīvo ainu, kas ne tuvu nav rožaina.

Piemēram, lielu ieguldījumu Latvijas meiteņu panākumā devušas Amerikas augstskolas, kurās studē septiņas medaļnieces.

Savukārt jau pieci U-18 čempionāta medaļnieki devušies turpināt karjeru uz ārzemēm, būtībā izsakot neuzticību Latvijas klubu vēlmei un spējai mērķtiecīgi un profesionāli kvalitatīvi attīstīt jaunos talantus. Šādu izvēlē var skaidrot ar jauniešu nepateicību, vecāku nepacietību vai aģentu savtību, taču klubu interešu aizstāvjiem pietrūkst paša galvenā pretargumenta – kvalitatīva veiksmes stāsta par nevainojami izveidotu jauna spēlētāja karjeru tepat Latvijā.

Pašreizējās problēmas tika iesētas treknajos gados, klubiem akli tiecoties pēc tūlītējiem panākumiem un aizmirstot par visas basketbola piramīdas plānveidīgu nostiprināšanu. Pēdējā laikā daži soļi sperti pareizajā virzienā, taču basketbolā, gluži kā dabā, labas ražas nobriešanai vajadzīgs zināms laiks, prasme un pacietība.

Guntis Keisels