LBS prezidenta kandidāts Normunds Aizpurs: "LBS darbības un attīstības koncepcija 2011.-2015.gadam"

Darbības pamatprincipi:

1. Caurspīdīgums lēmumu pieņemšanā, naudas sadalē.
2. Privāto interešu izskaušana.
3. Visai darbībai pamatā princips – jo efektīvāk strādā, jo labāks atalgojums.

1. LBS darba efektivitāte:

1.1. Padomē – klubu pārstāvji, reģionu centru vadītāji, ģenerālsponsoru pārstāvji, ja politiķi, tad tikai reāli ieinteresēti.
1.2. Valdē – tikai basketbola cilvēki; valdes paplašināšana, lai tajā būtu pārstāvēti klubi (vīriešu un sieviešu), jaunatnes basketbols, treneri, tiesneši, veterāni.
1.3. Prezidenta pilnvaras – lēmumus pieņem LBS komisijas (klubi/valde/jaunatnes vadītāji), bet prezidentam paliek lēmuma apstiprināšana vai izlemšana strīdus gadījumos.
1.4. Ģenerālsekretāra pilnvaras – visu virzienu LBS ikdienas darbu organizācija.
1.5. Statūtu izmaiņas – vienkāršot struktūru un lēmumu pieņemšanu.
1.6. Klubu, sanāksmes ārpus padomes ietvariem.
1.7. Finansējuma piesaiste/pārdale sacensību organizēšanai.
1.8. Vispārējs LBS audits ar mērķi minimizēt administratīvās izmaksas, līdzekļus novirzīt prioritātēm – jaunatnes basketbols, treneru kvalifikācijas celšana.

2. Jaunatne:

2.1. Kritēriji pēc kā vērtē skolas, trenerus – spēlētāju sagatavošana, tikai pēc tam izcīnītās medaļas;
2.2. Finansējuma sadala/pārdale;
2.3. U-16, U-18, U-20 izlasēm sagatavotie spēlētāji – atlīdzību skala treneriem un sporta skolām;
2.4. Reģionālie jaunatnes centri, to vadītāji, pilnvaras, atskaites;
2.5. Pastiprināta uzmanība pievēršama: a) individuālai sagatavotībai, b) fiziskai sagatavotībai, pēc jaunākajā tendencēm, izskaužot padomju laiku sporta skolu sagatavošanas pamatprincipus, c) psiholoģiskai sagatavotībai – uzvarētāju mentalitātes iegūšanai, d) noteikt fiziskos un auguma parametrus katrai konkrētai pozīcijai laukumā, attiecīgi katrai vecuma grupai, e) aizliegt zonas aizsardzību līdz sasniegta A vecuma grupa (16-17 g).
2.6. Skautinga sistēma – katrai vecuma grupai ir viens cilvēks, kas par to atbild, analizē, reizi pusgadā sniedz vērtējumu, gan par spēlētāju izaugsmi, gan treneru un sporta skolu darbu. Atalgojuma palielinājums gan ekspertam, gan treneriem un sporta skolām - pēc efektivitātes, kuru nosaka treneru padome.
2.7. Saikne veterāni-jaunatne;
2.8. Semināru, kursu, klīniku organizēšana, deleģēšana uz tiem.
2.9. Dialogs ar jauniešu vecākiem, bet izskaust tiešās iejaukšanās tradīciju, dabīgās konkurences un atlases veikšana, nevis „nopirkšana par naudu”.
2.10. Centralizētās apdrošināšanas jautājums jauniešu komandām.
2.11. Rezultāti – sākot no 2012.g. visām izlasēm jābūt Eiropas Top 8.

3. Jauno kadru izaugsme:

3.1. Jauno kadru stimulēšana – mācību apmaksa ASV, Spānijā, gan treneriem, gan menedžeriem, bet pēc tam jānostrādā 4 gadi LBS struktūrā.
3.2. Treneru izaugsmes jautājums – moderno tendenču, metodikas, utt. ieviešana. Izvērtēt, kuri treneri ir gatavi apgūt visu jauno, kuri ne. Par sporta skolu treneriem, kuru skolas saņem valsts/pašvaldības finansējumu vispār nediskutēt, bet uzdot par pienākumu.
3.3. Treneru neformālo diskusiju, kā arī viedokļu un pieredzes apmaiņas tikšanos ieviešana, regularitātes nodrošināšana.
3.4. Atcelt ierobežojumus trenera darbam, izņemot izlašu trenerus.

4. Lielās izlases:

4.1. Kritēriji un uzdevumi:
a) galvenajam trenerim – noteikt kritērijus kādiem jāatbilst izlases galvenā trenera kandidātam. Galvenais kritērijs ir izcīnītā vieta EČ, PČ, OS. Otrs kritērijs/uzdevums – izpratne par perspektīvāko jauno spēlētāju iepludināšanu izlasē, proti, lai strādātu uz perspektīvu, tas ir jādara ar 18-22 gadu veciem spēlētājiem, nevis par jaunu un perspektīvu tiek uzskatīts 25-28 gadu vecs spēlētājs;
b) izlases direktoram – izlasei nepieciešamo apstākļu radīšana, komfortablam un nodrošinātam treniņu procesam, gatavojoties lielajiem turnīriem. Direktoram jānes pilna atbildība par visiem lēmumiem saistītiem ar izlases jautājumiem, tai skaitā spēlētāju loka apzināšana (kopā ar galveno treneri), disciplīna un izlases imidžs, u.c. jautājumi;
c) izlases štābam - pretinieku komandu (izlašu) un spēlētāju skautings, analīze, jaunāko tendenču identificēšana.
4.2. Ilgtermiņa vienošanās ar Arēnu Rīga.

4.3. Mēŗķi - Top 8 visos čempionātos sākot no 2012.g.

5. Klubu basketbols:

5.1. Atsevišķas organizācijas, kas nodarbotos ar čempionāta organizēšanu izveide. Juridiskais statuss: a) SIA; b) biedrība (šajā gadījumā varētu pretendēt uz nodokļu atvieglojumiem un tad sk. 5.7. p.); c) akciju sabiedrība, kur katram klubam proporcionāli attiecīgs daudzums akciju; d) atsevišķa LBS ietvaros esoša apakšstruktūra.
5.2. Ciešāka integrācija ULEB. Nodibinot atsevišķu organizāciju, tiktu izslēgta situācija, kad LBS mēģina integrēties ULEB, aizmirstot, ka ULEB nozīmē „Eiropas apvienotās basketbola līgas”, savukārt LBS ir jāaizstāv Latvijas intereses FIBA turnīros.
5.3. SEB BBL – Latvijas pozīciju nostiprināšana, kalendāru savietojamības jautājums, jautājums par BBL kā par reģiona kopējo augstāko līgu. (kas gan nonāk pretrunā ar 5.1. punktu, jo šis jautājums ir jāizdiskutē klubu starpā, proti – vai mums BBL ir vienota augstākā līga Baltijā, bet nacionālās līgas it kā tiek padarītas par zemākajām līgām, kurās startē komandas, kas vēlas kvalificēties BBL, vai arī tomēr saglabājas nacionālais čempionāts, vai nu pilnā apjomā, vai tikai uz play-off...)
5.4. Diskusija klubu starpā par leģionāru kvotām, kuras tiek noteiktas vismaz 3-4 gadu perspektīvā, tādējādi ļaujot klubiem plānot ilgtermiņā. (Mans priekšlikums par kvotām nacionālajā čenpionātā varētu būt sekojošs: lai neradītu situāciju, kad klubi nevar plānot savu attīstību, tādējādi ierobežojot savu izaugsmi, bet lai arī netiktu „bāzts sejā” tas, ka klubi nedomā par jaunajiem latviešu spēlētājiem, ierosinu ieviest kvotas sezonas laikā teiksim 3-4 leģionāri līdz piem, Jaungadam, vai spēlētāju termiņa pieteikšanas beigām. Līdz ar to: a) jaunajiem tiek dota iespēja, un ja viņš sezonas gaitā pierāda sevi, tad gluži loģiski, ka klubu treneri + vadība vairākkārtīgi pārdomās to, vai viņiem ir vajadzīgs kārtējais ārzemnieks, b) klubiem paliek laiks vai nu sameklēt papildinājumu, vai atlaist/paturēt kādu jau esošu ārzemnieku, c) līdz ar to, mēs atsevišķiem demagogiem izņemam no mutes argumentu par jauno spēlētāju degradēšanu, d) visbeidzot, tas tomēr izslēdz nejaušības principu Latvijas čempiona noskaidrošanā ar mākslīgiem ierobežojumiem, jo pēc noteiktā termiņa varēs pieteikt/atļaut spēlēt papildus leģionāriem, e) precizēt leģionāra statusu.
5.5. Skaidras sacensību sistēmas un nolikuma izstrāde ILGTERMIŅĀ, ar to domājot atkal vismaz trīs sezonu perspektīvā, nemainot to tikai tāpēc, ka atkal ir kāda revolucionāra ideja.
5.6. Sadarbībā ar citām sporta spēļu federācijām likumdošanas līmenī atrisināt jautājumus, kas saistās ar legālu spēlētāju darba apmaksu, darba atļaujām viesspēlētājiem.
5.7. Izbeigt LBS kā starpnieka funkcijas klubu naudu saņemšanai. Manupŗāt, šis punkts ir nepieciešams, jo esmu pārliecināts, ka katrs klubs var nokārtot sev vai ar sevi saistītām organizācijām nodokļu atvieglojumus. Tas izslēgtu arī spekulācijas par kāda kluba lobēšanu un palīdzētu „attīrīt” LBS budžetu un atskaišu formu LBS biedriem.
5.8. Ierosinājums - izveidot klubu pabalsta fondu, kurā katrs klubs proporcionāli savam budžetam veiktu ikgadējās iemaksas noguldījumu veidā, no kurām tiktu maksāti ārkārtas pabalsti vai, piemēram, apmaksātas operācijas/rehabilitācijas basketbolista karjeru beigušajiem spēlētajiem, kuriem tas ir nepieciešams, vai arī, iespēju robežās, apmaksāti kādi braucieni uz starptautiskām veterānu sacensībām . Protams, ka: a) jānosaka kritēriji, kuri spēlētāji var tikt iekļauti šāda fonda sfērā, b) šāds fonds darbotos striktā klubu līgas uzraudzībā un lēmumus par fonda līdzekļu izlietojumu pieņemtu klubu vadītāji.

6. Veterānu kustība. Pensiju fonda izveide un pensiju izmaksas veterāniem. Vai jautājuma risināšana valsts līmenī kā tas jau izdarīts ar kultūras darbiniekiem.

7. Ratiņkrēslu basketbola attīstība.

8. Kopā ar LHF, LFF, LOK utt, izstrādāt nodokļu atvieglojumu sistēmu pēc principa, ka a) bērniem - ~ 50%, b) jauniešiem - ~ 40%, c) lielajiem – 30%.

9. Sporta bāzes, reģionu centru izveide, internāti.

10. Darbs ar Televīziju.

11. Diskusija par studentu basketbola attīstību.

12. Diskusija un risinājumi amatieru basketbolā.

13. Tiesnešu korpusa attīstības perspektīvas, par pamatu ņemot tiesāšanas virzienu un tendences lielo turnīru gaitā.

14. Statistikas uzskaites sistēmas un uzskaites veicēju sagatavošana un pilnveidošana.