Video: Aiz sānu līnijas: Kas jaunajam labāk - braukt projām vai palikt?
Basketbola entuziasti Andrejs Siliņš un Artūrs Šēnhofs rubrikā "Aiz sānu līnijas" apskata jautājumu par jauno talantīgo Latvijas basketbolistu izvēli doties attīstīt karjeru ārpus dzimtenes robežām - kādi ir mīnusi un kādi plusi, izvēloties šādu ceļu?
Ja nav, tad labākais variants ir pieņemt kādas ASV universitātes piedāvājumu (kamēr vel tāds ir), braukt uz štatiem, spēlēt basketbolu, tikt pie labs izglītības un pēc universitātes tikt pie darba (vai uzsākt biznesu) ar ko nodrošināt sev nākotni! Tas būs daudz lietderīgāk!
Jebkurā gadījumā, ja pēc universitātes absolvēšanas joprojām gribēs basketbolu spēlēt tad varēs to darīt LBL kādā komandā, bet kas ir svarīgākais - kabatā būs universitātes diploms ar augstāko izglītību kas būs garants ja tomēr basketbolā viss nenotiek kā gribētos! Latvijā paliekot šis jaunais basketbolists diezin vai iegūs augstāko izglītību!
Tā ka šis temats par jauno talantu braukšanu un spēlēšanu Eiropā nav īpaši aktuāls!
Jārunā ir par tiem basketbolistiem kam jāizvērtē ko vispār dzīvē tālāk darīt - spēlēt basketbolu vai braukt uz ārzemēm iegūt labu izglītību (ar apmaksātām studijām)!? Lūk par to ir jārunā!
Ja jaunais basketbolists tiešām ir talants, ar pareizo attieksmi pret savu talantu un darbu, tad arī Latvijā var izaugt par pieprasītu "preci" Eiropā!
Te Latvijā treneri nav dumāki par tiem kas strādā Itālijā vai Spānija. vienkārši jaunajam talantam ir jāsaprot ko viņš grib.. lunīt vai strādāt tā, ka galva kūp lai pēc 3-4 gadiem viņš Eiropā būtu pieprasīts PROFESIONĀLIS!
Par apstākļiem kādos jaunie talanti trenējas Latvija jāuztraucas vismazāk!
Ja runā par pašām iegūtajām zināšanām, tad no vienas puses, protams, viss ir paša rokās un galvā, no otras - tur ir jāizpilda minimālās prasības un viss. Ja kādam nesanāk, ir plaši izplatīti gadījumi, kad spēlētāju vietā darbus pilda citi utt.
Tāpat arī jāsaprot, ka tās koledžas un universitātes, kas ir labas sportā, akadēmiskajā līmenī ne tuvu nav TOPā (ar izņēmumiem, protams).
Savukārt skolas, kurās ir labs akadēmiskais līmenis reti kad ir nopietnas sporta programmas, turklāt parasti tās tiek realizētas, ja uz NCAA piemēra (lai gan tā nav vienīgā koledžu sporta asociācija ASV, lielākā gan), 2. vai 3. divīzijas līmenī.
Vai Latvijā var izaugt par spēlētāju? Protams, to pierāda, ka vienīgie draftētie latvieši nekur spēlēja tieši Latvijā.
Problēmas sākas tad kad jāsāk spēlēt veču basketbols! Viņam vienkārši netiek dota iespēja un laukumā pie večiem viņš tiek tikai tad kad ir vai nu +20 vai -20 - 3 minūtes līdz spēles beigām!
Viņa talants tiek nomarinēts uz soliņa! Tu vari trenēties 18 gados cik gribi, bet ja Tu nedabū regulāri spēlēt tad viss - čau!
Sitiet mani nost, bet es neticu ka Dāvis Bertāns, Ojārs Sliņš, Kristaps Porziņģis piemēram VEFā esot dabūtu VTB vai EK spēlēt 20-30 minūtes katrā mačā kā viņi to dara - ACB, A serijā vai Eirolīgā!
Es esmu pārliecināts ka piemēram Rodions Kurucs paliekot VEF sistēmā, trenējoties un smagi strādājot 18 gados būs TOP5 prospekts starp saviem vienaudžiem Eiropā, bet es neticu ka pēc tiem 18 gadiem kad jāsāk spēlēt jau riktīgi veču basketbolā tas pats VEF dos viņam tās 20-30 minūtes augstākās raudzes mačos!
Latvijas klubi jaunajiem spēlētājiem dod iespēju spēlēt tikai tad kad klubam ir kkādas finansiālas problēmas dēļ kurām attiecīgais klubs nespēj nopirkt leģionāru, tad jā, klubs dod spēlētājam iespēju spēlēt!
Spilgtākais piemērs ir Dairis Bertāns, viņš ASK Rīga sāka spēlēt tikai tad kad ASK sākās finansiālās problēmas, tad Butauts (vēlāk Donalds Kairis) bija spiesti dot Dairim iesēju un Dairis parādija ka viņš var! Kas zin kas būtu ar Dairi, ja ASK būtu vairāk naudas!
Latvijas TOP klubiem ir jāiet Lublanas Olimpijas ceļš - jāaudzina jaunie spēlētāji, jādod tiem iespēja spēlēt (mūsu klubi spēlē tajā pat EK un VTB - lieliska skola) un ar to var klubs naudu pelnīt, proti, pārdodot šos talantus tālāk Eiropā!
Paši Latvijas klubi iznīcina savu jauno paaudzi marinējot to uz soliņa!
Ja VEF šogad piemēram Anžejam Pašečņikam nesāks dot regulāri spēlēt, tad drīz mēs par Anžeju kā spilgtu talantu varēsim aizmirst!
Protams Anžejam arī jāturpina treniņos smagi strādā pie sava fiziskā un citām lietām!
Nesaki ka Latvijā nav jaunatnes treneri, ir un ir ļoooti labi sava proflila speciālisti!
Problēmas sākas kad jaunajiem jāsāk spēlēt veču basketbols, atvaino bet tur jau problēma ir šo profesionālo klubu treneriem kas nedod iespēju!
Prasts piemērs - ja man pagalmā trotuārs 15 gadus ir sabrucis, bet pa ceļam uz skolu ziemas laikā bērniem jāstaigā pa neapgaismotiem/netīrītiem ceļiem, tad man baigi patiks, ka pilsēta maksā kaut kādam bumbotājam no, teiksim, Floridas, kurš katru nedēļu valkājas nokodies līdz nemaņai pa vietējiem bāriem?
Otra lieta - Latvijā ir tāda situācija, ka ir pašvaldības kas dzīvo labi un ir tādas, kuras - ne pārāk labi līdz pat ļoti slikti.
Dotācijas no dažādiem avotiem saņem ne tikai kaut kādas mazās sīkpilsētas, bet arī Liepāja, Daugavpils, par citām nerunāsima... bet tās ir divas no trim lielākajām Latvijas pilsētām.
Ko pašvaldības var darīt un kas viņām arī būtu jādara - jārada vide, kurā attīstās tautas sports, kā arī jāsadarbojas ar uzņēmējiem, lai, ja vien ir interese, nebūtu nekādu muļķīgu un mākslīgu šķēršļu profesionālo komandu izveidei.
PRO komandas pašvaldībām NAV jāsponsorē! Tas, k kāda pašvaldība to dara... man liekas, ka viņiem ir problēmas ar prioritāšu noteikšanu vai arī, kā tas ir Rīgas gadījumā, jā, viņiem ir daudz naudas.
Bet pagaidām spriežot pēc pārbaudes spēļu sausās statistikas - izskatās ka ir labāk kā bija pavasarī!
Tādā veidā Latvijā nekad nebūs laba līmeņa nacionālo čempionātu nevienā sporta veidā un līdz ar to nebūs arī bāzes nacionālajām izlasēm (arī jauniešu). Mēs neesam ASV, kur ir iespējams profesionālo sportu finansēt tikai no privātiem līdzekļiem. Latvijā vienkārši ir pavisam cita ekonomika un pavisam cita komercdarbības vide. Nodokļu maksātāju nauda nav jātērē tikai ielu remontiem un pabalstiem, un stāsts par Latvijas iedzīvotāju aprobežotību, kam nevajag neko vairāk kā paēst un apģērbties, nav patiess. Ja profesionāls sporta klubs pilsētā uz katru spēli pulcē pilnas tribīnes līdzjutēju, tas viennozīmīgi norāda, ka iedzīvotājiem (nodokļu maksātājiem) šis klubs ir vajadzīgs, un pašvaldība, ieguldot tajā līdzekļus, ir rīkojusies pilnīgi pareizi. Visu cieņu šādai pašvaldībai. Visi, protams, nekad nebūs apmierināti, bet ir jāsaprot, ka gluži tāpat kā pilsonim B ir vienaldzīgs basketbola klubs, kādam citam būs pilnīgi vienaldzīgs pilsoņa B pagalmā sabrukušais trotuārs. Tā viņš bija, ir un būs. Tāpēc ir jāmaina domāšana jau pašā būtībā. Ir jādomā, kā realizēt jaunus projektus - izveidot , uzcelt, piesaistīt pēc iespējas vairāk atbalstītāju un līdzekļu, nevis par to, kā sadalīt katram pa mazumiņam tā, lai būtu pēc iespējas mazāk neapmierināto. Tik un tā būs neapmierinātie un apdalītie.
Masu sports, protams, ir jāatbalsta, taču runājot par jaunatni, ir tomēr svarīgi audzināt un meklēt jaunos talantus, kas jau tuvākā nākotnē var nest mūsu valsts vārdu pasaulē. Bet šeit nevar aprobežoties vienīgi ar perspektīvi uzspēlēt pilsētas atklātajā čempionātā. 14-15 gados ir jāredz skaidrs mērķis uz ko tiekties, ir jābūt iespējai, saistot dzīvi ar basketbolu, labi nopelnīt, uzturēt sevi, ģimeni. Tad arī jaunietis būs pietiekami motivēts trenēties, pilnveidot sevi. Skatoties uz viņu, arī citi sāks apdomāt dzīvi un aptvert tās iespējas, ko dzīve viņam dod. Bet šīs iespējas ir jāredz jauniešiem ne tikai Rīgā vai Ventspilī. Katrs jaunietis, kas ir aizgājis uz sporta zāli tā vietā lai vazātos pa ielu un meklētu piedzīvojumus, pat tad, ja viņš nekad nespēlēs nevienā profesionālā klubā - tā ir visa mūsu sabiedrības uzvara!
Neviens nesaka, ka ir aprobežotais latvietis, taču ir jābūt kaut kādam saprātam, lai izvērtētu kas pilsētai ir svarīgāks - mazāki rēķini par siltumu (pašvaldības līdzfinansējums, teiksim, siltumtrašu atjaunošanā) vai bumbotāji?
Latvijā vispār viss ir sagriezts kājām gaisā - tiek atbalstīts sports un visādas komandas utt., tā vietā lai sporta ideju virzītu sabiedrībā. Ja man kāds teiks, ka augsto sasniegumu sporta komandu finansēšana palielinās kaut kādu jauniešu iesaisti sportā, es būšu pirmais, kas šo cilvēku aizvedīs pie psihoterapieta. Tas attīstīs fanošanu, nevis sportu.
Kas ir sports šajā gadījumā? Cilvēkam tiek izvirzīts kaut kāds mākslīgs objekts/parādība par ko viņš uztraucas, tādējādi tiek noņemta spriedze sabiedrībā. Pie reizes arī klasiskā problēma ar to ko šādas fanošanas nes līdzi - alkohola patēriņš, nesamērīgs ēdiena patēriņš utt.
Ir jāveido vide, kurā ikkatrs sabiedrības loceklis nemaz nevarētu iedomāties ikdienu bez mērķtiecīgām fiziskām aktivitātēm savas veselības vai veiktspējas uzlabošanai. Tai skaitā jaunieši. Tad arī saiebiedrība pašorganizēsies un būs amatieru sports, kas agri vai vēlu pāraugs spēcīgās sporta piramīdās ar PRO komandu galā. Jā, tas prasa DAUDZ laika.
NEVAJAG LAUZTIES uz sportu, vajag veidot fiziski attīstītu sabiedrību. Ir jāatgriež fizkultūras, jeb fiziskās kultūras, jēdziens, ko, kā saprotu, Latvijā vispār ir izslēguši!
Un ko vēl gribēju piebilst. Nez kāpēc šādas problēmas, ka trūkst naudas, vajag pašvaldības atbalstu, kādi mēs nabagi utt. ir tikai kaut kādiem komandu sporta bumbotājiem.
Savukārt ir sporti un sportisti, kas sponsoru naudu vispār kā tādu, nerunājot par pašvaldības naudām, redzējuši nekad nav, taču startē pasaules līmenī un stāda pasaules rekordus. Es nerunāju par lidmodelistiem, bļitkotājiem vai hvz ko, bet par nopietniem sportistiem, kas startē fiziski ļoti smagos sporta veidos, kas ir ļoti populāri visā pasaulē.
Gadījumā nav tā, ka nevis nauda ir problēma, bet atsevišķu darboņu vēlēšanās iedzīvoties uz nodokļu maksātāju rēķina?
Nosaukt sportistus par parazītiem ir maigi sakot nekorekti. Tādā gadījumā parazīti ir ne tikai sportisti, bet arī daudzu citu profesiju pārstāvji. Par laimi pasaule nesastāv tikai no komercdarbības un tajā nodarbinātajiem, un mums tomēr ir arī tādas lietas kā kultūra, māksla, mūzika, sports. Turklāt apgalvojums, ka profesionāli sportisti nedod labumu ekonomikai, nav patiess. Es varētu to viegli pierādīt, bet tas šobrīd nebūt nav mans mērķis.
Galvenais, ko es gribu pateikt ir tas, ka tieši šajā attieksmē arī ir problēma. Tiklīdz kāda pašvaldība iesiastās kādā lielākā projektā un piešķir tam naudu, tā viena daļa tūlīt sāk raudzīties uz šo procesu ar aizdomām un visā meklē noziegumus. Tāpēc jau arī baidās tie pašvaldību darboņi rīkoties, lai tikai kāds kaut ko sliktu nepadomā, un tāpēc nav pietiekami naudas ne sportam, ne kultūrai, ne tiem pašiem ielu remontiem, jo pasarg Dievs, ja iela tiek remontēta tur, kur dzīvo kāds deputāts. Tak noteikti to ielu remontēs, tāpēc, ka viņš tur dzīvo. Tas nekas, ka apmierināti būs vēl vairāki simti cilvēku, un iela jau sen bija jāizremontē. Tā ir mūsu vienas daļas sabiedrības domāšana, kas ir ceļš uz nekurieni! Tā vietā, lai domātu kā izdarīt, lai būtu, mēs domājam, kā panākt, lai nebūtu. Šeit ir jāsaprot viena būtiska lieta. Nu nav tā valsts un pašvaldības nauda Svētais grāls, kas ir jāsargā aiz deviņām atslēgām. Naudai ir jākalpo sabiedrības vajadzībām, bet sabiedrības vajadzības neaprobežojas tikai ar ēšanu un apģērbšanos. Cilvēkiem ir vajadzīgs gan teātris, gan sports, gan salūts Jaunajā gadā. Bet, lai tas viss būtu, ir jādomā nevis kā neiztērēt, bet gan kā nopelnīt vairāk, kā radīt interesi un piesaistīt līdzekļus. Tur ir tā galvenā atšķirība
Te arī kritizēja jauniešu trenerus Latvijā, kas manuprāt ir absurdi. Jauniešu treneri Latvijā ir ļoti augstā līmenī, un perspektīvi treneri parādās ļoti bieži, problēma ir no jauniešu basketbola pārlekt pie pieaugušajiem. Tas ļoti parādās, ja salīdzinam mūsu jauniešu izlašu panākumus, kur nereti ir diezgan talantīgi spēlētāji, bet kad pēc gadiem paskaties, tad vienam trauma, otrs ASV met vidēji 2pts spēlē, trešais nevar tālāk par LBL2 aizspēlēties. Citiem vel tagad nākusi toto sērga klāt. Tas pats Barons, kur spēlē Bricis, Miezis, Mizis. Šie 3 kādreiz tik uzskatīti par lieliem talantiem, Varis Krūmiņš slavēja pēc viena no jauniešu čempionātiem, bet tā arī pazuda. Vel jau ir iespēja, ja atmetīs kāri pēc pāris extra eiro.