Muižnieks un "Ventspils" - uzvaroša kombinācija arī šodien?

Kad 1999. gadā pēc spēlētāja karjeras beigšanas "Ventspils" klubs piedāvāja tolaik 35 gadus vecajam Kārlim Muižniekam palikt klubā un kļūt par Armanda Krauliņa asistentu, diezin vai kāds no "Ventspils" komandas karstasinīgākajiem līdzjutējiem varēja iedomātos, ka Muižnieks kļūs par tituliem bagātāko treneri Latvijas Basketbola līgā (LBL).

No 6 tituliem Muižnieks piecus izcīnīja ar "Ventspili", vienu - ar "Barons/LMT".

Krauliņa un Muižnieka tandēms jau savā pirmajā sezonā kopā atnesa ventspilniekiem pirmo Latvijas čempiontitulu vēsturē, kam sekoja vēl viens nākamajā pavasarī. Jau apzeltītās komandas stūri Muižnieks pārņēma 2001. gadā un sekoja vēl pieci čempiontituli pēc kārtas. Tiesa, ņemot vērā pārējo komandu milzīgo atpalicību finansiālajās iespējās, konkurence vietējā cempionātā nebija sīksta. Piecu finālsēriju laikā "Ventspils" Muižnieka vadībā zaudēja tikai vienu (!) reizi - 20 uzvaras un viena neveiksme.

Muižnieka vadībā - "Ventspils" labākie gadi starptautiskajā arēnā

Tāpēc objektīvāks rādītājs būtu Muižnieka iespētais ar "Ventspili" un "Baronu" starptautiskajā arēnā, kā arī sasniegumi ar ārzemju komandām, startējot konkurences ziņā augstākos un līdzvērtīgākos čempionātos.

2002. gadā Ziemeļeiropas līgā ventspilnieki izcīnīja trešo vietu, bet jau nākamajā sezonā vēl visai zaļais treneris Muižnieks aizveda "Ventspili" līdz pagarinājumā par mata tiesu izcīnītai FIBA Čempionu kausa trešajai vietai, kas uz to brīdi bija labākais starptautiskais sasniegums Latvijas klubu basketbolā kopš sešdesmitajiem (ASK otrā vieta Eirolīgā 1961. gadās).

Tad sākās ventspilnieku teicamās gaitas ULEB kausā jeb pēc spēka otrajā prestižākajā Eiropas turnīrā - 2003./2004. gada sezonā grupā izcīnītas septiņas uzvaras desmit spēlēs un otrā vieta, bet astotdaļfinālā atzīts Belgradas FMP pārākums. 2004./2005. gada sezonā Muižnieks aizveda Kurzemes komandu līdz deviņiem panākumiem desmit mačos un pirmās vietas grupā, pēc tam astotdaļfinālā paveica neticamu atspēlēšanos pret vācu "RheinEnergie" (77:93, 90:58), bet ceturtdaļfinālā piekāpās serbu "Hemofarm". Tik tālu ventspilnieki šajā turnīrā nekad iepriekš nebija tikuši un arī līdz šim vairs nav tikuši.

2005./2006. gada sezonā pie "Ventspils" pēc iepriekš veiktās uguņošanas piedzīvoja nelielu atslābumu - ULEB kausā piecas uzvaras desmit mačos un ceturtā vieta grupā, bet astotdaļfinālā par nieka tiesu atzīts itāliešu "Reggio Emilia" pārākums (87:86, 83:85). Arī Baltijas līgas otrajā sezonā pēc trešās vietas regulārajā turnīrā tikai piektā pozīcija "Final Six" turnīrā. Pēdējā sezonā pie "Ventspils" grožiem Muižnieks aizveda komandu līdz septiņiem panākumiem desmit ULEB kausa mačos un otrās vietas grupā, bet bet šoreiz optimistu cerības neattaisnojās izslēgšanas turnīrā - jau pirmajā kārtā atzīts izraēļu "Hapoel Migdal" pārākums. Tā bija sezona, kad ULEB kausā piedalījās tādi klubi kā Madrides "Real", Sjēnas "Montepaschi", Maskavas apgabala "Khimki" un citas iepriekš un arī vēlāk Eirolīgā sekmīgi spēlējušas komandas. Baltijas līgā pirmo reizi ventspilnieki tika pie medaļām (bronza), bet lielāks rūgtums sekoja vēlāk, kad finālsērijā ar 2-4 tika atzīta strauji parādījušās Rīgas ASK pārākums.

Lielākais sasniegums klubu basketbolā kopš sešdesmitajiem

2007. gada starpsezonā Muižnieka un "Ventspils" ceļi šķīrās. Kurzemē sāka strādāt Gašpers Okorns, kuram par asistentu tika pieaicināts Agris Galvanovskis, savukārt Muižnieks devās uz galvaspilsētu, kļūstot par "Barons/LMT" galveno treneri. Ar "baroniem" Muižnieks sasniedza lielāko panākumu Latvijas klubu basketbola vēsturē kopš oriģinālā ASK triumfa gadiem Eirolīgā (1958, 1959, 1960) - izcīnīts FIBA Izaicinājuma kauss. Tāpat trekno gadu mērcē virs galvām tika celts Latvijas čempiones kauss.

Šoreiz būs citādāk un, lai būtu interesanta vietējā čempionāta sezona, jācer - grūtāk. Muižniekam pie sāniem nebūs asistenta Ainara Zvirgzdiņa, pret kuru tagad nāksies spēlēt. Nebūs arī Mārtiņa Zībarta asistences. Tiesa, treneris ar savu darbu ārvalstīs ir pierādījis, ka spēj izcīnīt titulus arī bez šo vīru dienišķā padoma.

Ārzemēs attaisnojis cerības

Pirmā ārzemju pieredze Muižniekam bija Polijā, kur 2009. gadā pārņemta togad dibinātās Sopotas "Trefl" komandas vadība. Jau debijas sezonā Muižnieks aizveda "Trefl" līdz pusfinālam, bet gadu vēlāk pakāpās vēl solīti uz augšu - trešā vieta un FIBA Izaicinājuma kausa ceturtdaļfināls. Trešo sezonu pie Sopotas kluba stūres izrotāja septiņu spēļu finālsērija un sudrabs vietējā čempionātā, kā arī iepriekš izcīnītais Polijas kauss. Muižnieks tika atzīts par Polijas gada labāko treneri.

Eiropas kausā gan Muižnieks ar "Trefl" neuzspēlēja, jo 2012. gada vasarā kļuva par Ainara Bagatska aizstājēju "Kryvasbasket" vienībā Ukrainā. Pēc 15 uzvarām 39 mačos un 11. vietas ar Krivojrogas komandu Muižnieks tika uzaicināts darbā Ukrainas finansiāli stabilākajā klubā Južnijas "Khimik". Ar ķīmiķiem treneris nostrādāja pēdējās divas sezonas, uzrādot labākos rezultātus kluba vēsturē. Regulārajos turnīros uzvarēts abās sezonās, bet šajā sezonā izdevās nomotivēt komandu tā, lai arī visai nepiespiestos apstākļos izcīnītu uzvaras visās (!) 33 aizvadītajās spēlēs. Pat tad, ja uz papīra pārsvars pār jebkuru citu komandu bija vismaz tikpat milzīgs kā "Ventspils" vadīšanas gados. Eiropas kausā Muižnieks ar "Khimik", pateicoties "wild card", startēja 2013./2014. gada sezonā, tiekot līdz astotdaļfinālam, kur, jau kara apstākļu apskauta, komanda atzina Kristapa Valtera Ankaras "TED Aykon" pārākumu. Aizvadītajā sezonā Južnijas klubs bija godam nopelnījis vietu Eiropas kausā, taču... Nestabilās valstī esošās situācijas dēļ Ukrainas klubi netika pielaisti startiem starptautiskajā arēnā.

Muižnieks karjeras laikā vadījis komandas, kas ir starp finansiāli spēcīgākajām savos čempionātos (vienīgais izņēmums - "Kryvbasbasket") un attaisnojis kluba vadītāju cerības, kas tiek pielīdzinātas finansiālajām spējām. "Ventspils" kluba mērķu sarakstā nemainīgi bija, ir un būs Latvijas čempiontitula izcīnīšana, un tieši tas būs galvenais rādītājs tam, vai Muižnieka atgriešanās būs veiksmīga vai nē.

Kārļa Muižnieka trenera karjeras sasniegumi

Vissmagāk gājis ar valstsvienību

Kārlis Muižnieks bija Latvijas valstsvienības galvenais treneris no 2004. līdz 2007. gadam. Kvalifikācijas turnīros izcīnītas astoņas uzvaras un piedzīvoti četri zaudējumi, abas reizes kvalificējoties finālturnīram. Tajos kopējā bilance 1-5 (0-3 un 14. vieta 2005. gadā, 1-2 un 13. vieta 2007. gadā). Tas bija laiks, kad tā saucamās (Valda Valtera nodēvētās un zināmā mērā izlolotās) "zudusī" paaudze un "tusētāju" paaudze nodeva pilnvaras viena otrai.

Basketbolisti, viņu starpā arī nu jau bijušais "Ventspils" treneris Roberts Štelmahers (EuroBasket 2005), spēlēja labos klubos un labos čempionātos, Andris Biedriņš (EuroBasket 2007) sāka spīdēt aiz okeāna, tomēr, sanākot visiem kopā, spilgtas spēles mijās ar neizteiksmīgiem zaudējumiem izšķirošajos mačos. Cerēto un gaidīto rezultātu sasniegt tā arī neizdevās. 2007. gada 6.septembrī, dienu pēc zaudējuma Portugālei, Muižnieks paziņoja par atkāpšanos no amata.

Ar izlasi gan treneris bijis saistīts arī vēlāk. 2009. gada vasarā Muižnieks bija Ainara Zvirgzdiņa asistents dāmu valstsvienībā, kas startēja Eiropas čempionāta finālturnīrā mājās. Komanda tika līdz ceturtdaļfinālam, kur tikai pagarinājumā nepilnu deviņu tūkstošu līdzjutēju klātbūtnē piekāpās nākamajai vicečempionei Krievijai (64:69).