Skaidrojam: kā tiesnesim rīkoties, ja basketbolisti uzskatāmi cenšas zaudēt?

Mediju uzmanību piesaistīja Maltas A sērijas regulārās sezonas noslēdzošais mačs starp “Depiro” un “Hibernians” (69:68). Pamatlaika noslēdzošajās sešās minūtēs neviena komanda neguva pat punktu, turklāt basketbolisti nekautrējās atklāti izrādīt nevēlēšanos uzvarēt. Tas tika darīts tāpēc, lai pusfinālā iegūtu sev ērtāku pretinieku, turklāt abas vienības šajā sērijā cīnīsies savā starpā.

Serie A maltese di basket. 6 minuti alla fine di Depiro-Hibernians, ultima giornata di regular season. Il punteggio non cambia più, nessuna delle due vuole vincere per ottenere il piazzamento desiderato nella griglia playoff.
6 minuti di scempio sportivo. pic.twitter.com/vrI2OtsILk

— La Giornata Tipo (@parallelecinico) March 27, 2022

Kā šādā spēlē, kad basketbolisti tik atklāti nevēlas cīnīties par uzvaru un piesmej sportiskos principus, rīkoties mača galvenajam tiesnesim? “Reāli – spēli fiksēju tikai pēc noteikumiem. Laukumā izdarīt nevaru neko. Visu redzu savām acīm, bet kaut ko pateikt varu tikai pēc spēles komisāram un abu komandu treneriem. Laukumā man spēle ir galvenais, un tajā varu fiksēt tikai to, kas ir aprakstīts noteikumos,” norāda Latvijas tiesnesis Oskars Lucis. Viņš atklāj, ka ar līdzīgām pazīmēm par basketbolistu nevēlēšanos neuzvarēt saskāries laikā, kad mūsu valstī aktuāla bijusi spēļu sarunāšana. Tomēr šādi gadījumi kā Maltā, kad spēli zaudēt cenšas tik uzskatāmi, novērojami ārkārtīgi reti.

Tam, ka tiesnesis šāda veida situācijās ir ķīlnieka lomā, piekrīt vēl viens Latvijas basketbola arbitrs Mārtiņš Kozlovskis. “Pēc šāda mača atbildīgajām institūcijām tas ir jāizskata. Galvenais tiesnesis pēc spēles var uzrakstīt iesniegumu, ka šāda situācija ir bijusi un ka tas (spēlētāju nevēlēšanās uzvarēt – aut.) ir acīmredzami. Esot uz laukuma, dažkārt ar neapbruņotu aci to nemaz nav tik viegli pateikt. Tiesnesis tajā brīdī neko nevar izdarīt, komandas vienkārši spēlē basketbolu un spēlētāji neveiksmes var pamatot ar savām kļūdām.”

Spēlētājos redzot vēlmi drīzāk piedzīvot zaudējumu nekā uzvarēt, tiesnesis spēles protokolā vai uz atsevišķa papīra var pierakstīt savus novērojumus un nodot tos līgas vadībai, nosaka Lucis. Taču basketbola noteikumos nav īpaši atrunāti punkti, kas tiesnesim jādara, ja spēlētāji cenšas zaudēt – met garām grozam, atdod bumbu pretiniekam vai apzināti raida to ārpus laukuma. Ja apzināti bumbu iemet savā grozā, punkti netiek skaitīti, bet, ja tas bijis cīņas karstumā, tie tiek ieskaitīti uzbrūkošās komandas kapteiņa rēķinā. Kozlovskis piebilst, ka tiesnesis par bumbas raidīšanu savā grozā spēlētājam var piešķirt arī tehnisko piezīmi, taču šādās situācijās soģim vairāk jāvadās pēc saviem ieskatiem un pārliecības, ka tas tiešām bijis apzināts metiens.

“Nedrīkst pārkāpt Starptautiskās basketbola federācijas (FIBA) noteikumus, ir jānovada spēle līdz galam. Ja šie noteikumi tiks pārkāpti, un tiesnesis izdomās, piemēram, pašrocīgi pārtraukt spēli, tad visa atbildība būs uz viņu, un vainīgais būs tieši viņš,” uzsver Lucis. “Ja ir nostaigāts, fiksē nostaigātu, ja spēlētājs izmet autu, ir jāfiksē auts.”

Lucis arī atceras vienu precedentu, kad jauniešu izlašu spēlē starp komandām bijusi 60 punktu starpība, bet īsi pirms mača beigām saplīsis tablo, un tiesneši nolēmuši maču pabeigt astoņas sekundes pirms pamatlaika beigām. Pēc noteikumiem it kā būtu bijis jāgaida, kamēr salabo tablo, lai varētu noslēgt maču, bet rezultāta starpība bijusi tik liela, ka tiesnesim tas nešķitis tā vērts. Vēlāk no FIBA puses pret tiesnešiem sekojusi asa reakcija, uzsverot, ka arbitri nevar pašrocīgi pabeigt spēli pirms pamatlaika beigām. Jāspēlē līdz galam, vienalga kāds rezultāts.

Savukārt Kozlovskis akcentē, ka viņš spēli ir tiesīgs arī pārtraukt, ja redz sportiski negodīgas darbības un apzinātu necīnīšanos par uzvaru. “Ja situācija ir acīmredzama un abas komandas uzvedas smieklīgi, to redz visa zāle, es varu spēli arī pārtraukt. Man ir tādas tiesības. Bet tad jānotiek pilnīgām galējībām. Pareizākais būtu tiesnesim novadīt spēli līdz galam un tad pēc tam par to ziņot. Tiesnesis var pieņemt arī ļoti nepopulārus lēmumus, ja redzams, ka tas bendē basketbolu.”

Apzināta sodu pelnīšana var beigties ar tehniskajām piezīmēm un spēlētāja izraidīšanu no zāles. Basketbolisti no mača tiek izraidīti, ja saņem divas tehniskās, divas nesportiskās vai vienu tehnisko un vienu nesportisko piezīmi. Komanda basketbola spēli nevar pabeigt, ja laukumā tā nevar sūtīt vairāk par vienu spēlētāju. Kozlovskis atceras, ka viņa pieredzē komandas laukumā ir spēlējušas trijatā pret pieciem.

“Tad ir jautājums, ko dara pretinieks – izmanto “fair play” un spēlē trīs pret trīs vai arī iesaista savus visus spēlētājus. Laukumā gan jābūt visiem pieciem, taču tie divi extra spēlētāji drīkst aktīvi mačā nepiedalīties. Parasti jau šādu situāciju, ja laukumā ir pieci basketbolisti pret trim, komandas mēģina izmantot sev par labu,” norāda Kozlovskis.

Spēle var pilnvērtīgi noslēgties arī situācijā, kad abas komandas laukumā var uzlaist tikai pa diviem basketbolistiem. Brīdī, kad kādā komandā paliek viens spēlētājs, tai pienākas automātisks zaudējums ar 0:20. Arī situācijā, ja tā bijusi vadībā. Savukārt, ja komanda, kas paliek vienatnē, ir iedzinējos, tad spēle beidzas ar rezultātu, kāds tobrīd ir uz tablo.