Miglinieks kā skabarga?

Ievads iz "Dienas":
Savs viedoklis par viņu varētu būt (jau ir bijis) Jurim Visockim un Olgai Rajeckai, Ivaram Ošiņam un Guntim Šēnhofam, Imantam Pļaviņam un Guntim Ulmanim. Savs viņam pašam, savs tēvam Jānim Migliniekam. Ar lielu tēva atbalstu un paša neatlaidību no vidusmēra talantīga jaunekļa Igors Miglinieks aizsniedzās līdz Maskavas CSKA (toreiz teicām - ACSK) un olimpiskajam zeltam. Pirmajam Latvijas vīru groza bumbā. Kopā ar Arvīdu Saboni, Šarūnu, Marčuļoni, Aleksandru Volkovu, Aleksandru Belostenniju. Basketbola fani ar stāžu atcerēsies, ka pēc pāriešanas no Rīgas uz Maskavu Sporta pils tribīnes viņu uzņēma gandrīz tikpat rūcoši, kā tagad grieķi sagaida turkus vai horvāti - serbus. Toties šobrīd Miglinieka "slavas zālē" ir arī medaļa, ko par godu Krievijas basketbola simtgadei piešķīris šīs valsts aizsardzības ministrs Sergejs Ivanovs. Bet vislielāko viļņošanos viņa sportiskajā karjerā izraisīja 1992.gads, kad, vēlmes pēc atkārtotiem lauriem dzīts, Igors Miglinieks kopā ar Gundaru Vētru deva priekšroku NVS (CIS - vienalga, kā to saukt!), nevis Latvijas izlasei. Laiks rit, brūces dzīst. Likteņa ironija - arī trenera karjeras sākums Latvijā Igoram nesanāca. Un likteņa ironija - šobrīd tieši Igors Miglinieks ir kļuvis par sekmīgāko Latvijas basketbola treneri. Viņa klubs ir labākais Kiprā, kas varbūt arī nebūtu nekas daudz, taču Eiropas FIBA kausā tas aizspēlējies tālāk par trim Latvijas klubiem, kuru budžeti esot biezāki (ar Itālijas vai Krievijas klubiem pat nav ko salīdzināt!). Un piedevām Igors ir arī Ķīnas izlases galvenā trenera Jona Kazlauska asistents. Droši vien līdz pat 2008.gadam, kad Pekinā notiks olimpiskās spēles. Tās var kļūt par trešajām viņa visai vētrainajā karjerā.

+ cita Miglienieka (kuru es ļoti cienu), Igora brāļa Raimonda domas par bēdīgi slaveno piedalīšanos NVS komandā -

Bijis ar izlasi:
1997. gads, Eiropas 30.basketbola čempionāta finālturnīrs Badalonā – 16. vieta.

Vecākais treneris - Igors Miglinieks, treneris - Jānis Zeltiņš. Sagatavošanās posmā viņiem palīdzēs divi konsultanti - Aleksandrs Sidjakins un Dž.D.Bārnets (ASV). Izlases galvenais menedžeris būs Valdis Valters, menedžeris Mārtiņš Bondars, ārsts Viesturs Lāriņš. Latvijas delegāciju Badalonā vadīs Satiksmes ministrs Vilis Krištopans, viņa vietnieks būs Ojārs Kehris.

...taču spēļu laikā Miglinieks acīm redzami jutās kā basketbolists, nevis kā treneris. Vēlēšanās darīt bija liela, bet pietrūka prasmes laikus pieprasīt pārtraukumu, izvēlēties optimālo taktiku un sastāvu un arī gudri izmantot palīgus. Reizēm tika pārkāpts trenera darba pirmais bauslis: ja nevari palīdzēt, tad vismaz netraucē. Šķiet, līdz ar neveiksmēm arī trenera autoritāte gāja mazumā, kaut arī nekāda dumpja komandā nebija. Tostarp no LBS vadības puses nebūtu prātīgi Miglinieku padarīt par vienīgo grēkāzi. Gan tāpēc, ka šādos gadījumos ir pieklājīgi līdzatbildību uzņemties arī tiem, kas nesen pieņēma kļūmīgo lēmumu un iecēla viņu amatā. Gan tāpēc, ka trenera Miglinieka skološana Latvijas basketbola prestižam izmaksājusi pietiekami dārgi, lai tagad vieglu roku viņam izrakstītu vilka pasi. Ja Igors patiesi grib būt labs treneris, tad šāds pēriens viņu tikai uzmundrinās. «Valtera jautājums» Vēl biežāk nekā Zeltiņa uzvārds Badalonā sarunās tika «locīts» Valdis Valters. Uz jautājumu, vai Valtera klātbūtne nebūtu kardināli mainījusi Latvijas izlases likteni, interesanti atbildēja LBS prezidents Ojārs Kehris: «Būtu, ja Badalonā būtu tas Valdis, kurš 1981.gadā tika atzīts par Eiropas čempionāta labāko spēlētāju un kurš izšķirīgajā brīdī varētu iemest dažus trīspunktniekus.» Tiesa, daudzi jo daudzi ir pārliecināti, ka Valters būtu bijis gana lietderīgs arī trenera krēslā, un daudzi (iespējams, arī dažs izlases spēlētājs) viņam nepiedos atteikšanos to ieņemt. Taču pārliekā uzmanība, kas pievērsta vienam cilvēkam, šķiet, uzrāda Latvijas basketbola saimniecības vārīgāko vietu - Valters taču ir gan prezidents, gan ģenerāldirektors, gan menedžeris, gan treneris. Viņš pats kādā intervijā pirms šā čempionāta izteicies, ka parasti cenšoties pielikt savu roku tajā basketbola piramīdas daļā, kur attiecīgajā brīdī tas visvairāk nepieciešams - izlasei šobrīd pēc viņa vajadzības neesot...
... Ko Latvijas basketbolam devis noupurētais ķeceris Igors Miglinieks? Par ētisko aspektu šoreiz pat nav jēgas runāt. Igoram Migliniekam faktiski nebija nekādas trenera darba pieredzes (spēļu laikā to lieliski varēja redzēt), un pēdējā laikā viņš nemaz tik labi nepārzināja Latvijas basketbolu, jo pārsvarā uzturējās ārpus Latvijas. Izlases vadīšana tomēr izrādījās krieni vien sarežģītāka par «dvieļu turēšanu», un, lai nu kam, bet Valteram, kam nācies spēlēt pie dažādiem treneriem, to vajadzēja iedomāties...
...vecākais treneris (Igors Miglinieks) pieredzes trūkuma dēļ nepārliecinoši darbojās, vadot spēles, kā arī ignorēja trenera Bārneta priekšlikumus

Pēc 10 gadiem atkal Spānijā...vairāk pieredzes, tikpat skaļa balss, emocijas un tāds pats rezultāts.

Pirms pāris mēnešiem Polijā...vēl vairāk pieredzes, vēl skaļāka balss, vēl vairāk emocijas, vēl lielāka varaskāre un rezultāts tāds pats.

Secinājumums lūgšu izdarīt visiem šī raksta lasītājiem personiski komentāru veidā. Atvainošos, jo nebija laika paturpināt un pilnvērtīgi noformulēt sava raksta domu, bet cerams ka uzķērāt, būtība tāda - Miglinieks kā persona Latvijas basketbolā? +/-?