Pēterburgas apvērsums: Krievijas basketbola federāciju vadīs Krasņenkovs

Tagad Krievijas lielākās sporta spēļu federācijas vada cilvēki no Sanktpēterburgas – pilsētas, kuras pārstāvji, sākot ar premjerministru Vladimiru Putinu, ieņem vadošās pozīcijas Krievijas Federācijas pārvaldē un administrācijā. Valsts futbola federāciju vada Sergejs Fursenko, Kontinentālo hokeja līgu savās “gāzes” rokās tur Aleksandrs Medvedevs, bet Krasņenkovs tikai noslēdz šo triumvirātu. Savukārt visu Krievijas sportu vada vēl viens cilvēks no Pēterburgas – Vitālijs Mutko, kurš vēl nesen pārvaldīja valsts kājbumbas meistarus, bet pirms dažām nedēļām Šveices pilsētā Cīrihē pārstāvēja Krieviju 2018. gada FIFA Pasaules kausa rīkotājvalsts izvēlē.

Krasņenkova priekštecis Černovs federāciju vadīja no 2003. gada, bet 2008. gadā tika pārvēlēts uz otro piecu gadu termiņu. Šā gada maijā, atklātībā nākot tiesnešu skandālam Krievijas Superlīgā, Černovs sāka zaudēt ietekmi un valsts basketbola sabiedrībā notika šķelšanās. Vadošie basketbola klubi atteicās no federācijas kontroles, izveidojot Premjerlīgu, organizācijas birojā notika kratīšanas, bet pats prezidents uz laiku pameta valsti. Novembrī Černovs federācijas izpildkomitejas sēdē paziņoja par atkāpšanos. Vēlēšanu konference sākumā tika izsludināta 14. decembrī, taču beigās notika 20. decembrī.

No Padomju armijas un viesnīcu biznesa līdz "Gazprom" un Krievijas elitei

Jaunais federācijas vadītājs ieguvis filologa izglītību Ļeņingradas valsts universitātē, vēlāk apguvis finanšu zinības Ļeņingradas ekonomikas institūtā, mācījies viesnīcu ģenerālmenedžeru kursos Kornela universitātē ASV un Hārvarda universitātes biznesa skolā. Strādājis PSRS aizsardzības ministrijā par tulku Etiopijā, vēlāk bijis tulks aviokompānijā “Aeroflot”, bet no 1989. līdz 2001. gadam veidojis karjeru Sanktpēterburgas viesnīcu kompleksā “Astorija” (no 1993. gada bijis viesnīcas ģenerāldirektors). 2001. gada rudenī Krasņenkovs īslaicigi kļuva par Krievijas lielākā uzņēmuma “Gazprom” valdes priekšsēdētāja palīgu, bet nākamos divus gadus strādāja par kompānijas īpašumu pārvaldes departamenta priekšnieku, vienlaikus esot valsts lielākā tirdzniecības kuģu uzņēmuma “Sovkomflot” ģenerāldirektora vietnieks. 2010. gadā Krasņenkovs kļuva par basketbola kluba “Spartak” prezidentu.

2010. gadā jaunus vadītājus ieguva virkne basketbola struktūru. FIBA Europe ģenerālsekretāra amatu saglabāja kanādiešu izcelsmes eiropietis Nars Zanolins, bet par organizācijas jauno prezidentu kļuva islandietis Olafurs Rafnsons. Eiropieši pārvalda arī Starptautisko basketbola federāciju - par FIBA jauno vadītāju ievēlēts Francijas federācijas ilggadējais prezidents Ivans Mainīni, bet šveicietis Patriks Baumans organizācijas ģenerālsekretāra pienākumus turpinās veikt līdz 2022. gadam. Mainīni vietā nācis Francijas sieviešu baskebola līgas un basketbola kluba "Tarbes" prezidents Žans Pjērs Siutā, bet Spānijas federāciju atkārtoti turpina vadīt Hosē Luiss Saess.

No izlasēm tiks prasītas medaļas

"Centrā jābūt Krievijas valstsvienību interesēm," pēc ievēlēšanas paziņoja Krasņenkovs. "Sieviešu izlasei Eiropas čempionātos jāatgūst zaudētās pozīcijas un jāizcīna zelta medaļas, bet vīriešiem jāierindojas labāko trijniekā."

"Sākumā mūsu mērķis bija pieteikties 2018. gada pasaules čempionāta rīkošanai, taču, ņemot vērā, ka Krievija jau ieguva tiesības rīkot FIFA Pasaules kausu futbolā, no šīs idejas atteicāmies. Krievijai jātiecas sarīkot EuroBasket 2015. Tam jādod papildus grūdienu basketbola attīstībai."

Izskanējusi informācija, ka jaunā federācijas struktūra tiks veidota pēc Krievijas Olimpiskās komitejas parauga ar izpilddirektoru, bet mazāku izpildkomiteju. Krasņenkovs atbalsta arī stingrāku leģionāru kvotu ieviešanu.

Izmantotie resursi:
Футбол, хоккей, баскетбол, теннис, бокс,...