Kā izaugt par izcilu basketbolistu?

Pirmā fāze ir gēni. Pēc savas pieredzes varu pateikt, ka cilvēkam ir daudz lielākas iespējas kļūt par izcilu basketbolistu, ja viņam ir labi gēni - vecāki un vecvecāki nodarbojušies ar sportu. Daudz retāki ir gadījumi, kad rodas izcils basketbolists bez labiem gēniem, piemēram, Uļjana Semjonova. Otrais moments - ir jābūt labam augumam, garam cilvēkam. Piemēram, Raitim Grafam nav ļoti gari vecāki, bet viņš jau agrā jaunībā bija ļoti garš. Viņu ievēroju, kad viņš gāja vienā bērnudārzā kopā ar Kristapu Valteru. Paņēmu viņu pie sevis uz basketbola skolu, un viss aizgāja.

Kā pareizi trenēties?

Visas darbības ar bumbu un bez bumbas - kustības jātrenē jau 3-8 gadu vecumā. Šajā vecumā ir visvieglāk to iemācīties. Jo cilvēks kļūst vecāks, jo sarežģītāk ir apgūt visas nianses – tehniku, metienu, pareizu driblu. Ja tas nav ''ielikts'' jau bērnībā, tad pēc tam ir ļoti grūti. Tagad galvenā problēma ir tāda, ka jaunajiem basketbolistiem jau bērnībā nav ielikti pareizi pamati. Basketbola pamatā ir trīs lietas – skriešana, mešana un lēkšana. Agrāk skolās sporta nodarbības bija labā līmenī un ar to nebija papildus jānodarbojas. Tagad sporta nodarbības praktiski ir divreiz nedēļā, un tajās nekas netiek darīts – nav plānveidīgas programmas.

Mūsu sporta skolā notika kompleksā sagatavošana – gan basketbola spēlēšana, gan fiziskais un taktiskais, bet lielākajā daļā citu skolu tikai spēlē basketbolu un neko citu netrenē. Piecas reizes nedēļā tikai spēlējot un neko citu nedarot, jaunais sportists kļūst traumatisks. Galvenais savainojumu iemesls ir nepareizi uzlikta slodze. Maniem audzēkņiem nekad nav bijušas problēmas ar ceļgaliem. Tagad daudz savainojumu rodas krusteniskajām saitēm, tas ir nepareizu slodžu rezultātā.

Pārāk daudz uzmanības tiek veltīta spēlēm, kuru skaits ir pārāk liels, bet nepietiekami tiek veltīts laiks individuālajai sagatavotībai, tāpēc mums pēdējā laikā nav daudz labu jauno basketbolistu. Ja sporta skolas neizmainīs savas programmas, tad mums būs arvien mazāk talantīgu basketbolistu. Vēl viena nianse - mēs attīstāmies par 3-4 gadiem lēnāk nekā dienvidu valstīs. Attīstību veicina režīms, ar ko pie mums ir problēmas. Visām Latvijas basketbola skolām vajadzētu izstrādāt vienotu sistēmu kā attīstīt basketbolistu no bērna kājas līdz ieiešanai lielajā basketbolā. Tādas sistēmas mums nav. Katrs strādā pēc sava individuāla plāna. Ja visas sporta skolas strādātu pēc vienotas sistēmas, būtu par vismaz pieciem labiem basketbolistiem vairāk.

Kāds ir izcils basketbolists?

Savulaik ASV 80.gados bija izstrādāta sistēma pēc pieciem kritērijiem desmit baļļu sistēmā.
1) augums. Saspēlēs vadītājam divi metri, otrajam numuram - 2,05 m, 3 .numuram - 2,10 m, 4. numuram - 2,15m un centram 2,20m.
2) ātrums. Galvenais ir starta ātrums.
3) reaģēšanas situācija - cik ātri basketbolists reaģē ar un bez bumbas - piespēļu atdošana, saņemšana un pārtveršana.
4) motivācija. Jābūt mērķim. Basketbola dēļ jāupurē pilnīgi viss, daudz jātrenējas. Režīms, disciplīna. Latvijā motivācijas jautājums ir viszemākā līmenī no visiem šiem kritērijiem, arī daudzu elkam Andrim Biedriņam.
5) adaptācija. Adaptācija pie jaunas komandas, treneriem, slodzēm utt. Es pēc šiem pieciem principiem vienmēr esmu strādājis.

Andra Biedriņa analīze

Analizēsim pēc šīs shēmas Andri Biedriņu. Viņam ir augums 8-9 balles, ātruma īpašības - desmit balles, kā centrs ļoti ātrs. Reaģēšana - 6-7 balles, viņš daudz spēlē bez bumbas. Adaptācija ir uz 9-10. Viņam nebija nekādas problēmas adaptēties NBA. Visvājākais punkts Biedriņam ir motivācija. Motivācija nav tikai laba līguma sasniegšana. Tā ir upurēšanās basketbolam, trenēšanās brīvajā laikā. Andris vasarā neko nedara, ar basketbolu nav nekādas saistības, vienkārši atpūšas. Ja viņš tā turpinās, tad ilgu basketbolista karjeru nesasniegs, jo ķermenis nespēs izturēt. Jau šogad viņam sākās savainojumi. Viņam agrāk vispār nebija savainojumu. Ja tāda tendence turpināsies, tad viņam vasarā būs jāstrādā, jāsagatavo ķermenis. Tā ir motivācija, upurēšanās. Viņam nav blakus trenera, nav autoritātes. Vasarā pie viņa atbrauc 20 draugi... Tā ir lieta, kas viņam traucē. Kas viņam pietrūkst, lai kļūtu par labāku basketbolistu? Viņam ir jāuzlabo sava individuālā tehnika. Kāpēc viņam nedod bumbu? Tāpēc, ka viņam nav metiena. Un tas ir tāpēc, ka viņš to netrenē.

Latvijā ar motivāciju visiem ir švaki. Nezinu nevienu tādu, kurš būtu kā Kobe Braients, kurš nedēļu pēc sezonas beigām jau trenējas nākamajai sezonai. 20 gados neviens neko nedomā. Kad pienāk 30 gadu vecums, tad sāk kaut ko domāt. Tas ir saistīts ar to, kas notiek ģimenē, sabiedrībā. Kas mūsu jaunajiem basketbolistiem ir motivācija? Motivācija ir labi nospēlēt dažas spēles. Kad tas notiek, tad viss apstājas. Pēc tam viņš ir liela personība. Kamēr paiet ''zvaigžņu slimība'', laiks ir zaudēts. Tāpēc ir vajadzīga spēcīga autoritāte, kas šos jaunos basketbolistus vaktētu visu laiku. Un jāteic, ka Latvijā nav pozitīvu piemēru basketbolistu vidū, no kuriem ņemt piemēru. Man nav ideju kā uzlabot jaunajiem basketbolistiem motivāciju. Varbūt viņi jātur internātos stingrā režīmā?