Bagatskis: "Klārks ir fiziski nosēdies"

Latvijas līgā Valmierai bilance 4-3. Ko izdevās paņemt no necerētā, kas varbūt nesanāca no plānotajiem punktiem?
Tie divi zaudējumi mums no "Barona/LMT" un "ASK Rīga". Abas šīs komandas mums lielu soli priekšā savu iespēju ziņā. Ja no malas šķita, ka tie zaudējumi likumsakarīgi, abas spēles beidzās tā, kā tām vajadzēja beigties – abiem pretiniekiem zaudējām ar pāris punktiem... Ja par zaudējumu VEF – beigās zaudējām paši savu kļūdu pēc. Tai pat laikā tūlīt nākamajā spēlē varbūt daļēji kādu ventspilnieku kļūdu pēc uzvarējām viņus. Tā situācija ir tāda, kāda ir – kā rāda Latvijas un Baltijas līgas, komandas cīnās ļoti līdzīgi. Protams, ir arī izteikti līderi, un gan jau beigās līderi būs tie paši tradicionālie. Tomēr kaut kādu iemeslu pēc šīs komandas vēl nav ieskrējušās, tas dod iespēju tādām komandām kā "Valmiera", "Liepājas Lauvas" un tas pats VEF's aizķert kādu no lielā trijnieka Latvijas līgā. Tas pats arī Baltijas līgā.

Tur Valmierai bilance 2-4.
No malas liekas un visi droši vien gaidīja, ka mums izdosies uzvarēt kādu no igauņu komandām. Diemžēl, neiznāca... Tai pat laikā uzvarējām komandas, kuras it kā nevajadzēja uzvarēt - "Žalgiri" un Ventspili. Arī te tabula tāda viengabalaina, nav izteiktu līderu vai pastarīšu. No otras puses – bail pat iedomāties, ja mums nebūtu tās divas uzvaras... Patlaban visām komandām ir zaudējumi, "Žalgirim" pat vairāki, tā kā viss kas var gadīties nākamajā mēnesī.

Kā esi apmierināts ar Valmieras šīs sezonas leģionāriem? Tā vienmēr tāda kā neliela loterija sanāk – kāds realitātē izrādīsies noskatītais viesspēlētājs.
Tā nav neliela, tā ir milzu loterija! Ņemot vēl vērā, ka mūsu komandas spēks ir ļoti daudz atkarīgs no leģionāriem. Vienmēr esmu uzsvēris, ka leģionārus jāizvēlas tā, lai vismaz savās pozīcijās viņi komandā būtu labākie. Ar Klārku, ja neskaita pēdējās spēles, viss ir OK. Taču, ņemot vērā to viņa pagātni – kur un kā viņš ir spēlējis un trenējies, es, godīgi sakot, biju gaidījis, ka viņš plīsīs ātrāk, ka pret viņu komandas atradīs kādus pretargumentus. Arī fiziski viņš noteikti ir nosēdies... Tai pat laikā Klārks parādīja, ka viņš ir viens no mūsu komandas līderiem, lielā mērā tieši pateicoties viņa darbībai laukumā mēs uzvarējām tās spēles, kuras uzvarējām. Tas, ka viņš stabili gūst savus punktus ar pietiekoši augstu precizitāti. Protams, vienmēr iespējami izņēmumi – pēdējā mačā pret "Rock" izcili trīspunktu metieni (4/5) un tikai 1 no 7 divpunktu metieniem... Taču tajā mačā visi 4 mūsu garie pamanījās iemest tikai 4 no 24 tuvajiem metieniem! Ar Klārku esmu apmierināts, no abiem pārējiem man arvien vairāk sāk iepatikties tā spēle, ko rāda Eliots. Viņš jau sācis spēlēt nedaudz mierīgāk. Ja Eliots iemācītos pavisam mierīgi spēlēt, mēs noteikti būtu uzvarējuši gan "Rock", gan "Kalev". Viņš izcīna bumbu zem pretinieku groza un met otro, trešo reizi, kad nevajag mest! Esi izdarījis labu darbu, savācis atlēkušo bumbu – ej ārā no zonas! Bet viņš met samocītus metienus, jo tas jaunības maksimālisms viņam uzbrukumā diktē – gribu tagad un tūlīt! Piemēram, viņš nobloķē metienu zem sava groza, izvelk autā lidojošu bumbu, atdot to saspēles vadītājam, uztaisa sprintiņu, lai saņemtu bumbu laukuma otrā galā un uzmestu trejaci... Un tas viss kādās 5 vai 6 sekundēs notiek! Tur taču nav varianta, ka viņš varētu trāpīt! Eliotam jāiemācās kontrolēt savas emocijas, un viņš to dara arvien labāk.

Vissvaigākais pirkums ir Loids...
Nu, viņš izrādījās priekš mūsu pretiniekiem tāds tumšais zirdziņš. Pret Liepāju un pret VEFu lielā mērā labi nospēlējām tāpēc, ka bija viņš. Tai pat laikā pret citām komandām viņš spēlēja savādāk. Redzams, ka viņam, tāpat kā jebkuram jaunam saspēles vadītājam no Amerikas, ir lielas problēmas adaptēties Eiropas basketbolā. Un Loids ir tam tipisks piemērs. Pagaidām mums ir pacietība, mēs cīnāmies, strādājam ar viņu – veicam visādus izskaidrošanas darbus, rādām, stāstām. Domāju, tuvākajā laikā tam vajadzētu nest kādus augļus. Es no viņa gaidu vairāk tādu mierīgāku spēli, kad viņš ir laukumā. Viņš nemāk to vidējo atrast – kad jāspēlē individuāli, kad jāmet un kad jāspēlē tiešām kā saspēles vadītājam. Nevaram riskēt un sūtīt viņu mājās, tad jāpaliek ar vienu saspēles vadītāju. Un sezona jau vēl tikko sākusies, vēl spēļu daudz, un spēlētais laiks pietiek visiem tiem spēlētājiem, kuri ir komandā. Arī tās lomas komandā vairāk vai mazāk, bet jau ir sadalītas. Mēs nevaram iztikt tikai ar vienu izteiktu saspēles vadītāju!

Ja vēl runājam par šīs sezonas tādiem nopietniem jaunpienācējiem Valmieras sastāvā, tad nav jautājumu par Sirsniņa lietderību komandā, taču līdz šim tā pa īstam tikai vienā mačā – pret "Žalgiri" – sevi parādījis Pozņaks. Kāpēc viņam nesanāk?
Uzskatu, ka Jānim tāda spēle, kādu viņš tiešām var rādīt atbilstoši savam statusam komandā, būs ap Jauno gadu. Atcerēsimies, kur viņš spēlējis pirms tam, ar kādiem sparingpartneriem kopā trenējies. Mums treniņos ir agresīva, brīžiem pat rupja spēle, kurai Jānis ir bezmaz galvenais aizsācējs tādā labā nozīmē, kā krievi saka – zavoģila. Tur viņam nevar neko pārmest. Taču viņam trūkst tāds fīlings spēlē pret šādiem šosezon tomēr priekš viņa augstāka līmeņa pretiniekiem. Tai pat laikā Jānis ir adaptējies komandā. Jā, viņam bijušas gan sekmīgas, gan mazāk sekmīgas spēles, bet kuram tad to nav?

Ja klubam parādītos papildus rocība, kurās pozīcijās skatītos pēc pastiprinājuma? Varbūt tas jau tiek darīts?
Nebūšu oriģināls sakot, ka komplektācija notiek visu sezonu. Neviens spēlētājs nevar būt 100% drošs par savu vietu sastāvā. No otras puses – mūsu iespējas ir tādas, kādas ir. Manuprāt, ja kaut ko mainīsim komandā, tad tikai pēc Jaunā gada. Nedomāju, ka te kas būtiski mainītos ar vēl kāda spēlētāja parādīšanos, izmantojot tās iespējas, kādas ir mūsu klubam. Ja ko mainīt, tad tikai, lai tas būtu uz labo pusi! Vienkārši tāpat nopirkt kādu ārzemnieku vai kādu latviešu spēlētāju nav vajadzības. Ja kādu spēlētāju ņem, tad jābūt skaidrībai – kāpēc, ko viņš darīs laukumā un cik minūtes spēlēs? Mums patlaban lomas komandā sadalītas, protams, kādas negaidītas korekcijas var ieviest traumas. Plus vēl bez tā jau sarežģītās ekonomiskās situācijas papildus problēmas, un ne tikai mums, bet, kā man no malas izskatās, arī citiem klubiem rada robežsardze... Nemitīgi mūsu ārzemju spēlētāji tiek izsaukti, pārbaudīti, nopratināti, kaut ko viņiem visu laiku liek parakstīt. Tas noteikti traucē treniņdarbam. Es tā īsti no malas neizprotu to situāciju – manuprāt, ir kādi likumi, kas visu to regulē, ir ārzemnieku uzturēšanās atļaujas. Man īsti nav skaidrs, kāpēc ārzemju viesmākslinieki var uzturēties Latvijā bez darba atļaujām un strādāt divas nedēļas, savukārt, mums, ja vadās pēc atbilstošās likumdošanas ārzemniekam bezmaz vai tūlīt jādod līgums, mēs nevaram viņu pārbaudīt, jo, kamēr nav līguma un darba atļauja, viņš nevar spēlēt. Nav tā, ka mēs viņu pārbaudām, novērtējam viņa varēšanu un tikai pēc tam slēdzam vai neslēdzam ar viņu līgumu. Izskatās tā, ka robežsardze vairāk ķer tos legālos, oficiālos strādniekus, par kuriem raksta, nevis tos blēžus, kas ielavās Latvijā pa kluso. Nu jā – katram jau sava maizīte jāpelna. Vēl saistībā ar šo pašu lietu arī par nodokļiem. Ja pareizi atceros, pirms neilga laika jau šo jautājumu pacēla Zonnes kungs no "Barona", ka sportisti nodokļos samaksā daudz lielākas summas nekā tie paši mākslinieki, kam nav ne PVN, ne kādas citas izmaksas jāmaksā. Tiešām – ar ko gan atšķiras mākslinieks, kurš saņem honorāru, no sportista, kam faktiski tas pats statuss? Kāpēc ar sportistiem ir savādāk? Šajā gadījumā es redzu, kā ir Igaunijā un kā ir Lietuvā, kur sporta veidu federācijas sagāja kopā un griezās ar konkrētiem priekšlikumiem pie valdības un attiecīgajām iestādēm, kas par šīm lietām atbild. Un viņi lēma par to! Protams, to nevar izdarīt viena federācija. Šis jautājums Latvijā jau tiek cilāts vairākus gadus, bet kā nekust nekas no vietas, tā nekust.

Visu interviju ar Ainaru Bagatski var izlasīt "Valmieras" mājaslapā.

Izmantotie resursi:
skvalmiera.lv