Viedoklis: Nedarbi

Šī "nedarba" tapšanā roku pielikuši visi trīs vadošie Latvijas klubi – gan "Barons/LMT", gan Rīgas ASK, gan arī nupat, nupat to paveica BK "Ventspils". Par ko tad ir runa? Par spēlētāju atlaišanu ātrāk vai vēlāk, bet pēc jaunu spēlētāju pieteikšanas termiņa beigām Eiropā.

Pagājušās sezonas izskaņā, zaudējuši cīņu pusfinālā nākamajiem valsts čempioniem Rīgas ASK, "Barons/LMT" izrakstīja brīvlaišanas vēstuli Kērtisam Māršalam. Slaidais uzbrucējs gan uz sezonas beigām bija iedzīvojies savainojumā un pilnvērtīgi palīdzēt klubam nespēja arī pieminētajā pusfinālā, tomēr tiklīdz bija skaidrs, ka "baroni" spēlēs vien par trešo vietu, Māršals tika palaists vaļā un līdz ar to atstāts bez bronzas medaļas. Visas sezonas laikā tieši Latvijas Basketbola līgā (LBL) Māršals bija viens no labākajiem komandas spēlētājiem, gūstot 11,9 punktus un izcīnot 3,6 atlēkušās bumbas.

Tas pats tajā pašā laikā tajā pašā klubā notika ar lietuviešu aizsargu Ģediminu Maceinu. Kā toreiz izteicās "Barons/LMT" ģenerālmenedžeris, tad lietuvietis tika atlaists tādēļ, ka saņēmis pārāk lielu atalgojumu, lai deldētu rezervistu soliņu. Bet jājautā, kur tad kluba vadība skatījās agrāk, jo visas sezonas laikā Maceina tā pa īstam nespēja atvērties un deldēja soliņa tālāko galu... Lai nu kā, šis stāsts daudziem jau bija piemirsies, un arī šogad "Barons" ar tādām cūcībām nav izcēlies.

Savukārt citi klubi gan. Rīgas ASK īsi pēc tam, kad beidzās jaunu spēlētāju pieteikšana lielākajā daļā Eiropas, pārtrauca līgumsaistības ar Latvijas izlases kandidātu saspēles vadītāju Sandi Buškevicu, kurš maitājis komandas atmosfēru. Par iemeslu, kāpēc Buškevics sācis maitāt atmosfēru tieši konkrētajā brīdī un ne pāris dienas atpakaļ, kad vismaz teorētiski viņam vēl būtu bijusi iespēja pierakstīties cita kluba rindās, šoreiz nediskutēsim. To visdrīzāk zina (vai zina?) tikai paši situācijas varoņi – Buškevics un Butauts. Bet fakts, ka ASK neizrīkojās smuki, paliek fakts.

Un diemžēl savu artavu šajā nedarbā pirms pāris nedēļām deva arī BK "Ventspils". Vienība, kas allaž izcēlusies ar korektu un pareizu rīcību, vienība, par kuras sastāva iekšējām problēmām līdz šim uz āru bija nākusi visnelielākā informācijas deva, ja vispār tāda bija.

Treneris Okorns pēkšņi par pārsteigumu daudziem no komandas atskaitīja tās līderi Džimiju Baksteru. Iemesls – savtīgums, nemācēšana atrast kontaktu ar pārējiem komandas biedriem, blā, blā, blā... Jau kopš sezonas sākuma klīda runas, ka Baksters ir liels vienpatis, vienu brīdi uzpeldēja informācija, ka klubs pat esot gatavs amerikāņu aizsargu atlaist, taču viss noklusa un šķita, ka ventspilnieki mierīgi aizvadīs sezonu ar beidzot līdz galam nokomplektētu sastāvu. Taču nekā...

Laikam jau plaušu karsonis neļāva Okornam ātrāk saprast, kurš tad ir vainīgais komandas likstās. Atgriezies no dzimtenes ar izārstētām plaušām pār treneri nāca apskaidrība – vainīgs ir Baksters, atlaidīsim.

Domājams, ka ne jau atlaišanas fakts kā tāds spēlētājus šādā situācijā uztrauc visvairāk. Galu galā, ja neesmu izturējis konkurenci, neesmu vajadzīgs un man pasaka paldies, tad viss kārtībā – eju uz nākamo komandu. Sāpīgāk ir tas, ka palaišana brīvībā notiek tad, kad nekur citur vairs iespēju uzspēlēt konkrētajā sezonā tev nav vai arī, ja ir, tad nav jēgas, jo sezonas izskaņa ir turpat aiz sliekšņa.

Lai kas arī būtu visu šo pieminēto situāciju pamatos, skaidrs ir viens – ar šādu attieksmi un darbību Latvijas klubi nebūt neceļ prestižu spēlētāju un, kas svarīgāk, viņu aģentu acīs. Nauda ir viena lieta, protams, ļoti ietekmīga, taču cita lieta ir attieksme. Cilvēki ir dažādi un varbūt kāds potenciālais Latvijas/Baltijas mēroga superzvaigzne pateiks nē, jo būs informēts, kā tās lietas notiek pie mums...

Tāpēc atliek novēlēt Latvijas klubiem, gatavojoties nākamajai sezonai, būt tik veiksmīgiem, lai atrastu spēlētājus, kas spēs iekarot kluba vadības un treneru simpātijas līdz visas sezonas beigām. Spēlētājus, kas nesāks bojāt mikroklimatu mēnesi pirms izšķirošajām izslēgšanas spēlēm, spēlētājus, kuru komunicēšanās māku varēs atkost ātrāk nekā nedēļu pirms fināla (vai spēles par trešo vietu), spēlētājus, kuru sniegumu objektīvi treneris un vadība mācēs novērtēt pirms attiecīgā termiņa beigām.