Kas neļauj izaugt par labu spēlētāju?
Labs piemērs, kas liek sevi novērtēt, mums basketbolā ir Lietuva, kur ir daudz spēlētāju, kur basketbols ir nacionālais sporta veids. Viņiem katrā pozīcijā – treneri, tiesneši utt – ir daudz augstākas kvalifikācijas speciālisti. Tas ir milzīgs pārsvars pār Latviju. Viņiem ir ļoti daudz augstas klases basketbolistu, mums – divi (Kambala, Biedriņš). Kāpēc nav vairāk un kas traucē?
Pirmkārt, nav sistēmas. Tādas, kāda bija savulaik Valtera skolā, kas sagatavoja desmit šā brīža izlases spēlētājus vai kandidātus. Lielākā problēma ir tā, ka izrādās nav neviena speciālista, kurš zinātu, kā tā lieta ir jādara. Ir ļoti daudz aspektu. Sāksim no pašas apakšas – atlase. Mums bija tā, ka bija skolas, uz kurām gāju un pats personīgi vācu jaunos. Ļoti laba ir Imanta Pļaviņa teorija – labākie bērni ir sportistiem. To arī darījām – skatījāmies, cik gari vecāki, jo iedzimtība ir ļoti svarīga lieta. Piemēram, arī „Rīdzenei” atlase ir bijusi krietni labāka nekā daudz kur citur.
Nākamā lieta – pakāpeniskā sagatavotība. Mēs tagad nodarbojamies ar katra gada atestāciju -līdz 18 gadiem jāuzrāda attiecīgi rezultāti. Ir spēka testi, ātruma testi, lēciena testi, metiena testi, kas ir galvenie. Savulaik Pētersona laikā bija fizisko testu kārtošana – tā ir šodienas lielākā problēma, jo ir nekvalitatīva fiziskās sagatavotības problēma sporta skolās. Valtera skolā kardināli sāka strādāt pie akrobātikas, visāda veida vieglatlētikas vingrinājumiem, tai skaitā ar lodēm. Ieviesām daudz vieglatlētikas principu, kas deva rezultātu. Kambala lokanībā darīja fantastiskas lietas. Iedevām jaunu impulsu un spēlētāji uz citu basketbolistu fona bija vienkārši fiziskāki. Ir tādi, kuri nobriest ātrāk, bet daļa no tādiem 15, 16 gadu vecumā pazūd.
Vēl viena lieta – koordinācija. Pareizu kustību trenēšana, sākot ar pareizu iešanu, pareizu skriešanu un to pašu pareizo lēkšanu. Šobrīd ar vienu metienu vien ir par maz. Tas ir svarīgi, bet noteikti ir jāieliek arī pareizās kustības – gan centra, gan ārējiem spēlētājiem apspēlēšana ar bumbu ar dažādiem soļiem, dažādiem veidiem. Ar to tiek strādāts ļoti maz, praktiski netiek strādāts.
Jāspēlē kvalitatīvas spēles. Tāpat jāmēģina radīt situāciju, kad labākie strādā ar labākajiem. Privātā skolā to izdarīt ir vieglāk, jo nav jābūt lielām grupām un var pieiet katram individuāli. Savulaik Valtera skolā biju piesaistījis zinātnisko grupu, kas pētīja un deva rezultātus. Biedriņam bija iespēja augt gan fiziski, gan psiholoģiski. Bija tāda metode, kad varēja noteikt – ātrais tips vai lēnais. Nedomāju, ka šobrīd Latvijā kaut kas tāds notiek. Vienkārši izaug – ir - ir, nav – nav. Tajos laikos nauda bija vēl mazāk nekā tagad. Tāpēc mana neapmierinātība vairāk vienmēr vērsta uz tiem klubiem, kam ir nauda, bet kas saka „jūs te sagatavojiet, mēs savāksim”.
Trakākais ir tas, ka neviens man šajā laikā nav pajautājis – kā tad ir jāstrādā? Tas nozīmē, ka nevienam tas neinteresē. Interesē varbūt tikai tas, ko mācījis kāds viens iepriekšējais treneris, bet rezultāta nav. Darba kvalitāte ir diezgan švaka. Es šo tēmu paceļu, pārējie saka „nu, ko viņš saprot” un pretī nav neviena argumentēta viedokļa par basketbola attīstības jautājumiem – kā ir jāveido spēlētājs. Šodien ir balts vai melns – patīk vai nepatīk. Basketbola sabiedrība kopumā, ieskaitot līdzjutējus, ir neinformēta. Slikti strādā LSPA, kas neizglīto trenerus par augstas klases speciālistiem. Kāpēc aizvēru savu skolu? Finansējums nebija ne no valsts, ne no pašvaldības. Man nebija ne savas sporta zāles, ne savs finansējums, uz sponsoriem uzturēt praktiski nebija iespējams. Kad atgriezos pēc kāda laika un notestēju „ASK/Juniors” spēlētājus, bija katastrofāla situācija – viņi neatbilda testiem ne pēc kādiem parametriem. Pēdējos gados nevar sasmelt to, kas bija jādara piecos līdz desmit gados.
Spēlētājam, kurš ir beidzis savu karjeru un grib būt treneris, vispirms ir jāiet strādāt ar jaunajiem. Piemēram, Štelmahers varētu kļūt par treneri. Ir guvis daudz informāciju no daudziem treneriem. Skaidrs, ka arī viņam vēl būtu jāiegūst īpašības, kas vajadzīgas trenerim, būtu vajadzīgs laiks, jāgūst pieredze. Atgriežoties pie situācijas šodien – neviens no jaunajiem treneriem negrib strādāt ar jaunatni. Piemēram, Bagatskis – maksā lielu naudu un grib vadīt komandu, nevis trenēt. Tā ir pirmā problēma. Tas pats Muižnieks, Miglinieks, Vētra – visi, kas bija labie basketbolisti, tagad grib trenēt lielās komandas un negrib trenēt kaut vai 15 gadus vecus bērnus, lai sagatavotos. Tur ir maz naudas un cilvēkiem trūkst ambīcijas. Viņi nezina, nav sistēmas.
Vēl viena lieta ir spēlētāja tipa novērtēšana – kas viņš ir, kādā pozīcijā, kādas iespējas kļūt par basketbolistu. Man ir diezgan liels talants to redzēt – varu ieiet zālē un vairāk vai mazāk pateikt, kurš spēlēs, kurš nespēlēs. Tas gan ir tīri intuitīvi. Tomēr šobrīd var pārbaudīt, pieaicināt cilvēkus un to visu izdarīt. Biju pesimistisks savās prognozēs par 2013. gadu (izlase B divīzijā), jo mūsdienu paaudze neatbilst nekādiem standartiem. Pie tam līdz ar interneta izplatību viņi ir kļuvuši populārāki. Mūsdienu jaunie ir populārāki nekā iepriekšējā jauno paaudze. Izejot no tā, ka basketbolā ir lielāka nauda un vairāk tiek runāts, viņi ir apritē, bet tā meistarība jau nepieaug. Es pat varētu pierādīt, kāpēc šī paaudze ir krietni vājāka nekā iepriekšējā, jo man ir visu testu rezultāti.
VEF paņēma tos spēlētājus, kas bija uz ielas, kas nevienam nebija vajadzīgi. Šogad divu gadu laikā četri pieci spēlētāji no šīs komandas jau ir laba prece. Viņi būs daudz labāki spēlētāji par tiem, kas savulaik skatījās labāki, un to es arī pierādīšu. Netaisos mainīt sistēmu – ja mēs iesim uz augšu ambīcijās, kodols paliks nemainīgs. Protams, kāds atbirs, bet daļa paliks un karjera turpināsies.
Jānis Blūms, ko paņēmu 16 gados no Saldus. Puikam bija talants, bet, ja viņš būtu pazudis, nebūtu spēlējis basketbolu. Kā viņš tagad spēlē? Viņš atnāca uz Rīgu, strādāja, ņēmās, centās un tagad ir Spānijas ACB līgas spēlētājs, par ko man ir liels prieks. Viņam bija, kur atnākt, viņu sagatavoja, viņu izveidoja. Tagad visi tā saucamie basketbola centri, kas ir, nedara savu darbu, cenšas norobežoties no tā. Tad arī rodas vajadzība pēc ārzemniekiem.
Sporta psiholoģija ir ļoti svarīga lieta. Ja trenerim ir kaut kādi kompleksi, viņš nevar iemācīt spēlētājam neko. Trenerim jābūt labam pedagogam, jāiedvesmo spēlētājs tā, lai gribētu un varētu sasniegt rezultātus. Tas pats Biedriņš 16 gados vazājās pa „essential” un citiem nakts klubiem. Kad es viņu savācu, viņš bija bezizejas stāvoklī. Ok, visi zināja, ka viņš kaut kad un kaut kur spēlēs. Gada laikā ar mani viņam atvērās pareizais skats. Liels prieks, ka viņš izmantoja situāciju un aizgāja pareizo ceļu. Viņš vēl īsti nebija sabojāts. Kambalam nedaudz citādāk – jau sākās nedaudz tāda kā zvaigžņu slimība, bet labi, ka aizbrauca uz Ameriku, kur ir sistēma, disciplīna un viņu salika pa plauktiņiem.
Vēl vesela brigāde – mani dēli, Janičenoks utt. – varbūt viņiem bija mazāk talanta, bet liela problēma ir tā, ka neviens no viņiem neredz savas vājās puses. Varbūt tagad uz vecumu palikuši nedaudz nobriedušāki psiholoģiski, bet toreiz nevienam nespīdēja acis – es kļūšu par zvaigzni. Dzīve ārpus basketbola bija daudz svarīgāka nekā treniņi. „Brocēni”, „Skonto” komandās vienkārši viņus spieda strādāt, un tāpēc arī kaut kas iznāca. Tāpat jau galva viņiem bija citur – dabūja naudu un treniņi neinteresēja. No augšas nav dots signāls, ka viņi kļūs par zvaigznēm.
Jauniešiem pietrūkst motivācijas. Ir dažādi vecāki, bet daļai vienalga, treneri ar kompleksiem vēl vairāk iedzen zemē. Ja, paldies Dievam, ir talants, viņš iemet, uzreiz kļūst par zvaigzni, dabū naudu un atkal ir ciet. Visiem ir vajadzīgs labs treneris un tādu Latvijā ir ļoti maz. Es ap sevi centīšos veidot domubiedru grupu, kuri ies kopā pēc ideoloģiskās puses, kāda savulaik mums bija Valtera basketbola skolā. Tagad visi esam sadalījušies. Mēģināšu veidot jaunu grupu. Skaidrs, ka vajadzīgs būs lielāks laiks, jo labot defektus ir daudz grūtāk nekā veidot ko jaunu. Rezultativitāte nebūs tik augsta, bet būs.
+1 [+] [-]
[+] [-]
+3 [+] [-]
+1 [+] [-]
[+] [-]
-1 [+] [-]
[+] [-]
Bet nu redzēju vienu roķenes treniņu aptuveni 11g. nu tie treneri vienkārši nolika - paldies Dievam, ka basītī nav tik traki, bet nav arī kā agrāk, ka tevi ieliek zāles kaktā, vai vispār izdzen no zāles ārā. Acīmredzot treneriem maksā par bērnu skaitu, jo ir daudz bērnu kam konkrētais sporta veids neinteresē un diemžēl viņus neatsijā un rezultāts ir tāds, ka viņi paši netrenējas un citiem neļauj
-3 [+] [-]
BEIDZ KA VIENREIZ D*RST par saviem VEF talantiem...
Jautājums Valdim - KAD VEF BŪS EIROLĪGĀ?
+3 [+] [-]
[+] [-]
Grafs 20.gados tuvu NBA draftam.
Es varu teikt, ka tas ir bedigi, bet kapec vini shobrid nespele Eiroliga, man ir gruti spriest. Acimredzot vienkarshi veiksmes trukums un nepareizie cilveki blakus.
+1 [+] [-]
-1 [+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
+1 [+] [-]
+1 [+] [-]
+1 [+] [-]
bet iisti ari man tas nav skaidrs un var teikt ka nepatiik! bet ja jau W ir taisniba par to ask grunti, tad ko var zaudēt ask? viņi tikai iegūs, vismaz formāli viņi nebankrotēs, bet turpinās dzīvot, arī labi!
-2 [+] [-]
vajag piesaistit gudras galvas un bus augli nevis korumpetus lohus!
+3 [+] [-]
To es saku no pieredzes. Mazie veel var vairaak vai mazaak tomeer treneties individuaali - metiens, dribls, pirmais solis utt.
Centra speletajiem ir jaajuut kontakts apspelesanas kustibas. Respektivi visu laiku ir vajadzigs sparingpartneris, vai treneris.
Par minetajiem speletajiem:
1) Skirmants - kaa speletajs paradijaas veelu no studentu ligas (Daugavpils Universitaates) 19-20 gadu vecumaa. Pamati bija slikti, bet nenolidzami vinam bija garas rokas un talants, ipasi laba koordinacija, bet nu mazliet peec dabas un profesijas vins bija makslinieks. Ja buutu trenejies nopietni jau jaunatnes vecumaa rezultaats buutu labaaaks.
2) Grafs - jaunatnee bija labs speleetaajs, VBS bija labi trenini. Bet lieta tiesaam taada, ka par labu speletaju nobriest 23-24 gadu vecumaa. Izskataas, ka ASV kaut kas ar treniniem nebija kartibaa, apstajas izaugsmee. Bet pats galvenais - izskatas ka Grafam mazliet klibi psihologija - nav parliecibas. Kaa juta ka nav mainu aiz muguras, uzreiz ASK ir redzams progress. Specigi jastradaa pie psihologijas.
3) Cipruss - tas pats Grafa stasts, tikai ASV vietaa Eiropas klubi.
4) Berzins - pilniigi nav stradaats pie apspelesanas kustibaa, bet ir labs metiens. Tas liecina par speletajaa motivaciju - girb mest, ki ir vieglaak uztrennet un vairaak slinkot pie melnaa darba. Bet nu cika man zinaams jaunatnee bija lielas problemas ar muguru uagsanas deel, kas kaveeja treninprocesu.
-2 [+] [-]
[+] [-]
Tad jau Valdis pats ar sevi pretrunās nonāktu. Ķip "vajag audzinat jaunos, nav kas audzina; es uzņemšos" un tai pat laikā uztaisa apvienoto klubu un noperk legionarus un kapā
+3 [+] [-]
[+] [-]
+1 [+] [-]
+1 [+] [-]
+2 [+] [-]
+1 [+] [-]
Pirms kāda laika radās ideja, ka to visu vajag paplašināt. Vairāk Latvijas līmenī.
Kopsummā ņemot. Amerikā jaunie spēlētāji attīstās jau skolas laikos, kas ir daudz izdevīgāk gan pašiem spēlētājiem, gan treneriem. Proti, spēlētājam nav jāmeklē sporta skola, kur trenēties un trenerim ir daudz vairāk spēlētāju no kuriem izvēlēties (visa skola). Latvijā ir tā, ka tu aizej uz skolu. Tad pāris gadus svaidies īsti nezinot ko darīt. Tevi neviens ne uz kādiem treniņiem un atlasēm komandās neaicina. Atliek pašam meklēt, ja ir vēlme.
Pēc vidusskolas Amerikā jauniešiem dod sporta stipendijas. Cik zinu, ka šāda sistēma pagaidām ieviešas arī Latvijā. Teiksim basketbola klubs "Barons" apmaksā studijas augstskolā vairākiem spēlētājiem.
Tātad kopumā - ieteiktu sākt domāt par sporta skolu piesaisti parastajām vidusskolām. Tādējādi var atrast daudz vairāk talantīgu spēlētāju. Izveidot normālu turnīra sistēmu starp Latvijas skolām. Teiksim sadalot skolas pa rajoniem. Jo pagaidām labākās basketbola sporta skolas ir tieši Rīgā. Diezgan negodīgi pret pārējiem Latvijas bērniem, kas vēlas profesionāli spēlēt basketbolu.
+8 [+] [-]
1. Mūsu valsts ir jauna. Nav tradīciju un pārmantojamības it visā. Pēc padomju laikiem visiem gribējās ātri un vieglā ceļā dzīvot labi. Atceros, Kristaps savos 18, 19 gados braukāja ar meršiem un bembjiem, un cik ar viņu sanāca parunāties - visas viņa intereses bija tieši tādas pašas, kā daudziem no mums - mašīnas, tūnings, meitenes, datorspēles, kazino, nopirkt kādu nekustamo, uzsist gaisā utt. Un tādi kā viņš viņi bija visi. Tie ir jaunas, vēl nenobriedušas valsts/sabiedrības produkti. Mūsu spogulis, ja tā var izteikties. Taču nopietns sportists tā dzīvot nedrīkst.
2. Autoritatīvu treneru bez kompleksiem trūkums. Te es piekrītu V.V, lai gan tas bija laiks, kad sabiedrībā dominējošās vērtības, visticamāk, bija spēcīgākas par treneru ietekmi. Domāju, ka tagad būs labāk. Drīz viss Latvijā maksās tik cik tam būtu patiesībā jāmaksā. Nevarēs te uz vietas pelnīt lielo kāpostu, bet lai spēlētu ārzemēs, būs jābūt patiešām labam. Tātad, būs jātrenējas kārtīgi.
3. Mazais Latvijas spēlētāju tirgus. Te pietiek mazliet labāk spēlēt un tu jau esi zvaigzne un vari saņemt lielo kāpostu. Un kolīdz kāposts kabatā, tā viss dzīvē ir pieejams. Kāda jēga tādam labam jaunajam sapņot par NBA, ja viņš īpaši nepiepūloties var spēlēt savā valstī, saņemt 10k mēnesī un visu atļauties?
4. Nepareiza vērtību orientācija, līdz ar to - citāda motivācija. Latvijas spēlētāja motivācija divos vārdos ir šāda: Ja es labi trenēšos, tad pēc pāris gadiem noslēgšu labu līgumu ar kādu klubu un varēšu atļauties: meitenes, dārgus auto, kazino, koku, īpašumus, savu veikaliņu kur tirgot preces ar savu logo, restorānus, tusiņus, darīt ko vēlos, uzpirkt mentus, būt vienmēr nosauļojies, safrizējies un labi ģērbies utt.
Rietumos cilvēkiem nav tādu kompleksu, jo viņi vienmēr ir dzīvojuši labi, tāpēc viņiem nevajag braukt džipos, izrādīties vai kā citādi apliecināt savu statusu. Daudzās Eiropas valstīs, ļaudis, un tai skaitā arī jaunie sportisti, gadu desmitu vai simtu laikā ir kolektīvi sapratuši, ka tas viss nenes laimi. Tur cilvēki zina, ka laime ir procesā, kad dari lietas, kas tev patīk. Viņi ir laimīgi, ka var spēlēt basketbolu augstā līmenī un cer to darīt arvien augstākā. Viņi uzlabo savas prasmes, jo tas ir vienīgais veids kā kļūt laimīgākiem.
Tāpēc priekš spāņa, itāļa vai horvāta izcīnīt čempionu titulu ir svarīgāk, nekā nopirkt jaunu X5 un atļauties seksīgu blondīni pie sāniem.
(Lietuvieši, protams, ir cita opera, jo nevienā citā pasaules valstī basketbols nav tāda RELIĢIJA, kā Lietuvā. Pat ASV ne.)
+1 [+] [-]
Pēc tā savainojuma nekur īpaši labākā vietā viņš darbu dabūt gan jau ka nevarēja (NCAA, 2. drafta kārta, savainojums), bet no Latvijas tajā laikā visi bēga prom.
Taču jāatgādina, ka tie paši Šķēle, Janočenoks ap to laiku tai pašā Beļģijā vien "grozījās".
+8 [+] [-]
1. Valdi Valter, paskaties tak ko pirms nedēļas paveica viens no Taviem mantiniekiem,viņš gadījumā neizvēlējās labāk apmaksātu vietu nevis basketbola līmeni(kaut gan neviens nav izmērijis kas augstāk kotējas Itālijas 2 vai mūsu BBLun LBL), a Tu tagad centies iekost Bagijam kājā par to ,ka trenējot lielo komandu cilvēks iespējams saņem vairāk. Pirms nedēļas Tu taisnojies ,ka ja basketbolists iedzīvojas traumā un beidz karjeru,viņam nemaksā ne pensiju ne pabalstu, tādēļ esot katram jādomā pirmāmkārtām par sevi.Neesmu dzirdējis ka treneriem maksātu pec kapitulācijas ,jo ja treners nesasniedz ar komandu rezultātus,viņu ar vienkārši patriec.Un vai te spēlētāju un treneru izvēle par naudu nav līdzīga??Te nu gan vajadzētu izcelt vienu eksemplāru,proti Kārli Muižnieku,jo šis kungs jau ar kā spēlētājs bija apaļa nulle,un mēģināja būt trenneris,bet nu rezultāts ir graujoš- ir sajāta potenciāla NBA spēlētāja karjera( Bērziņa)....
2. Nu un arī par tiem talantīgu sportistu bērniem Tu samelojies.Tici man ,ka laukos, bērni kas iet kūtī un stiepj ūdeni no akas , ir iespējams daudzreiz talantīgāki.Te ir tikai un vienīgi jautājums par iespējām attiecīgajā reģionā (hokeju visur nevar uzspēlēt),un no vecāku maku biezuma.Es jau nu te nesākšu saukt cik kurā sporta veidā maksā inventārs,nokļūšana treniņā utt... It kā šito vajadzētu rakstīt daudz plašāk ,bet nav laika,nāk miegs,rīt uz darbu jāiet...
Aaaa....un vēl.. Valdi Tu izlielījies, ka Tev ir ņuhs saredzēt jeb saost potenciālo talantu .Tu visticamāk ka to dari kādā no Rīgas sporta hallēm,bet vai Tu spētu ieejot kūtī saredzēt talantu bērnā ,kas aizgājis palīgā mātei pabarot un izslaukt govi,jo tā ir viņu vienīgā iztika,vai viņš būs saspēles vadītājs ,centrs,uzbrucējs jeb aizsargs?Tu to spētu???
[+] [-]